Svarīgi! Laba ziņa sabiedriskā transporta pasažieriem
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Valdība rīt parūpēsies, lai sabiedriskais transports nākamā gada 1. janvārī turpinātu kustēties tikpat žirgti kā šogad.

Apstiprināšanai valdībā ir sagatavots rīkojums piešķirt no šā gada līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 4,47 miljonus eiro pasažieru pārvadātājiem ar autobusiem un 2,06 miljonus - valsts a/s Pasažieru vilciens. Tādā veidā valsts varēs pilnā apmērā izmaksāt dotācijas par šajā gadā pasūtītajiem pasažieru pārvadājumiem gan ar autobusiem, gan ar vilcieniem. Sabiedriskā transporta uzņēmumiem būs nauda, ar ko uzturēt autobusu un vilcienu kustību no 1. janvāra.

Naudas pietrūkst gadu no gada

Tāpat kā šogad un iepriekšējos gados, paliks atklāts jautājums par kustības finansēšanu 2019. gada nogalē.

Ja kustības uzturēšanai nepietika ar 2018. gada valsts budžeta likumā ierakstīto dotācijas apmēru, tad vēl jo mazāk pietiks nākamgad, tērējot tādu pašu naudas summu mēnešu porcijās pa 1/12 daļai no šā gada dotāciju summas. Šāda situācija atkārtojas gadu no gada. Tāpēc ir jau aprobēti paņēmieni, kādā veidā atļaut katra gada sākumā tērēt neproporcionāli vairāk par mēneša normu un pēc tam ar papildu naudu aizpildīt tukšumu, kas palicis, gada beigās vajadzīgo naudu iztērējot jau iepriekš. Tagadējā gadumija atšķiras no daudzām iepriekšējām, jo to droši vien nāksies pārlaist bez valdības un 2019. gada budžeta likuma. Līdz ar to vēl paliek spēkā varbūtība, ka pagaidām neesošā valdība uzrakstīs tādu budžeta likumu, kurā dotāciju summa pasažieru pārvadājumiem jau sākotnēji atbildīs pasažieru pārvadājumu pasūtījuma apjomam.

Atbilstību starp dotācijām un pasūtījumu var nodrošināt divējādi - dot vai nu vairāk naudas, vai mazāk pasūtījumu. Otro variantu varētu pasniegt kā izpausmi reģionālajai reformai, par ko visai daudz tika runāts 13. Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā. Tādas pārmaiņas gan mazāk ticamas, nekā pašreizējās darbošanās atkārtošana kādas citas valdības izpildījumā.

Gada beigu tēriņi

Māra Kučinska tagadējā valdība spēja novilcināt papildu naudas dalīšanu līdz pašām gada beigām. Finanšu ministrija sniedza Neatkarīgajai informāciju, ka 7. decembrī neparedzēto tēriņu segšanai vēl bijuši pieejami 26 miljoni eiro, taču ministrijas sākušas saskaņot rīkojumus par šīs naudas sadalīšanu. Ja visi šie rīkojumi patiešām tiks apstiprināti, tad no 26 miljoniem pāri paliks 169 tūkstoši eiro, ko izlietot tad, ja līdz 1. janvārim rodas vajadzība segt patiešām neparedzētus izdevumus. Uz naudas saņemšanu jau rīt ir divi pretendenti. Nauda līdz pasažieru pārvadātājiem nonāks caur Satiksmes ministriju, bet Tieslietu ministrija drīkstēs ar kopā 35 tūkstošiem eiro kompensēt kaitējumu, ko valsts nodarījusi cilvēkiem ar viņu nepamatotu aizturēšanu, apcietināšanu utt.

Izskatīts un atmests ir vēl viens variants dotāciju un pasūtījumu apjomu salāgošanai, kas aplūkots Neatkarīgās šā gada 30. jūlija publikācijā Atklāj naudas trūkumu pasažieru pārvadājumu uzturēšanai. Arī tad bija jau pilnīgi gatavs projekts tam, kā samaksāt pārvadātājiem mazāk par katru pārvadājumos veikto kilometru. Dokumenta izskatīšana nenotika it kā tāpēc, ka ministru vasaras atvaļinājumu dēļ tika izjaukts valdības sēžu grafiks. Tikpat labi var teikt, ka ministri izlasīja avīzē apsvērumus, kāpēc vienas dotācijas komponentes samazināšana nebūt nesamazinās kopējo summu, ko valdība būs spiesta piešķirt pārvadātājiem, ja paliek spēkā nolīgtais pārvadājumu apjoms.

Piesaka nākamā gada inflāciju

Pirms Latvijas nākamās valdības stāšanās pie savu pienākumu veikšanas nekādām būtiskām izmaiņām pārvadājumu kārtībā nevajadzētu notikt, ja vien valdību nomaiņa neievelkas tik ilgi, ka Latviju sasniedz finansiāls satricinājums. Ja nekādi negaidīti pavērsieni nenotiks, tad vienkārši «gada pirmie mēneši būs smagi», kā Neatkarīgajai teica Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks. Viņš norādīja uz degvielas, darba samaksas un citu izdevumu palielināšanos, ko vairs nevarēs nosegt ar dotācijām, kādas tika izrēķinātas izdevumu segšanai atbilstoši šā gada sākuma un vēl senākām cenām. To kā vienā balsī apliecina privāto un pašvaldību autotransporta uzņēmumu asociācijas pārstāvis I. Ošenieks un valsts Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Atšķirība starp viņu aprēķiniem tikai tāda, ka pārvadātāji novērtējuši izmaksu pieaugumu šajā gadā pret pagājušo gadu ar +11,42%, bet Autotransporta direkcija - ar tikai +8,91%. Jebkurā gadījumā reālā inflācija Latvijā ir daudz augstāka par to, ko uzrāda Centrālā statistikas pārvalde un ko neviena cita valsts iestāde oficiāli neapstrīd. Tomēr tas netraucē visaugstākajā līmenī pieņemt lēmumus, rēķinoties ar pavisam cita mēroga sadārdzinājumiem, kas noteikti turpināsies arī 2019. gadā. Nākamā gada inflācijas orientieri jau tagad sniedz papilddotācijas pamatojošā dokumenta sadaļa zem nosaukuma 3. Braukšanas maksas (tarifu) palielināšana par 10-15%.