Gāze Inčukalnā nozīmē drošību

 
©Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Vēl pirms dažiem gadiem Latvijā bija vienots uzņēmums Latvijas gāze (LG), kas valsts teritorijā nodarbojās gan ar dabasgāzes piegādēm, gan tirdzniecību. Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un Latvijas valsts lēmumiem LG tika monopolstāvoklis Latvijā tika likvidēts un visa dabasgāzes saimniecība sadalīta vairākās daļās – ar dabasgāzes tirdzniecību tagad nodarbojas LG, dabasgāzes sadali patērētājiem – a/s Gaso, bet ar dabasgāzes piegādi un uzglabāšanu a/s Conexus Baltic Grid. Par pārvades un uzglabāšanas infrastruktūras uzturēšanu un nozīmi Latvijā pastāstīja a/s Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

- Conexus ir no LGs nodalīts uzņēmums ar diviem nozīmīgiem aktīviem - Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kas tiek pieminēta arvien biežāk, un arī ar maģistrālajiem gāzesvadiem, - savu uzņēmumu pieteica Z. Kotāne. - Maģistrālo gāzesvadu kopgarums Latvijas teritorijā ir pietiekami liels - tie ir 1188 kilometri. Pārvades sistēmā gāze ieplūst no savienojuma punktiem gan ar Krieviju, gan ar Lietuvu. Latvijas specifika ir tāda, ka maģistrālie gāzes vadi darbojas vienotā sistēmā ar krātuvi.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

- Patērētāji grib tikai vienu - lai pa gāzes vadu nāktu gāze neatkarīgi no tā, kur un kā tā iepriekš glabājusies.

- Lielā daļā citu valstu gāzes apgādes sistēmās gāze pa gāzes vadu tiek pārvietota ar kompresoru palīdzību. Mums turpretim šo kompresoru funkciju daļēji veic Inčukalns. Inčukalns nav tikai gāzes krātuve, bet visa pārvades tīkla svarīga sastāvdaļa - ja pārvades gāzesvadus varam salīdzināt ar asinsrites artērijām, tad Inčukalns ir šīs sistēmas sirds, kas darbojas vienā sistēmā. Tāpēc mēs arī uzņēmumu nosaucām par Conexus, kas savieno gan pārvades sistēmu ar uzglabāšanu, gan Latvijas gāzapgādes sistēmu ar daudz plašāku reģionu. Vēsturiski Latvija bija Baltijas un Krievijas ziemeļrietumu reģiona sastāvdaļa, bet jau no nākamā gada šis reģions paplašināsies. 2020. gadā darbu sāks jauns starpsavienojums starp Igauniju un Somiju, kas mainīs Inčukalna lomu un padarīs to pieejamu arī Somijas dabasgāzes tirgū. Vēl pēc pāris gadiem jābūt izbūvētam jaunam savienojumam starp Lietuvu un Poliju, tad visa mūsu dabasgāzes sistēma būs savienota arī ar Poliju.

- Cik daudz gāzes Inčukalnā var uzkrāt attiecībā pret Latvijas un visa jums pieejamā reģiona patēriņu?

- Inčukalna krātuve ir trešā lielākā Eiropā. Latvijas patēriņš ir 13 līdz 15 TWh, bet krātuvē varam uzglabāt 24 TWh.

- Te sarosīsies ļaudis ar svētu pārliecību, ka pazemē nevar iedabūt stundas, bet tikai un vienīgi gāzes kubikmetrus.

- Bet cilvēkiem patīk parunāt arī par lieso gāzi un trekno gāzi. Patiešām, kubikmetrā LNG (Liquefied natural gas - sašķidrinātā dabasgāze) ir vairāk enerģijas nekā dabasgāzē, kas tiek sūtīta no Krievijas. Tāpēc mēs esam pārgājuši no gāzes uzskaites kubikmetros uz uzskaiti enerģijas vienībās. Jums taču vienalga, cik gāzes vajadzēja, lai uzvārītu katlu ar ūdeni. Ja gāze dod mazāk siltuma, tad lai par to pašu naudu piegādā vairāk gāzes. Uz deviņiem maģistrālajiem gāzesvadiem ir uzstādīti hromatogrāfi, kas ļauj katram klientam izrakstīt rēķinu nevis pēc piegādātās gāzes apjoma, bet pēc piegādātā enerģijas daudzuma.

- Lai kādās mērvienībās to izteiktu, krātuve izmanto tikai pusi no savas potenciālās jaudas.

- Krātuvē tiek uzglabāts apjoms, kas nepieciešams vienam gadam. Mēs neesam tik bagāti, lai uzkrātu gāzi Latvijai divus gadus uz priekšu, bet nākotnē krātuves izmantošana būs proporcionāla tam, cik daudz gāzes no Inčukalna patērēs visā reģionā, ko savieno gāzesvadu tīkls - jau esošais un tie, kas šobrīd tiek būvēti.

