Bankas pelna grūtos laikos
 
©Pixabay

Latvijā strādājošo banku un ārvalstu banku filiāļu kopējās peļņas pieaugums no 236 miljoniem eiro 2017. gadā līdz 289 miljoniem eiro šķiet vairāk nekā pietiekams. Amerikāņu cirstā brūce Latvijas komercbankām veiksmīgi aizsmērēta ar 289 miljonus lielo 2018. gada peļņu.

Jā, +22% ir daudz laikā, kad modē apsveikt ne attīstību vispār, bet sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību. Vēl precīzāk raksturojot tagadējo brīdi, tas ir ekonomiskās krīzes gaidīšanas laiks. Latvijā tieši komercbankas algo cilvēkus, kas speciāli apmācīti runāt par ekonomiskajām krīzēm kā par dabas parādībām. Par tām velti uztraukties un meklēt vainīgos. Tās sekojot ekonomiskā uzplaukuma gadiem tikpat neizbēgami, kā rudens un ziema seko pavasarim un vasarai. Kā ziemas mēdz iestāties gan agri un vēlu un būt gan siltas, gan aukstas, tāpat arī krīzes mēdz atnākt agrāk vai vēlāk un būt vieglākas vai smagākas. Parasti krīzes laiks pienākot mazliet mazāk nekā desmit gadus pēc iepriekšējās krīzes, bet krīžu dabā ir ja ne gluži jokot, tad pārsteigt, tāpēc nevajag brīnīties, ka 2008. gadā sevi tik pārliecinoši parādījusī krīze tomēr nebija atgriezusies vēl 2018. gadā, bet tagad nu gan ir pēdējais laiks sagādāt naudas uzkrājumu bankā tieši tāpat, kā malciņu pirms ziemas. Protams, arī par naudas aizņemšanos no bankām aizmirst nevajadzētu, bet būšot labāk un drošāk tiem, kuriem bankā noguldīts vairāk nekā aizlienēts. Kredītprocentus par noguldījumiem bankas gan vairs nemaksā, bet tieši tāpēc noguldītāju nauda ir pilnīgā drošībā, jo netiek ieguldīta apšaubāmos projektos. Noguldītājam gan vēl mazliet jāpiemaksā par šīs naudas apsargāšanu jeb par savu pārliecību, ka nauda bankā tiešām nepazudīs. Šādas pārliecības tirgošana bija galvenais ienākumu avots Latvijas komercbankām pārskata gadā.

Pārskata gada lielā īpatnība

2018. gada laikā Latvijas komercbankas paguva izdzīvot divus pilnīgi dažādus gadus - vienu ļoti īsu no 1. janvāra līdz 13. februārim un otru ļoti garu, skaitot ne tikai dienas no 13. februāra līdz 31. decembrim, bet arī notikumus, kas ar kuriem šīs dienas tika piesātinātas.

Īsais gadiņš aizskrēja pilnīgi nemanāmi un neatšķirami no visa 2017. gada, 2016. gada utt. līdz Parex bankas izputēšanai 2008. gadā. Garo gadu Neatkarīgajai nācās sākt ar 14. februāra publikāciju ABLV banku vaino par Ziemeļkorejas raķetēm. ASV Finanšu ministrijas departaments - Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (Financial Crimes Enforcement Network, FinCEN) bija nācis klajā «ar ļoti skanīgiem apgalvojumiem, ka «ABLV Bank ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu», «veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem» un - kas pats galvenais - daudzas no šīm darbībām pakārtojusi Ziemeļkorejas kodolieroču programmas vajadzībām». Turpat arī ABLV Bank paustais «pēc sākotnējās informācijas izpētes», ka «FinCEN lēmuma pamatā izmantota nepatiesa informācija» un ka «banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus». Par FinCEN informācijas patiesumu nekādu ziņu nav, jo vēl nedēļu vēlāk vairs nebija ABLV Bank, kuras slēgšanā izpalīdzēt FinCEN ļoti centās Eiropas Centrālā banka. Latvijas valsts iestādēm un komercbankām nācās pieņemt, ka no tām gaida nevis argumentus par banku darbošanās likumību un pat tikumību, bet pakļaušanos prasībai atteikties no ārvalstu klientu apkalpošanas. Kaulēšanās tika pieļauta tikai par to, vai tiešām par ārvalstīm jāuzskata visas Eiropas Savienības un eiro zonas valstis un kā no šāda viedokļa saprast uzdevumu bankām sašaurināties līdz vietējo norēķinu centriem. Jau pēc pārskata perioda beigām izrādījās, ka arī tas nav labi, jo nepatikšanu periods sarīkots Swedbank acīm redzami tāpēc, ka tieši šī banka apkalpo lielāko skaitu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu kontu.

