Centrālā statistika pārvalde nupat ziņoja, ka pirmajos divos šā gada mēnešos Latvijas eksports attiecībā pret attiecīgo periodu 2018. gadā audzis par 0,2%. Šīs procenta desmitdaļas no eksporta 1,9 miljardu eiro vērtībā atbilst +3,2 miljoniem eiro.
Ticēsim, ka eksportam tiešām pluss, pat ja tās ir tikai svārstības ap jau sasniegto līmeni, nevis tendence uz augstāku līmeni. Formāli ņemot, šādu tendenci uzrāda kokrūpniecība ar +16,7% februārī pēc gandrīz fantastiskajiem +31,3% janvārī. Diemžēl no šiem pašiem skaitļiem izriet arī bēdīgi secinājumi. Ja kopējais Latvijas eksporta apjoms vispār neseko pieaugumam nozarē, kas dod aptuveni 1/5 daļu no kopējā apjoma, tad jāsecina, ka visas citas nozares vilkušas eksporta rādītāju uz leju.
Nekādu pamatu optimismam nedod Zemkopības ministrija, kas uzrāda kokrūpniecības eksportu sadalījumā par eksportējamās produkcijas veidiem. Šāds sadalījums pagaidām pieejams tikai par janvāri. Atklājas, ka pieaugumu nodrošinājis uz robežas starp ieguves un apstrādes rūpniecību balansējošais apaļo kokmateriālu eksporta pieaugums kubikmetros par 30% un pēc cenas par 50%. Lielāka līdzība ar apstrādes rūpniecības produktu ir granulām, kuru eksports mazāks pēc apjoma, bet toties vēl straujāks pēc pieauguma procentiem. Granulām +112% pēc apjoma (jā, šis apjoms vairāk nekā dubultojies) un +137% pēc cenas. Turpretī mīnusos ir tik tiešām apstrādes rūpniecībā iekļaujamo finiera un kokskaidu plākšņu eksports. Kubikmetros šīm precēm attiecīgi -33% un -30%, bet arī šo produktu sadārdzināšanās ļāvusi eksporta apjomam naudā dilt lēnāk.
Makroekonomikas speciālisti jau ir izteikušies, ka Latvijas eksports sarūk atbilstoši Eiropas un pat visas pasaules ekonomiskā cikla pārejai no pieauguma uz samazināšanos. Citiem vārdiem sakot, tie, kuri vēl vispār spējīgi kaut ko nopirkt, pērk to, kas tiešām vajadzīgs, nevis to, kas iekritis acīs. Latvijas rūpniecība caurmērā kvalificējas kā pasaulei ne pārāk vajadzīgu mantiņu ražotāja. Tad nu Latvijai nekas cits neatliek, kā klasificēt par rūpniecības produkciju mazapstrādātu koksni, kas īstenībā ir tikai izejviela rūpniecībai. Koksnes pārdevēji var baudīt labumu no koksnes cenu celšanās, bet Latvijai kopumā tas nozīmē zaudējumus, jo izvesto koksni pēc tam nāksies atkal atpirkt par vēl augstāku cenu vai nu kā mēbeles, vai kā jebkuras citas preces, kuru ražošanai izmantota sadārdzinātā koksne. Šajā kokrūpniecībai veltītajā Neatkarīgās publikāciju kopā iekļauts SIA Igate Būve un SIA IKTK valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna stāsts par attīstīto valstu pievēršanos daudzstāvu koka ēku būvēšanai. Latvijas patērētājiem nāksies apmaksāt šo māju iemītnieku dzīvokļu vai biroju uzturēšanas rēķinus neatkarīgi no tā, ka viņi visi nebūt nestrādā mēbeļu vai papīra rūpniecībā. Viņu sadzīves vai uzņēmējdarbības izdevumu pieaugums Latvijai būs jāsedz arī tad, ja viņi saražos Latvijai vajadzīgus automobiļus vai medikamentus.