- Tātad - jo vairāk, jo labāk.

- Inčukalna krātuve strādā ar dabīgām spiedienu starpībām. Tas nozīmē, ka krātuvē jāiesūknē noteikts gāzes daudzums, lai gāzi varētu no krātuves izņemt. Biežāk krātuvēs tiek izmantota cita sistēma, kas ļauj gāzi iesūknēt un izsūknēt ar kompresoru palīdzību. Mums Inčukalnā tāpēc ir daudz vairāk urbumu nekā citās krātuvēs. Tas ļauj elastīgāk kontrolēt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas procesu. Esam paguvuši vēl tagadējā Eiropas Savienības plānošanas periodā saņemt Eiropas Savienības atbalstu, lai līdz 2025. gadam ieguldītu 45 miljonus eiro sistēmā, kas ļaus no krātuves izņemt vairāk gāzes, bet tikai līdz robežai, līdz kurai netiek bojātas akmens poras, kurās gāze glabājas, jo, iesūknējot dabasgāzi pazemē, tā izspiež no akmens porām ūdeni un izveido dabīgu gāzes burbuli.

- Ar kādiem argumentiem Conexus pārliecina gāzes tirgotāju šo burbuli uzpūst lielāku?

- Pirms lēmuma par LG restrukturizāciju jeb sadalīšanu izskanēja daudzi un dažādi priekšlikumi, kā nodrošināt gan bijušo LG sastāvdaļu dzīvotspēju, gan gāzes piegāžu drošību. Tajā skaitā bija priekšlikumi noteikt, ka gāzes tirgotājiem noteikta daļa no sava piedāvājuma apjoma jāgarantē ar Inčukalnā noglabātu gāzi. Likuma spēku tāda prasība neieguva, bet gāze pie mums tiek glabāta. Viens no apstākļiem, kas to veicina, ir gāzes patērētāju pieprasījums. Viņi prasa tirgotājiem apliecinājumu, ka gāze pēc pieprasījuma patiešām tiks piegādāta. Pat mazam gāzes patērētājam jāsaprot, ka viņš drīkst prasīt no tirgotāja apliecinājumu, ka gāze tiks piegādāta arī tad, kad sals sasniegs -20 grādus. Var jau būt, ka viņi var uzrādīt saviem klientiem citas garantijas, kāpēc viņiem gāzes nekad nepietrūks, bet galvenais, lai klienti par to interesējas.

- LG sadalīšana tika reklamēta arī ar tādu stāstu, ka tā ļaus mums atrasties ne vairs tikai pie viena gāzes vada no Krievijas, bet arī pie otra vada no Lietuvas, kas Klaipēdā pieņem sašķidrināto gāzi. Proti, ka gāzes krājumus vajadzēs mazākus vai nekādus, ja apgādes jauda dubultosies.

- Latvijas - Lietuvas starpsavienojumu jauda ir 6 miljoni m3 gāzes diennaktī, bet Latvijas patēriņa maksimums ir 10-12 miljonu m3 robežās. Kamēr patēriņš nav maksimāls, tiek patērēta gāze, kas krātuvē neiegulst. Ir bijušas dienas, kad LNG gāze piepilda visu Latvijas gāzapgādes sistēmu un aiziet līdz Krievijai, un ir bijis pretēji - Lietuva saņem gāzi no Krievijas caur Latviju. Domāju, ka starpsavienojumu jaudas maksimumu nebūs iespējams izmantot. Nav Lietuvā milzīgu gāzes krājumu, no kuriem iespējams apgādāt Latviju. LNG piegādes process ir vēl garāks nekā dabasgāzes piegādēm no Krievijas. Klaipēda ir apmēram 3-4 dienu jūras braucienā no Roterdamas biržas, bet kuģi ar gāzi nestāv Roterdamā. Tie būtu sameklējami pie Ēģiptes un citu valstu krastiem tur, kur gāzi iegūst, bet sašķidrinātā gāze ir iepriekš jāpasūta. LNG piegādēm ir gada cikls, kas paredz ap maiju noslēgt līgumus līdz nākamajam pavasarim.

- Kad man bija izdevība apmeklēt Klaipēdas gāzes termināli, tas glabāja apmēram trešo daļu no maksimālā glabāšanas apjoma.