Nauda turp, peļņa šurp

Publiskajā pārskatā par Latvijas komercbanku darbību 2018. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atzīmēja ABLV Bank darbības pārtraukšanas lielo ietekmi uz banku kopējā darbības apjoma rādītājiem, kuru izmaiņas šādas: banku aktīviem -20,7%, noguldījumiem (neskaitot banku noguldījumus) -19,6% un kredītiem -5,6%. Ja ABLB Bank ietekmi neņem vērā, tad atlikušo banku kopējās izmaiņas aktīviem ir -8,5% un noguldījumiem ir -7,2%, toties kredītportfelim tās ir +1,8%.

Uzreiz redzams, ka banku peļņa uzšāvusies augstu virs banku darbības apjoma pieauguma tajās sadaļās, kur vispār bijis pieaugums, kā arī virs kopējā Latvijas ekonomiskās attīstības tempa. Atbilstoši oficiālajai versijai, iekšzemes kopprodukts Latvijā pagājušajā gadā audzis par 4,8%, ierindojot Latviju starp pasaules ekonomiskās izaugsmes līderiem.

FKTK skaidrojums par banku pelnītspēju ir tāds, ka šo rādītāju uz augšu vilkusi vietējo klientu apkalpošana - aktīvāka atsevišķu segmentu kreditēšana un kredītu kvalitātes uzlabošanās, kas savukārt noteica attiecīgu procentu ienākumu kāpumu un aizvien mazākus uzkrājumus nedrošajiem parādiem. Tām bankām, kas iepriekš specializējušās ārvalstu klientu apkalpošanā, nācies glābt peļņu ar izdevumu samazināšanu atbilstoši darbības apjoma samazinājumam. Tālāk FKTK atzīmē, ka «galvenais banku ienākumu postenis - tīrie procentu ienākumi» gada laikā samazinājušies par 6,6% un «ievērojami zemāka bija arī tīrā peļņa no darījumiem ar finanšu instrumentiem un valūtas kursu starpības, savukārt tīrie komisijas naudas ienākumi pārskata gada laikā nedaudz pieauga» par 1,1%. Ar šādu skaidrojumu nepietiek peļnas izcelsmes izprašanai, jo peļņu samazinošo faktoru bijis vairāk nekā peļņu palielinošu faktoru.

Bankām dažādi likteņi

Kopējā peļņa ir līdzīga pacientu vidējai temperatūrai slimnīcā, jo peļņas rādītāji bankām ir dažādi. To amplitūda pērn bijusi no +111,2 miljoniem eiro Swedbank līdz -5,1 miljonam PNB bankai. Abos peļņas skalas galos tās pašas bankas, kas gadu iepriekš, jo tagadējā PNB banka ir tā pati Norvik banka, kas 2017. gadā bija pamanījusies zaudēt 44,3 miljonus eiro un tādējādi pabojāt banku kopējās peļņas izskatu. Protams, zaudēt tik daudz gadu no gada banka nevar atļauties, bet paliek atklāts jautājums, vai tagadējos zaudējumus tā tomēr var atļauties. FKTK ir atradusi veidu, kā palūgt, lai atbildi uz šo jautājumu sniedz Eiropas Centrālā banka.

