Kā īsti sarūk dzimstība

© Mārtiņš Zilgalvis/ F64 Photo Agency

Maijā Latvijā dzimušo bērnu skaits izkliedē aprīļa datu radīto ilūziju, ka būtu vismaz apstājusies 2016. gadā vasarā sākusies jaundzimušo skaita samazināšanās mēnesi pēc mēneša un gadu no gada.

Šā gada maijā Latvijā reģistrēti 1532 jaundzimušie. Tātad - uzskatāmi mazāk par

1684 jaundzimušajiem 2018. gada maijā un nedaudz mazāk par 1557 šā gada aprīlī. Tādā gadījumā nav vairs pamata cerēt, ka būtu apstājusies jaundzimušo skaita samazināšanās, kas velkas jau 35 mēnešus kopš 2016. gada jūlija. Aprīlim pierakstītie 1557 bērni šādas cerības deva, bet tā izrādījās tikai uzskaites neprecizitāšu radīta ilūzija. Proti, līdz šā gada 6. jūnijam Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze informēja par 1556 jaundzimušajiem 2018. gada aprīlī. Ak, 1557>1556! Tomēr tagad izrādās, ka kaut simboliska jaundzimušo skaita pieauguma nav bijis, jo statistiķi laboja 2018. gada datus, palielinot aprīļa jaundzimušo skaitu līdz 1646.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet lieliski, ka Latvijā pēkšņi atrasti 90 bērni, kas visi piedzimuši viena mēneša laikā. Lai statistiķi turpina tādā garā un visam 2018. gadam atrod vismaz tūkstoti bērnu (90x12=1080), kas jūtami palielinātu jaundzimušo kopskaitu.

Cik nu varēja, tik statistiķi arī darīja, bet vairāk par +207 bērniem uz Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs dzimušo bērnu rēķina izspiest nejaudāja. Rezultātā 2018. gada jaundzimušo skaits tika palielināts no sākotnēji saskaitītajiem 19 107 līdz 19 314 tagad, paliekot tālu zem 20 000 jaundzimušo robežlīnijas, virs kuras Latvija gozējās vēl 2017. gadā. Sakarība starp +90 vienā mēnesī un +207 ir tāda, ka kopējais pieaugums izskaitļots ne vien no dažāda lieluma plusiem, bet arī mīnusiem: tagad 2018. gada janvārī par 57 jaundzimušajiem mazāk, nekā tika rakstīts iepriekš, oktobrī pat par 167 jaundzimušajiem mazāk u.tml. Galvenais iemesls šādām izmaiņām ir jaundzimušo pāradresācija no viņu reģistrācijas mēneša uz piedzimšanas mēnesi. Noskaidrojies, ka no pagājušajā gadā aprīlī piedzimušajiem maijā vai pat vēlāk reģistrēts par 90 bērniem vairāk, nekā aprīlī bija reģistrēti martā un iepriekš dzimušie. Iepriekš dzimušo atskaitīšana un vēlāk reģistrēto pieskaitīšana summā devusi +90. Šādām pārgrozībām tepat Latvijā dzimušie bērni dod masu, bet ārzemēs dzimušie - ilgstamību, kamēr jaundzimušo vecāki atrod iespēju šos bērnus pieteikt kādā Latvijas konsulātā un konsulātu darbinieki atsūta ziņas uz Latviju.

Datu grozīšanas mācība ir neaizrauties ar viena mēneša rādītājiem kā dzimstības samazināšanās vai pieauguma pazīmēm. Jāsaka pat skarbāk, ka pilnīgi droši par izmaiņām dzimstībā var spriest tikai pusgadu pēc tam, kad jau noslēdzies pārskata gads. Tomēr arī operatīvo datu ignorēšanu var izmantot ļaunprātīgi, kā tas savulaik tika parādīts Neatkarīgās 2017. gada 29. decembra publikācijā Ierēdņi vilto dzimstības datus. Tie bija Pārresoru koordinācijas centra ierēdņi (PKC), kuriem uzdots kontrolēt Nacionālās attīstības plāna 2014.-2020. gadam izpildes gaitu kopumā un demogrāfisko rādītāju atbilstību plānam tai skaitā. Savā iztapībā priekšniecībai viņi nonāca līdz apgalvojumam, ka «līdz šim katru gadu jaundzimušo bērnu skaits bijis lielāks nekā iepriekšējā gadā», lai gan 2017. gada beigās jau bija pieejami precīzie dati par 21 979 jaundzimušajiem 2015. gadā un 21 968 jaundzimušajiem 2016. gadā.

Pēc Neatkarīgās aizrādījuma viņi savu aritmētisko aplamību no elektroniskās publikācijas izvāca, bet kategoriski atteicās ņemt vērā nākamo aizrādījumu, ka «2016. gads faktiski sastāv no divām daļām. Gada pirmie deviņi mēneši deva +225 bērnus attiecībā pret to pašu laika posmu 2015. gadā, turpretī gada trīs pēdējie mēneši ar -236 bērniem piešķīra mīnusa zīmi visam gadam. Ja PKC (..) neizceļ tieši šo dzimstības rādītāja pagriezienu kā pašu galveno un tūlītēju valsts reakciju prasošu 2016. gada notikumu attiecīgajā nozarē, tad PKC veiktā plāna izpildes uzraudzība ir tikai fikcija jeb pakalpošana politiķiem». Dzimstības rādītāju izmaiņas līdz šim brīdim apstiprina, ka -11 jaundzimušie 2016. gadā pieteica dzimstības sarukumu, kas laikam gan nav apstādināms bez tagadējo Latvijas iedzīvotāju nomaiņas ar ienācējiem no citurienes.

Latvijā

Saistībā ar e-adreses problēmām ir apzinātas amatpersonas, kuras nav atbildīgi pildījušas savus darba pienākumus, un tām līdz pirmdienai, 16.decembrim, ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi, žurnālistus piektdien informēja Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liops.

Svarīgākais