Par vēlmi atteikties no "Swedbank" sabar Ogres pašvaldību
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Valsts drošības dienests (VDD) nosoda Ogres pašvaldību par lēmumu atteikties no Swedbank pakalpojumiem.
Ogres pašvaldības mājaslapas jaunumu sadaļā vakar atradās ar 12. martā datēts paziņojums ar virsrakstu «Pašvaldība pakāpeniski atteiksies no Swedbank pakalpojumiem LABOTS». Pēdējais un izceltais vārds nozīmē to, ka pašvaldība pēc ļoti ietekmīgu valsts iestāžu izteiktā publiskā rājiena aizvākusi paskaidrojumu, ka rīkojusies sakarā ar «nestabilo situāciju finanšu sektorā». Paziņojuma vakardienas versija ietvēra Ogres domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa vārdus: «Mēs nedrīkstam riskēt ar pašvaldības, t.i., nodokļu maksātāju naudu, tāpēc arī atsakāmies no šīs komercbankas pakalpojumiem.» Tātad - nestabils neesot finanšu sektors kopumā, bet viena banka. Ja tā, tad grūti saprotams ir pašvaldības lēmums pāriet no vienas bankas uz citu banku, bet glabāt naudu Valsts kasē. «Šobrīd pašvaldība kontrolē ienākošos maksājumus Swedbank kontā, un katras dienas beigās visi līdzekļi no Swedbank kontiem tiek pārskaitīti uz Valsts kasi,» paziņojumā skaidro Ogres novada pašvaldības Darbības risku vadītāja Aiva Ormane.
Ogres pašvaldība un Valsts kase vēl gatavo atbildes uz Neatkarīgās jautājumu par šāda drošības pasākuma izmaksām, jo neviens naudas pārvedums nav bezmaksas pasākums. Swedbank varēja tikai apstiprināt, ka par bankas pakalpojumiem jāmaksā visiem bankas klientiem, bet konkrētā klienta tēriņus neizpauda, atsaucoties uz aizliegumu bankām izpaust ziņas par saviem klientiem.
Swedbank patiešām ir pēdējo nedēļu laikā izpelnījusies papildu ievērību saistībā ar Bila Braudera paziņojumiem, ka Baltijā un Skandināvijā izvietotais Swedbank konglomerāts esot piedalījies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Zviedrijas un citu valstu banku uzraudzības iestādes uz to reaģējušas maksimāli izvairīgi. Pagājušā gada beigās B. Brauders līdzīgi vērsās pret Somijas banku Nordea, bet vismaz publiski zināmus panākumus neguva.
Ogres pašvaldības rīcību var izskaidrot ar notikumiem pirms viena gada un viena mēneša, kad kā zibens no skaidrām debesīm atnāca paziņojums no ASV finanšu ministrijas, ka tā turot aizdomās ABLB Bank. Aizdomu saturs tā arī nav kļuvis zināms, bet ABLV Bank tika slēgta zibenīgi un tajā palikušās naudas atdošana klientiem joprojām kavējas.
Vēl cita Swedbank problēma nesen bija īslaicīgi traucējumi bankas elektronisko pakalpojumu sniegšanā. FKTK sniedza paziņojumu, ka šādi traucējumi nerada nekādus riskus un ka «ikvienam, kurš izplata nepamatotas ziņas un datus par Latvijas finanšu sektoru, kas var radīt nepatiesu priekšstatu par tā darbību, ir jāapzinās Latvijas Krimināllikumā noteiktā atbildība par šādu darbību veikšanu». FKTK paziņojumā par Ogres pašvaldību likuma bardzība netika piesaukta. Bija tikai norādījums «bez iepriekšējas konsultēšanās neizplatīt publiskus vērtējumus par situāciju Latvijas banku sektorā». VDD nostāja bija tāda, ka Ogres brīdināšanai pietiek ar publisku apliecinājumu, ka iestāde ar bargu nosaukumu vispār ir pētījusi, vai tik pašvaldības rīcībā nav «Krimināllikuma normu pārkāpumu pazīmes». Šobrīd tās gan neesot atrastas, bet būtu atrodamas, ja Ogres pašvaldības paziņojums izraisītu ķēdes reakciju.