Avots banku peļņas pieaugumam ir banka Citadele, kas 2017. gadā atzīmējās ar savai reālajai darbībai neatbilstošu 1,2 miljonu eiro peļņu, kas 2018. gadā izaugusi līdz 33 miljoniem eiro. Šajā gadījumā zemā peļņa iepriekš bija viens no brīnumiem, kas slēpās Latvijas valsts izdomātajā nodokļu reformā. Šogad tikpat brīnumainās ienākumu pārvērtībās ir ievilkti arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, tāpēc tālāki skaidrojumi lieki. Šogad nodokļu reforma ietekmējusi banku peļņu pretējā - palielinājuma virzienā. FKTK atzīmē efektu, ko peļņas uzskaitei devusi Nordea bankas Latvijas filiāles pāriešana Luminor bankas sastāvā.

Pagājušajā gadā Latvijā darbojās 15 bankas un 5 ārvalstu banku filiāles, no kurām Danske Bank filiāle jau sākusi kravāt mantas, lai no Latvijas aizvāktos.

Ar ko izceļas centrālā banka

Pārskatu par savu 2018. gada bilanci sniegusi arī Latvijas Banka. Tā uzrāda 14,6 miljonu eiro peļņu, no kuras 70% jeb 10,2 miljoni eiro tagad pienāksies valstij. Pārējā peļņas daļa nonākusi Latvijas Bankas rezerves kapitālā.

Latvijas Banka kā Eiropas Centrālās bankas struktūrvienība ir rīkojusies ar daudz lielāku naudas daudzumu nekā komercbankas, ja neņem vērā cauri bankām plūstošo banku klientu naudu. Latvijas Banka pabeidza pagājušo gadu ar ECB uzdevumā par ECB emitētu naudu pirktiem vērtspapīriem ar 7,4 miljardu eiro nominālu. Izspiest no tādas vērtspapīru masas tikai 14,6 miljonus eiro būtu nožēlojams rādītājs privātiem naudas apsaimniekotājiem, bet Latvijas Banka ir pildījusi citu uzdevumu. Proti, uzdevumu izplatīt eiro, lai tādējādi stimulētu ekonomisko aktivitāti eiro zonā. Izrādās, ka īstenībā Latvijas Banka gan it kā pelnījusi, bet tajā pašā laikā, kā teikts bankas publiskotajā atskaitē, «ņemot vērā procentu likmju kāpuma noteikto negatīvo realizēto finanšu operāciju rezultātu un finanšu aktīvu un pozīciju pārvērtēšanas rezultātu, Latvijas Banka pērn izmantoja izveidotos uzkrājumus tirgus riskam un kredītriskam 55,6 miljonu eiro apmērā, kamēr 2017. gadā attiecīgie uzkrājumi tika palielināti par 42,4 miljoniem eiro». Uzminēt šādu kalambūru jēgu ir tikpat grūti kā to, kurā brīdī un kādā veidā atnāks ekonomiskā krīze kā veids, kādā Latvijas un citu valstu iedzīvotājiem nāksies samaksāt par tagadējo eiro emisiju.

Latvijas Bankas peļņas uzrādīšana un šīs peļņas lauvas tiesas atdošana Latvijas valstij ir vēl viens paņēmiens naudas ieplūdināšanai apritē. Valsts 2019. gada budžeta autori šo naudu gaidīja un sagaidīja ar tādu ilgošanos, it kā bez tās Latvijai būtu jābankrotē jau tagad.

***

No 15 Latvijā strādājošajām komercbankām tikai trīs uzrādījušas zaudējumus, tajā skaitā divas - pamanāmus zaudējumus

Banka peļņa/zaudējumi (-) miljonos eiro

Swedbank 111,2

SEB banka 45,9

Luminor Bank 44,2

Rietumu banka 33,7

Citadele 33,0

BlueOrange Bank 7,4

Reģionālā investīciju banka 6,2

LPB Bank 5,5

Rigensis Bank 2,9

Meridian Trade Bank 1,5

Signet Bank 0,6

Expobank 0,3

Baltic International Bank -0,3

PrivatBank -4,1

PNB banka (iepriekš Norvik banka) -5,1

Avots: Finanšu nozares asociācija, bankas