NRA PĒTA: Valsts budžetā milzīga sūce
 
©Pixabay

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ceļ trauksmi, ka Latvija faktiski atcēlusi uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) un tāpēc būs spiesta samazināt savus 2020. gada izdevumus.

FDP vakar kārtējo reizi publiski norādīja uz valsts ieņēmumu samazināšanos nodokļu reformas rezultātā. Tādā situācijā valdība nespēs izpildīt uz 2020. gadu atliktos solījumus, par kuriem skolotāji cīnās ar streika draudiem un citas grupas ar vēl savādākiem paņēmieniem. Valdības mēģinājumiem palielināt aizņemšanos vajadzētu atdurties pret Eiropas Komisijas aizliegumu. Ir izveidoti mehānismi, lai novērstu ES dalībvalstu nonākšanu tādos parādos, kādi savulaik atklājās Grieķijai. Pirmkārt, katrai ES dalībvalstij ir uzdots izveidot tādu iestādi kā Latvijas FDP, kas savlaicīgi brīdina EK par finanšu avantūrām, kādas iecerējusi attiecīgās valsts valdība. Otrkārt, nākamā un vēl tālāko gadu budžetu uzmetumi valstīm ir jāparāda EK ierēdņiem savlaicīgi, nevis tikai gada beigās, kad jau ir pēdējais brīdis pieņemt nākamā gada budžeta likumu. Šobrīd darba kārtībā ir Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022. gadam, bez kuras saskaņošanas Latvijas 2020. gada budžeta projektu EK vajadzētu izbrāķēt. Tā vajadzētu būt, bet Latvijas valdībai ir pamats rēķināties ar iepriekšējo gadu precedentiem, ka EK neuzdrošinās noraidīt dalībvalstu prasības palielināt savus izdevumus. Tā tas notika arī ar Latvijas 2019. gada budžetu, kas tika saskaņots ar kārtējām atrunām, ka jāpalīdz taču Krišjāņa Kariņa valdībai sākt darbu tieši tāpēc, ka šī valdība solīja savus izdevumus iegrožot. FDP ziņo, ka K. Kariņa valdība nebūt netaisās šos solījumus pildīt.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Lietas būtība ir jaunās valdības nespēja pieskaņoties vecās valdības mantojumam, kas paredz būtisku valsts ieņēmumu samazināšanu uz UIN atlaižu rēķina. Valsts ieņēmumu nominālais apjoms gan turpina pieaugt, bet FDP priekšsēdētājs Jānis Platais un FDP loceklis Andžs Ūbelis vakar bija sarīkojuši pasākumu, kurā izskaidroja, ka ieņēmumu masu dod sociālo iemaksu pieaugums, kas formāli pat skaitās nodalīts no valsts pamatbudžeta. Valsts ieņēmuma dienesta (VID) publicētie dati rāda, ka valsts tiešām atteikusies no naudas summas vismaz pusmiljarda eiro apmērā. UIN iekasēšanas pieaugums apstājās pie 425 miljoniem eiro 2017. gadā. Bez nodokļu reformas UIN iekasēšana turpinātu iepriekšējos gados uzsākto pieaugumu un šogad būtu virs pusmiljarda, bet ar reformu tā kļuvusi mazāka par nulli. Proti, šā gada 1. ceturksnī VID bija uzdots ar UIN iekasēt 13 miljonu eiro, bet īstenībā valsts ne tikai nav iekasējusi neko, bet atdevusi uzņēmējiem 11 miljonu eiro. Citiem vārdiem sakot, ir iedarbināta naudas izkrāpšanas shēma, pret kuru VID ir tikpat bezspēcīgs kā pret pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām.

Kā zināms, UIN atlaide tiek dota par to naudu, kuru uzņēmums deklarē kā ieguldītu uzņēmumā, bez kādiem kritērijiem, ko uzskatīt par šādu ieguldījumu. Jā, bezjēdzīgi būtu prasīt no uzņēmumiem uzrādīt tikai un vienīgi jaunus ražošanas korpusus un iekārtas, kas pirktas par to peļņas daļu, ko valsts vairs neliek atdot kā UIN maksājumu. Uzņēmumu vajadzības tik tiešām mēdz būt daudz plašākas, neizslēdzot arī ieguldījumus ārzemēs. Bet - tādā gadījumā uzņēmumi var nesamaksāto UIN naudu izmantot kaut vai villu celšanai Šveicē, nosaucot tās par viesu namiem. Nekur nav teikts, ka tādā veidā savu darbību diversificēt nedrīkst bankas, metālapstrādes vai telekomunikāciju uzņēmumi. Tā būtu vienkārša atsauce uz ES palīdzības fondu izsaimniekošanas paraugu, kādu parādīja Latvijas eksprezidents Andris Bērziņš - vienīgais viesis savā viesu namā Kājiņas. Fakts, ka Latvijas uzņēmumi principā pārtraukuši maksāt UIN, liecina par uzņēmēju spējām realizēt vēl daudz rafinētākus paņēmienus, kā ieguldīt visu uzņēmumu peļņu vienīgi savās kabatās, t.i., banku kontos.