NRA PĒTA: Kāpēc valdība mēģina izlidināt Putniņu no FKTK
Krišjāņa Kariņa valdība cenšas izdomāt tādu pašreizējās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes nomaiņas procedūru, kas nedotu precedentu šīs valdības ielikteņu no nomaiņai pēc tagadējās koalīcijas izjukšanas.
Pāreju no lielā mērā ierēdnieciskas uz tīri politisku padomi valdība neslēpj, bet reklamē. Pirms valdība vakar apstiprināja sūtīšanai uz Saeimu grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, finanšu ministrs Jānis Reirs skaidroja kolēģiem un visai sabiedrībai, kas varēja vērot valdības sēdes atklātās daļas tiešraidi, cik tas ir slikti, ka padomes vairākums ir ierēdņi. Saeima ir iecēlusi amatos tikai padomes priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un viņa vietnieci Guntu Razāni, bet triju padomes locekļu biogrāfijas rāda, ka tagad un arī iepriekš valdošajām partijām ar viņu karjeru nav nekāda sakara. Gvido Romeiko un Ludmila Vojevoda padomē sēž kopš tās izveidošanas 2001. gadā, un Nora Dambure padomē nokļuva 2017. gadā, bet līdz šādam amatam viņa ir izaugusi turpat FKTK, strādājot iestādē kopš tās dibināšanas. Padomes locekļus līdz šim amatos iecēla un atlaida padomes priekšsēdētājs pēc saskaņošanas ar Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru. Pašreizējā koalīcija nolēmusi novērst nolaidību, ka bez tās ziņas tiek aizpildīti amati, kas partijām labi noderētu. Partijas grib, lai visus padomes locekļus turpmāk amatā ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma.
Pāreja uz jaunu kārtību FKTK padomes locekļu iecelšanā iecerēta kā iespēja nomainīt 2017. gada Saeimas ieceltos P. Putniņu un G. Razāni ar tagadējās Saeimas ieceltiem cilvēkiem. Tas slēpj sevī bīstamību, uz ko vakar valdības sēdē norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Proti, ka padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieces locekļu atlaišana pirms viņu sešus gadus ilgā pilnvaru termiņu beigām būtu tiesiskās paļāvības principa pārkāpšana. Tas padarītu iespējamu FKTK nākamās padomes nomaiņu tūlīt pēc tam, kad izjūk kārtējā valdošā koalīcija un valdība. J. Bordāns aicināja novērst šādu nākotni ar papildinājumiem likuma anotācijā. J. Reirs piekrita ierakstīt anotācijā visu, ko vien J. Bordāns vēlas.
FKTK padomes nomaiņu pamato nepieciešamība veikt ļoti plašas izmaiņas Latvijas finanšu sistēmā, lai panāktu Eiropas Padomes Ekspertu komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu jomā, ar MONEYVAL izkārtni pazīstamās iestādes atzinumu, ka nav Latvijā vairs nekādas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas. Var domāt dažādi, cik lielā mērā MONEYVAL ir iestāde, bet cik lielā mērā - tiešām tikai izkārtne ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklam (FinCEN), kas pirms gada panāca ABLV Bank slēgšanu. Līdz ar to nevar būt šaubu, ka Latvijai tik tiešām ir kaut kas jādara, lai varētu atskaitīties par cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, Ziemeļkorejas kodolieroču izstrādes finansēšanu un vēl sazin ko, kas ik pa laikam tiek kaut vai mājienu veidā attiecināts uz Latvijā pierakstītajām bankām. Partijas, iestādes un atsevišķas amatpersonas cenšas pasniegt kā MONEYVAL/FinCEN dēļ izdarāmas pārmaiņas tādas pārmaiņas, kas izdevīgas šo pārmaiņu autoriem.
Partijas vēlas līdz šā gada 1. oktobrim tikt pie piecām tīri politiski izvēlētām banku uzraugu vietām. Tagadējās koalīcijas ielikteņiem tiek solīts piecu gadu pilnvaru termiņš ar izredzēm uz vienu nākamo termiņu. Atliek nokārtot tā, lai īstenībā visi šie termiņi nebeigtos līdz ar tagadējās koalīcija beigām - lai piecu gadu termiņus nepiemeklētu tagadējo sešu gadu termiņu liktenis. Padomes vadītāju nomaiņa radīs precedentu, kā katru nākamo padomi varēs nomainīt, pārkopējot tagadējo pamatojumu, ka FKTK un tās padomei tiek izvirzīti jauni uzdevumi un tāpēc jāatrod cilvēki, kas spētu tos izpildīt. Arī P. Putniņš un G. Razāne drīkstēšot piedāvāt savu atbilstību jaunajiem uzdevumiem. Ja K. Kariņa valdības vietā nāks jauna valdība, tā noteikti pratīs izdomāt FKTK jaunu uzdevumu un izveidot jaunu FKTK padomi.
Ar pretendentu atbilstības mērīšanu jaunajiem uzdevumiem nodarbosies komisija Valsts kancelejas direktora vadībā atbilstoši tai kvalifikācijai, kādu šī komisija apliecināja tad, kad izvirzīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam dažas dienas vēlāk pazudušo Māri Skujiņu. Citiem vārdiem sakot, komisija gatava izvirzīt jebkādus kandidātus jebkuram amatam. Daudz grūtāk būs atrast cilvēkus ar pielaidi valsts noslēpumam, kā to tagad iecerējusi valdība ar ministriem bez pielaides valsts noslēpumam.