Latvijas valsts 2018. gadā paņēmusi no saviem iedzīvotājiem un atdevusi starptautiskajiem finanšu spekulantiem vairāk nekā pusmiljardu eiro bez garantijām kādreiz atgūt pat naudas nominālvērtību.
Valsts pasludināšanas simtgades svētku salūts un tosti līgani pārgāja Ziemassvētku pantiņos un no tiem atkal atpakaļ Jaunā gada salūtos ar laimes vēlējumiem. Pat ja svētku virtene nav aizstiepusies līdz paģirām, valsts jubilejai sekojošais 2019. gads jāiesāk lietišķākā noskaņā.
Sarunā ar a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētāju Arnoldu Babri un valdes locekli Māri Trankali pārlūkojām uzņēmuma attīstības ceļu no zvejnieku kolhoza līdz zivju produktu ražotājam visas pasaules tirgum.
Koksnes pārstādes pieauguma rādītāju dēļ mežsaimniecības un koksnes pārstrādes uzņēmumu vadītājiem jāskaidro atkal un atkal, ka tie neliecina par pastiprinātu mežu izciršanu.
Parlamenta nespēja nonākt līdz valdības izveidošanai neliecina par deputātu jukšanu prātā. Pat ja viņi izskatās pēc trakiem, tas nav labojams tikai ar parlamenta pārvēlēšanu.
Šogad ir pēdējais gads, kad biedrība Latvijas ceļu būvētājs (LCB) vēl tikai brīdina, ka ceļu būves nozare Latvijā izbeigsies līdz ar Eiropas Savienības (ES) dāvināto naudu. Jau nākamgad ap šādu laiku tas var kļūt par notikušu faktu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un citas instances atspēko finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas apgalvojumu, ka banku saziņas tīklu turētājs SWIFT dienām ilgi kavējot Latvijas komercbanku doto maksājumu uzdevumu izpildi, lai pārbaudītu darījumu legalitāti.
Rīgas standartapbūves dzīvokļu cenas stāv uz vietas, kas nozīmē šo mājokļu iemītnieku kustību projām no šāda mājokļu segmenta vai vispār prom no Rīgas un Latvijas.
Latvijas valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) vakar paziņoja par nodomu nopirkt 32 elektrovilcienus par 225 303 262,32 eiro no Spānijas uzņēmuma Patentes Talgo S.L. (Talgo).
Valsts kanceleja vakar riskēja stādīt priekšā jaunu kandidāti uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores posteni – jau vairākus gadu desmitus publiskos amatos strādājušo Ekonomikas ministrijas ierēdni Ievu Jaunzemi.
Valsts simtgades priekšvakarā notikusī atklāšanas lentīšu griešana uz diviem kapitāli atjaunotiem valsts reģionālā autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona posmiem kalpo par simbolisko noslēgumu 2018. gada ceļu būves sezonai.
Tagadējie strīdi ap Latvijas kravas dzelzceļu līniju elektrifikāciju apliecina, ka neesam mēs tikuši daudz tālāk par 1913. gadu, kad senākā latviešu valodā atrastā publikācija par Rīgas–Jūrmalas līnijas elektrifikāciju beidzās ar aicinājumu – «visiem Rīgas un jūrmalas iedzīvotājiem vienprātīgi jāprotestē pret... kaitīgo projektu».
Kopš 1. novembra sākusies Latvijas likumdošanā prasītā valsts ceļu uzturēšana atbilstoši ziemai noteiktiem normatīviem, bet reāli apledojušu ceļa posmu kaisīšanu dažās vietās Vidzemē un Latgalē valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ir veikusi jau oktobrī.