NRA pēta: Valsts griežas inflācijas spirālē
Valsts ieņēmumu pieaugums šogad par 1/10 daļu attiecībā pret pagājušo gadu nav lēns, tomēr nav pietiekams.
Valsts kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos 10 mēnešos atzīmējami ar vairāku viegli pamanāmu robežlīniju pārsniegšanu:
+ 1,1 miljards eiro attiecībā pret ieņēmumiem pērnā gada pirmajos 10 mēnešos (+13,9%) un 9,1 miljards eiro kopā. Šādā veidā turpinot, ieņēmumiem drīz vien jāsasniedz nākamā virsotne 10 miljardu eiro augstumā.
Valsts kopbudžeta ieņēmumu pieaugums dalās proporcijās apmēram 3:1 attiecībā starp to, ko valsts spējusi savākt uz vietas, un to, ko Latvijai devusi Eiropas Savienība. Vietējie ieņēmumi gan sadalīti +548 miljonos eiro no nodokļiem un +129 miljonos eiro nenodokļu ieņēmumu, bet īstenībā atšķirība starp šiem ieņēmumiem jeb Latvijas iedzīvotāju izdevumiem ir tikai terminoloģiska. Piemēram, elektrības cenā vienu daļu veido nodokļi, bet citu daļu - uzcenojums virs elektrības ražošanas izdevumiem, kas nepaliek Latvenergo, bet nonāk Valsts kasē kā dividendes. Valsts izžmiedz naudu no iedzīvotājiem dažādos veidos tāpēc, ka tā kopā var izžmiegt vairāk nekā tikai ar nodokļiem.
Pavisam svaigs ir Valsts ieņēmumu dienesta pārskats, ka šā gada 11 mēnešos tas iekasējis 8,57 miljardus eiro. Tas ir par 740 miljardiem eiro vairāk nekā pagājušā gada 11 mēnešos. Līdz ar to ieņēmumi auguši par 9,5%, un ieņēmumu plāns pārpildīts par 1%.
Ārvalstu finanšu palīdzība pieaugusi par 408 miljoniem eiro galvenokārt tāpēc, ka ir ieskrējusies Eiropas Savienības 2014.-2020. gada palīdzības fondu apguve.
Gada pēdējos mēnešos valsts izdevumi tradicionāli aug straujāk nekā ieņēmumi. Ziņojumā par šā gada 9 mēnešiem Finanšu ministrija (FM) uzrādīja -32,6 miljonus eiro augustā, kad pirmo reizi šajā gadā izdevumi pārsniedza ieņēmumus. Oktobra deficīts jau bijis desmitreiz lielāks. Septembrī naudas pārpalikums bijis 691 miljons eiro, bet pēc oktobra izdevumiem tas sarucis līdz 515 miljoniem eiro. Atlikušajos divos mēnešos valsts apņēmusies būt tik dāsna, ka gads tai būtu jāpabeidz ar iztrūkumu vairāku simtu miljonu apmērā. Katra gada reālo finanšu rezultātu pārskaitīšana un apstiprināšana ilgst līdz nākamā gada vasarai.
Katru ziņojumu par valsts ieņēmumiem un izdevumiem FM iesāk ar skaidrojumu, no kurienes rodas papildu nauda: «Straujā ekonomikas izaugsme, kas vērojama šogad, nodrošinājusi atbilstošu ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā» (par 10 mēnešiem); «straujā ekonomikas izaugsme šogad ir nodrošinājusi stabilu, izaugsmei atbilstošu ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā» (9 mēnešos) utt. gada garumā. Apgalvojumu jēga ir pārliecināt, ka ieņēmumu pieaugums nav tikai sekas cenu pieaugumam, uz ko Neatkarīgā norādīja 28. novembra publikācijā Nākamajai valdībai uzglūn inflācija. FM jau 29. novembra pārskatā par valsts ieņēmumiem un izdevumiem centās parādīt, ka valsts sniegtie pakalpojumi nevis sadārdzinās, bet palielinās. Konkrēti, 18,9% pieaugums kompensējamo medikamentu apmaksai un «sevišķi strauji... Nacionālajos bruņotajos spēkos», kas tagad droši viens spēj desmit bruņumašīnu vai lielgabalu vietā uzrādīt 11 vai pat 12 bruņumašīnas vai lielgabalus. Tālāk seko norādes uz papildu izdevumiem mediķu un visvisādu ierēdņu darba apmaksai, kas lieku reizi apstiprina, ka valsts tomēr griežas inflācijas spirālē.