TEHNOLOĢIJAS: Tauki pakļaujas pārvēršanai degvielā
Ar tik varenu uzņēmumu kā degvielas ražotājs un tirgotājs Neste Somija droši vien izgrozīsies no briesmām, kas attiecas arī uz Latviju: «Kā milzu bubulis Latvijas tautsaimniecībai tuvojas Nacionālais klimata un enerģētikas plāns nākamajai desmitgadei – tas draud gan ar nodokļu celšanu, gan skarbākiem normatīviem attiecībā uz ražošanu. Un arī Eiropas Komisijas sodiem par neizpildītiem klimata aprūpes mērķiem.»
Šeit citēta Imanta Vīksnes publikācija Klimata plāns būtiski apgrūtinās tautsaimniecību avīzes 25. marta numurā. Turpat jau paskaidrots, ka Eiropas Savienības pārvaldes instances iedomājušās šādā veidā noteikti nodrošināt pieaugumu tā dēvēto zaļo tehnoloģiju industrijai un varbūt palēnināt planētas virskārtas caurmēra temperatūras celšanos, ja izpildās divi nosacījumi. Pirmkārt, ja temperatūras maiņa patiešām saistīta ar cilvēku darbību. Otrkārt, ja pati zaļo tehnoloģiju veidošana nav kārtējais cilvēces drauds dabai kopumā un klimata stabilitātei tai skaitā.
Tagad vairs nav iespējams piedāvāt Latvijai atkratīšanos no klimata pārmaiņu plānošanas bubuļa ar izstāšanos no ES, jo Latvija noteikti nespēs to, ko - kā izrādās - nespēj uz izstāšanos pieteikušies briti. Latvijai atliek piemēroties ES prasībām, kā to dara somi. Diemžēl šāda piemērošanās pārsniedz Latvijas maksātspēju. Somijā vienas pašas Nestes pērn apgrozītie 14,9 miljardi eiro ir vairāk, nekā apgrozījās Latvijas valsts budžetā; pat nesalīdzināms ir Latvijas kārtējais budžeta deficīts ar Neste peļņu, kas uzņēmuma 2018. gada pārskatā uzrādīta pat divos variantos kā viens vai 1,4 miljardi eiro. Ar tādu saimniekošanas vērienu Neste var pievērsties vēl svarīgākām lietām nekā šeit uzskaitītie miljardi. Uzņēmuma gada pārskatā pirms šiem miljardiem ielikti +1,5 0C kā maksimums caurmēra temperatūras pieaugumam cilvēku apdzīvotajā planētas virskārtā. Neste nolīgusi tūkstoti cilvēku, kuri par 48 miljoniem eiro gadā pēta, kā nepieļaut tālāku temperatūras palielināšanos. Konkrētāk sakot, viņi izstrādā veidus, kā ražot degvielu no oglekļa, kas dažādu savienojumu veidā jau atrodas zemes virsū, lai tas nebūtu jāiegūst no pazemes kā nafta, ogles un gāze. Paldies Neste par iespēju aizvakar apciemot degvielas ražotni Somijas pilsētā Porvo, kur arī notiek jaunu degvielas ieguves veidu pētīšana un tika prezentēts šādu pētījumu rezultāts - dīzeļdegviela no pārtikas eļļas un tauku maisījuma, kāds veidojas uz pannas gaļas cepšanas laikā.
Centieni aizvietot fosilos energoresursus Eiropas Savienībā turpinās jau pārdesmit gadus un ir jau noveduši līdz atklāsmei, ka ne viss ar cēlo mērķi darītais patiešām bijis cēls. Latvijā par kļūdu oficiāli atzīta obligātā iepirkuma komponentes (OIK) ieviešana elektrības cenai, lai finansētu elektrības ražošanu dažādos dīvainos un obligāti dārgos veidos. Vismaz paklusām tiek atzīts, ka runa nav tikai par naudu, bet arī par dabas piesārņošanu. Proti, alternatīvās enerģijas dārdzība patiesībā ir piemaksa par neizbēgamo enerģijas zudumu, pārveidojot enerģiju no fosilajiem energonesējiem citos energonesējos. Spilgtākais piemērs Latvijas apstākļos tam ir biogāze: cik fosilās degvielas jāpatērē, lai artu un ecētu zemi, sētu un vāktu kukurūzu sapūdēšanai un pēc tam visu šo masu atkal izkliedētu? Tālāk, elektrības ražošanas lietderības koeficients mazā gāzes kurtuvītē atpaliek no gāzes TEC lietderības apmēram tāpat, kā atšķiras sadedzinātās gāzes apjomi. Un cik tad daudz gāzes no puvekļiem vispār var iegūt? Ja tas būtu milzīgs daudzums, Rīga būtu uzspridzināta vai nosmacēta tad, kad Getliņu izgāztuve vēl nebija aprīkota ar metāna savākšanas iekārtām. Rezultātā varētu gadīties, ka ar elektrību no biogāzes tiek atgūta 1/10 daļa no enerģijas, kas tiek ieguldīta šīs elektrības saražošanai. Jāņem vērā arī vēl tāds apstāklis, ka OIK par kukurūzas pūdēšanu ļauj iegūt šādas kukurūzas audzēšanai vislabāko zemi, cilvēku pārtikas iegūšanu novirzot uz sliktāku zemi, kuras apstrāde prasa papildu enerģiju, palielinot CO2 emisiju un palielinot pārtikas cenu. Ne Latvijā, bet pasaulē OIK līdzīgi maksājumi īstenībā stimulē mežu izciršanu energokultūru iegūšanai. Visa tā rezultātā izdarīts secinājums, ka vajadzīga ne jebkāda alternatīvi fosilajiem energoresursiem iegūta, bet alternatīvi un energoefektīvi iegūta enerģija. Tas ir grūts un dārgs uzdevums, kas pa spēkam bagātām valstīm ar tādiem uzņēmumiem kā Neste. Derīgi zināt, ka Somijas valsts īpašumā ir nepilni 12% no Neste akcijām, kuru lauvas tiesa apgrozās biržā.
