Eiropas Komisijas (EK) viedokli pārstāvošā Latvijas Fiskālās disciplīnas padome brīdina, ka Krišjāņa Kariņa valdībai nākamgad nāksies reāli samazināt valsts izdevumus.
Eiropas Savienību var pielīdzināt tādai ģimenei, kurā bērni mēdz izķeksēt naudu no vecāku makiem vai kabatām. Vecāku lomu uzņēmusies EK pieķer šādus bērnus - tātad ES dalībvalstu valdības - finansiālos nedarbos, tās ieviestais soda mērs ir prasība, lai valstis atzīstas pārkāpumos un apsolās tā vairs nedarīt. Lai saudzētu bērnu jeb valstu pašapziņu un kaimiņu ausis, atzīšanās formulā nav vārdu par zagšanu vai krāpšanu. Ir jāsaka, ka valsts atrodas negatīvā fiskālajā telpā, jo šādu vārdu nozīmi saprot pavisam šaurs EK un ES dalībvalstu politiķu un ierēdņu loks.
K. Kariņa valdība gribētu nākamgad dzīvot tāpat kā šajā gadā. Pilnīgi noliegt valsts finanšu mahinācijas nav iespējams, tāpēc K. Kariņa valdība pagājušajā nedēļā atzinās, jā, - 2020. gada fiskālā telpa prognozēta negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā. Tas tika ierakstīts Latvijas Stabilitātes programmā 2019.-2022. gadam un nosūtīts uz Briseli kā sagatave Latvijas 2020. gada budžeta projektam, ko uz Briseli saskaņošanai sūtīs šā gada rudenī. Savukārt šonedēļ atklājās, ka nosacītais bērns atzinies 50 eirocentu zādzībā no vecāku kabatas, cerot, ka tad viņam neprasīs, kur palikuši pieci eiro no vecāku maka vai norēķinu kartes konta. To EK publiski nosūdzēja Latvijas Fiskālās disciplīnas padome (FDP), kas pilda apmēram tādu pašu lomu kā aukle ģimenē. «Padomes aprēķini liecina, ka 2020. gadā negatīvā fiskālā telpa ir 112,2 milj. eiro,» teikts FDP izsūtītajā paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem. To zina tikai Latvijas finanšu aukle jeb daudzās starptautiskās finanšu institūcijās strādājušais Latvijas FDP priekšsēdētājs Jānis Platais, kādas nepatikšanas tagad draud K. Kariņam par mēģinājumu apkrāpt EK ar nepareiziem 2020. gada budžeta veidošanas aprēķiniem.
Šā gada budžeta pamatā ir apmēram tādas atzīšanās, kādu K. Kariņa valdība nupat izteica nākamā gada budžeta dēļ. Māra Kučinska valdība par šā gada negatīvās fiskālās telpas lielumu nosauca -45 miljonus eiro, bet K. Kariņš šo samazināja līdz -34 miljoniem. Pa vidu bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola dižojās, ka Finanšu ministrija (FM) izrēķināšot Latvijai pozitīvu fiskālo telpu, bet tas neizklausījās nopietni. K. Kariņa valdība nopelnīja EK atļauju palielināt savus faktiskos izdevumus par 400 miljoniem latu attiecībā pret 2018. gada izdevumiem ar atzīšanos, ka valsts situācija bēdīga. FDP atgādina, ka atkāpe no finanšu stabilitātes noteikumiem Latvijai dota kā vienreizēja dāvana, ar kuras palīdzību veikt reformas veselības aprūpē un nodokļu sistēmā. Dāvanas saņemšana tika uztverta kā pamācība nākamo dāvanu nopelnīšanai. K. Kariņa valdība tagad ir gatava apsolīt, ka reformēs jebko (tāpēc taisa pēc iespējas lielāku troksni ap teritoriālo reformu neatkarīgi no tā, vai reforma notiks vai nenotiks), ja vien par šādiem solījumiem var saņemt atļauju 2020. gadā palielināt Latvijas parādus. «Tas iedibina bīstamu precedentu, ka līdzīgu vienreizēju efektu var piedēvēt papildu izdevumiem arī izglītībā, pētniecībā un infrastruktūrā. Tāpēc Padome aicina valdību labot šo pieeju,» K. Kariņa valdības darbošanos turpina celt gaismā FDP.
Attiecībā uz nākamā gada budžetu turpinās šā gada budžeta sakarā jau iedibinātā prakse, ka FM ēkā dislocētā FDP un FM savstarpēji sazinās ar avīžu starpniecību. Vakar vēlā pēcpusdienā arī Neatkarīgā saņēma FM paziņojumu, kurā zem virsraksta Stabilitātes programma pilnībā atbilst Fiskālās disciplīnas likumam noliegts tas, ko dienu iepriekš bija publiski paziņojusi FDP: «Lai arī FDP turpina uzturēt spēkā jau iepriekš pausto viedokli, ka nodokļu reformas ietekme uz ieņēmumu samazinājumu nav vienreizējs pasākums, padome nesniedz nekādu pamatojumu savam viedoklim. FM turpina izmantot jau 2019. gada budžeta izstrādes gaitā izmantoto pieeju, ka nodokļu reformas izsauktais ieņēmumu kritums ir vienreizējs pasākums, un uzskata, ka tas atbilst Fiskālās disciplīnas likumam.»
FDP viedokļa pamatojums ir ietverts 36 ar skaitļiem un terminiem pieblīvētās lappusēs, kuru saturs nav pārstāstāms tā, lai jebkurš sabiedrības loceklis saprastu, vai taisnība ir FDP vai FM. Tieši tas pats sakāms par Stabilitātes programmu un Fiskālās disciplīnas likumu. FM velk laiku ar strīdēšanos par to, kā pareizi izprast visus šos dokumentus, nevis par to, kādus izdevumus valsts nākamgad varēs vai nevarēs atļauties. Laika vilkšana notiek tāpēc, ka atzīšanās par K. Kariņa valdības nespēju 2020. gadā izpildīt šo valdību veidojošo partiju solījumus apdraud valdības tālāko pastāvēšanu.
