Tik tiešām «misija ir iedibināt Latvijā koka būvniecību», kā saka SIA Igate Būve un SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Tā tas ir valstī, kur kopš 1990. gada izaugusi paaudze, kas par būvniecību uzskata vienīgi to, ka betons no lielas mucas tiek ieliets veidņos. Kāpēc gan tagad būtu jāmaina šie priekšstati un – galvenais – būvniecības paņēmieni?
Centrālā statistika pārvalde nupat ziņoja, ka pirmajos divos šā gada mēnešos Latvijas eksports attiecībā pret attiecīgo periodu 2018. gadā audzis par 0,2%. Šīs procenta desmitdaļas no eksporta 1,9 miljardu eiro vērtībā atbilst +3,2 miljoniem eiro.
Ar tik varenu uzņēmumu kā degvielas ražotājs un tirgotājs Neste Somija droši vien izgrozīsies no briesmām, kas attiecas arī uz Latviju: «Kā milzu bubulis Latvijas tautsaimniecībai tuvojas Nacionālais klimata un enerģētikas plāns nākamajai desmitgadei – tas draud gan ar nodokļu celšanu, gan skarbākiem normatīviem attiecībā uz ražošanu. Un arī Eiropas Komisijas sodiem par neizpildītiem klimata aprūpes mērķiem.»
SIA Rīgas meži šopavasar apņēmušies ar 1 369 740 jauniem kociņiem apstādīt 454,7 ha meža un tādējādi sasniegt savu rekordu pēc atjaunotās meža platības.
Formāli pareizi teikt, ka lielākā daļa Latvijas komercbanku nav spējušas izpildīt likuma prasību līdz 1. aprīlim sniegt ne tikai pašu izrēķinātu, bet arī auditoru apstiprinātu pārskatu par iepriekšējo gadu.
Latvijā strādājošo banku un ārvalstu banku filiāļu kopējās peļņas pieaugums no 236 miljoniem eiro 2017. gadā līdz 289 miljoniem eiro šķiet vairāk nekā pietiekams. Amerikāņu cirstā brūce Latvijas komercbankām veiksmīgi aizsmērēta ar 289 miljonus lielo 2018. gada peļņu.
Krišjāņa Kariņa valdība cenšas izdomāt tādu pašreizējās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes nomaiņas procedūru, kas nedotu precedentu šīs valdības ielikteņu no nomaiņai pēc tagadējās koalīcijas izjukšanas.
Vēl pirms dažiem gadiem Latvijā bija vienots uzņēmums Latvijas gāze (LG), kas valsts teritorijā nodarbojās gan ar dabasgāzes piegādēm, gan tirdzniecību. Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un Latvijas valsts lēmumiem LG tika monopolstāvoklis Latvijā tika likvidēts un visa dabasgāzes saimniecība sadalīta vairākās daļās – ar dabasgāzes tirdzniecību tagad nodarbojas LG, dabasgāzes sadali patērētājiem – a/s Gaso, bet ar dabasgāzes piegādi un uzglabāšanu a/s Conexus Baltic Grid. Par pārvades un uzglabāšanas infrastruktūras uzturēšanu un nozīmi Latvijā pastāstīja a/s Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.
Koncerna Latvijas dzelzceļš (LDz) un uzņēmuma SIA DiGAS kopīgi īstenotais projekts – duālās piedziņas manevru lokomotīve – ieinteresējis vienu no lielākajiem dabasgāzes uzņēmumiem Eiropas Savienībā, Francijas uzņēmumu GRDF, kā arī Lilles pilsētas vadību.
Kārtējais pasaules gals gaidāms šā gada oktobrī līdz ar pašreizējā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta Mario Dragi nomaiņu. Latvijai nekļūs vieglāk no tā, ka tas būšot tikai finanšu pasaules gals tikai Eiropā.
Būvniecības nozarē atrodami pierādījumi, kas atspēko Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) melus par nelielo cenu kāpumu un straujo iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā 2018. gadā.
Par Swedbank iesaisti noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijā runā Bils Brauders – viens no spilgtākajiem personāžiem nesenās vēstures pagriezienos, kuros izveidojās tagadējās attiecības starp Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienību un Krieviju.
Spānijas vilcienu būvētājs Patentes Talgo S.L. (Talgo) uzsācis revanša cīņu pret Čehijas uzņēmumu Skoda Vagonka (Škoda) par tiesībām piegādāt Latvijai elektrovilcienu sastāvus apmēram 250 miljonu eiro vērtībā.
Izglītības un zinātnes ministrija konferencē Demogrāfiskie izaicinājumi: no zināšanām uz rīcību! bija iekļāvusi Oksfordas un Seulas universitāšu profesora tituliem rotātā Ašhera Zaidi (Asgher Zaidi) uzstāšanos ar pamācībām, kā aizvien mazāks iedzīvotāju skaits spēšot paveikt visu valsts un teritorijas uzturēšanai nepieciešamo darbu apjomu, ja atlikušie iedzīvotāji strādātu algotu darbu gadu desmitiem ilgāk nekā tagad.