Pamatotā kritika par sākotnējiem alternatīvās enerģijas ieguves paņēmieniem lika Neste meklēt veidus, kā pāriet no palmu eļļas kā parocīgākā un tāpēc pirmā alternatīvās dīzeļdegvielas avota uz citiem avotiem ar cepešu taukiem šīs rindas pašā galā. Jēga šādai pārejai ir iegūt enerģiju no tā, kas jau iepriekš iegūts citiem mērķiem un palicis pāri. Tātad - nav speciāli izcirsti džungļi, lai atbrīvotu vietu eļļas palmu plantācijām. Pēc Neste pārskatiem, no pērn saražotajiem 2,9 miljoniem tonnu alternatīvās dīzeļdegvielas 80% saražoti no taukvielām, kas palikušas pāri gaļas, zivju un graudu apstrādē ne mājsaimniecībās, bet rūpniecības uzņēmumos, kur ražo pārtikas pusfabrikātus. Aptuvenā attiecība starp pārstrādāto eļļu un iegūto dīzeļdegvielu esot viens litrs no viena kilograma. Eļļa ir vieglāka par litra un kilograma atbilstību nodrošinošo ūdeni, tāpēc izejvielu kilogramā ir vairāk par litru eļļas un iegūtais degvielas litrs sver mazāk par kilogramu. Tas dod priekšstatu, cik miljonus tonnu taukvielu Neste pārstrādājusi, bet tā nav atbilde, kā šīs taukvielas savāktas: cik daudz pārtikas izejvielu jāpārstrādā, lai tik daudz taukvielu paliktu pāri, un pa cik daudzām pusfabrikātu ražošanas vietām cik plašā apkārtnē šī ražošana izkliedēta ap trijām Neste rūpnīcām, kur ražo alternatīvo degvielu, lai tauku nogādāšana pārstrādei nepatērētu vairāk degvielas, kā pēc tam tiek saražots.
Latvijas, t.i., Rīgas pārtikas rūpniecībā pāri palikušie tauki tiekot pārstrādāti enerģijā caur to sapūdēšanu līdz biogāzei. Pašvaldības uzņēmuma Rīgas ūdens (RŪ) preses pārstāvis Arturs Mucenieks Neatkarīgajai apliecināja, ka pārtikas ražošanas uzņēmumi ir likumpaklausīgi un savus taukūdeņus kopējā kanalizācijas sistēmā neieplūdina, bet nodod minētajai pārstrādei. Mājsaimniecības lej taukūdeņus izlietnēs un bojā dzīvi gan sev, gan RŪ, jo tauki sablīvējas un nosprosto kanalizācijas caurules, kuru tīrīšana izmaksā dārgi. Somijā Neste rīkojot cepešu tauku savākšanas akcijas vismaz pēc Ziemassvētkiem, kad mājsaimniecībās šādu atkritumu ir visvairāk.
Neste garantē, ka tās tauku pārvēršanas metodes dod nevis kaut kādu, bet lielisku degvielu, ko tagad izmanto vācu aviosabiedrība Lufthansa. Tas novērš aizdomas, ka šī degviela bojātu transporta līdzekļu dzinējus, kas tiek pārmests rapšu eļļas piejaukumam dīzeļdegvielā, kas bija vēl viens veids, ar kādu Latvija centusies atskaitīties par atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Bez tālākiem kapitālieguldījumiem šādu energoresursu attīstīšanā Latvija lūkojas, ka tik tiešām kā milzu bubulis tuvojas Nacionālais klimata un enerģētikas plāns.