- Sašķidrinātas gāzes glabāšana maksā dārgi. Pēc iesūknēšanas Inčukalnā ar gāzi nekas vairs nenotiek, bet sašķidrinātā gāze nepārtraukti iztvaiko un tāpēc ir nepārtraukti jākompresē. Sašķidrinātās gāzes bunkurus aizpilda iespējami maz, lai tikai apmierinātu tos, kuri pieteikušies par šo gāzi samaksāt. Klaipēdā ierīkotais sašķidrinātās gāzes terminālis ļauj salīdzināt un labāk saprast to, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve mums ir zelta vērtībā. Tas, par ko mēs cīnāmies, ir lai šī vērtība tiktu atzīta un pēc iespējas labāk izmantota un saglabāta. Līdz ar priekšlikumiem noteikt gāzes tirgotājiem Latvijā obligātās gāzes glabāšanas normas skanēja arī jautājumi, kā piespiest vismaz Lietuvu un Igauniju samaksāt, ja tās gribētu glabāt gāzi Inčukalnā. Tagad varam teikt, ka spiest nevienu nevajag. Ja pakalpojumu produkti ir pareizi sagatavoti, tad arī kaimiņi paši nāk un pērk. No Inčukalna krātuves uzturēšanas 2018. gada izmaksām 40% ir seguši citu valstu tirgotāji.

- Kā tiek noteikta Conexus pakalpojumu cena?

- Gan gāzes uzglabāšana, gan pārvade ir pilnībā regulēti darbības veidi. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pieskata, kādas ir mūsu izmaksas un cik pareizi tās ir aprēķinātas. Tālāk ir jānosaka pakalpojumu tarifi. Tradicionālajā veidā Latvijā to dara tā, ka izdala izmaksu apjomu ar pakalpojumu apjomu un iegūst vienas pakalpojumu vienības cenu, bet Eiropā vairumā gadījumu dara citādi. Izmaksu bāzes aprēķināšana paliek tāda pati, bet tālāk uzņēmumiem dod lielāku brīvību, kā šīs izmaksas nosegt. Nav tā, ka mūsu pakalpojumu pircējiem Lietuvā, Igaunijā vai Somijā vajag vienādu produktu par vienu un to pašu cenu.

- Kā var izpausties produktu dažādība Conexus gadījumā?

- Mēs tirgojam infrastruktūras lietošanas iespējas, tāpēc produktu dažādību veido tas, cik ilgi infrastruktūru drīkst lietot: vienam tā ir nepieciešama uz gadu, bet otram - uz diviem; viens grib tiesības uzreiz izņemt no krātuves ļoti daudz dabasgāzes un tad atkal izņemt nemaz, bet otram vajag vienu un to pašu apjomu katru dienu. Eiropā industriālie patērētāji pieprasa daudz vienmērīgākas gāzes piegādes nekā Latvijā, kur 80% gāzes patēriņa svārstās līdzi āra gaisa temperatūrai. Patēriņa svārstības rada pieprasījumu pēc atšķirīgiem produktiem, kādus mēs esam gatavi piedāvāt.

- Vai 2019. gada marta beigās jau iespējams pateikt, cik daudz gāzes šovasar tiks uzkrāts Inčukalnā, salīdzinot ar pagājušo gadu?

- Latvijas gāzes tirgus aizvien vairāk pieskaņojas Eiropas cenošanas principiem, kur biržās tiek noteikta gāzes cena ne tikai šim brīdim, bet ilgam laikam uz priekšu. Līdz ar to tirgotāji var izlemt, vai ieguldīt naudu gāzes pirkšanā par vasaras cenām vai par nākamās ziemas cenām. Izskatās, ka vasaras cena būs jūtami zemāka nekā ziemas cena un tirgotāji pirks gāzi ieguldīšanai krātuvē. Lai dabasgāzi vasarā nopirktu un turētu, ir uz pusgadu jāiesaldē daudzi miljoni eiro. Krātuves pakalpojuma cena par vienu MWh ir līdz diviem eiro, pašas gāzes cena - 20 eiro.

- Kas vēl bez Latvijas gāzes un Latvenergo var atļauties nopirkt gāzi glabāšanai Inčukalnā?

- Ir arī mazāki uzņēmumi no Latvijas, ir Lietuvas un Igaunijas lielie enerģētikas uzņēmumi, un ir citu Eiropas valstu uzņēmumi. Nekādu ierobežojumu krātuves izmantošanai nav. Jebkuras valsts uzņēmums var slēgt ar mums līgumus, transportēt LNG gāzi no Klaipēdas vai pārpirkt to no tiem uzņēmumiem, kuriem gāze jau šeit ir. Latvija nekad nebūs valsts, kas ietekmē gāzes cenu un globālo kustību.

- Bet tomēr - gāzes kustībai Eiropā ir būtiska Latvija ar tai dabas doto Inčukalnu un ieguldījumiem šīs ģeoloģiskās struktūras izmantošanā.

- Sadarbības partneri Inčukalna gadījumā ir daba, tehnoloģijas un cilvēki. Mums ir unikāls iezis, pasaules klases tehnoloģijas un ļoti gudri inženieri. Tikai tāpēc šī krātuve ir spējīga darboties. Mana motivācija darbam ir šo vērtīgo aktīvu izmantot jaunajos tirgus apstākļos un nodot nākamajām paaudzēm, lai šeit paliek aktīvs, kas spējīgs dot gāzes apgādes drošību. Ja rudenī dabasgāze ir krātuvē, tad ziemā siltums un elektrība būs.