Jauns zinātnisks ziņojums liecina, ka Zemes ledāji ir uz neatgriezeniskas kušanas robežas. Šāds scenārijs novestu pie dramatiskas jūras līmeņa celšanās par vairākiem metriem un masveida migrācijas pasaulē vēl nepieredzētā mērogā, kad miljoniem cilvēku būs spiesti pamest piekrastes zonas.
Starptautiska zinātnieku komanda publicēja sava pētījuma rezultātus žurnālā Communications Earth and Environment. Mērķis ir noteikt globālās sasilšanas "drošu slieksni", kas joprojām saglabātu Grenlandes un Antarktīdas ledājus. Zinātnieki pētīja satelītu datus, klimata modeļus un vēsturiskos avotus — sākot no ledus serdeņiem un dziļjūras nogulumiem līdz astoņkāju DNS.
Pamatojoties uz savu analīzi, pētījuma autors un glaciologs Kriss Stoks no Daremas Universitātes secināja, ka pat ar vidējās globālās temperatūras pieaugumu par 1,5°C, kušana paātrinātos tik lielā mērā, ka jūras līmenis nākamajos gadsimtos paaugstinātos par vairākiem metriem.
Mūsdienās aptuveni 230 miljoni cilvēku dzīvo mazāk nekā viena metra augstumā virs jūras līmeņa — pat neliels ledāja masas zudums radikāli mainītu piekrastes līnijas, pārvietotu simtiem miljonu cilvēku un izraisītu postījumus, kuriem valstis nespētu pielāgoties.
Iepriekš tika uzskatīts, ka Grenlandes ledus segas destabilizācija sāksies līdz ar 3 grādu sasilšanu, taču jauni aprēķini liecina, ka kritiskā atzīme jau varētu būt 1,5 °C. Un, lai gan pasaules sabiedrība ir vienojusies ierobežot sasilšanu līdz šim līmenim, eksperti brīdina, ka mērķis kļūst arvien nesasniedzamāks. Saskaņā ar pašreizējām tendencēm līdz 2100. gadam temperatūra varētu paaugstināties par 2,9 °C.
Turklāt zinātnieki apgalvo, ka pat 1,5°C ir par daudz, lai apturētu procesu. Reālā robeža ir aptuveni 1,2°C. Šo līmeni ir iespējams saglabāt tikai ar strauju un plašu fosilā kurināmā izmantošanas samazinājumu, taču šī iespēja mūsdienās ir maz ticama: lielākās ekonomikas, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, turpina atbalstīt naftas, ogļu un gāzes ieguvi.
