Korejiešu ceļš pa Baltiju bijis gluds
Iespējami labākajā veidā noritējuši triju korejiešu tūristu grupu lidojumi uz Rīgu un nedēļu ilgie braucieni pa visām trijām Baltijas valstīm.
Korean Air lidmašīnas lidostā Rīga piezemējās 24. maijā, 31. maijā un 7. jūnijā, bet trešo korejiešu grupu mājup aizveda 14. jūnijā. Šeit palikušas cerības, ka korejieši uz Rīgu lidos vēl un lidos drīz, bet oficiāli tas paziņots nav.
Korejiešu atsaucība pirmo lidojumu piedāvājumam bijusi lieliska. Precizētie dati ir tādi, ka caurmērā aizpildīti 95% vietu no trīsreiz 213 vietām, cik braucienu organizatori piedāvājuši tūristiem gaisa kuģī Airbus A330-200, kas pielāgots lidojumam pāri gandrīz visam Eirāzijas kontinentam. Tādā gadījumā lidmašīnā vietu mazāk, nekā uzrādīts Airbus modeļu elektroniskajā prezentācijā. Tas korejiešu tūrisma operatora Hanjin Travel ziņā, vai pirmā piedāvājuma cenai tika dotas atlaides, cik precīzi ceļojuma reālās izmaksas iekļaujas vai neiekļaujas plānotajā tāmē un kādus ieguldījumus prasītu lielāku cilvēku grupu piesaistīšana un sūtīšana Baltijas virzienā. Pirmo lidojumu organizēšanā lielu darbu ieguldījušā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta darbinieki uzskata, ka Baltijai vajadzētu atkārtot Gruzijas piemēru, kur pēc pirmajā gadā īstenotajiem trim čārterlidojumiem nākamajā gadā tie atkārtoti pat sešas reizes. Vēl labākā gadījumā nākamie lidojumi varētu tikt atkārtoti jau šogad.
Latvija ir uzņēmusies iniciatīvu korejiešu pārliecināšanā apceļot ne tikai Latviju, bet trīs Baltijas valstis vienā paņēmienā. Viesi sadalīti vadāšanai pa diviem maršrutiem:
- Rīga - Bauska - Rīga - Sigulda - Cēsis - Tartu - Rakvere (kur ne tikai vāra desas, bet arī uztur pilsdrupas apmēram kā Cēsīs) - Lahemā (dabas parks pie Somu līča netālu no Tallinas) - Tallina - Viļņa - Traķi - Viļņa - Kauņa - Šauļi - Rīga;
- Rīga - Pērnava - Tallina - Lahemā - Rakvere - Tartu - Cēsis - Sigulda - Rīga - Palanga - Nida - Klaipēda - Šauļi - Kauņa - Traķi - Viļņa - Bauska - Rīga.
Tuvākai apskatei Latvijā korejiešiem piedāvāta Vecrīga (tajā skaitā no Pēterbaznīcas torņa) un jūgendstila rajons Rīgā, Cēsu viduslaiku pils, Sigulda ar Gūtmaņa alu un Turaidas muzejrezervātu, Rundāles pils un dārzs.
Saistībā ar korejiešu maršrutiem pa Baltiju šo rindu autoram prātā nāk gadījums pagājušā gadsimta 90. gadu vidū, piedaloties kāda japāņu žurnālista iepazīstināšanā ar Latviju. Rundāles pilī tad jau bija ļoti daudz greznumu atjaunots, bet jūtami lielāku iespaidu uz viesi atstāja lauku ceļš, kas pārrakts ar nelielu grāvīti. Šis grāvītis bija robeža starp Latviju un Lietuvu. Izrādījās, ka japānis vispār pirmo reizi mūžā redzēja, kā vispār var izskatīties reālā sauszemes robeža starp valstīm, ja neskaita norobežojumus lidostās, kur beidzas starptautisko lidojumu pasažieru zona un juridiski sākas valsts teritorija. Japānai taču savu sauszemes robežu nav un citu valstu robežas no lidmašīnas parasti nav saskatāmas. Saskatāmi droši vien būtu varenie nocietinājumi starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju (oficiāli - Korejas Republiku), no kuras bija ieradušies korejieši, bet tā diemžēl nav (vēl nav, bet cerēsim, ka kādreiz būs) atrakcija tūristiem. Tātad - varbūt varētu šādu atrakciju korejiešiem sarīkot uz Latvijas robežām ar Lietuvu vai Igauniju, bet tad būtu vajadzīgi cilvēki, kuri par šo robežu korejiešiem spētu pastāstīt tā, kā pirms gadiem divdesmit pieciem japānim stāstīja ne tikai Tālo Austrumu valodu pratējs, bet arī tuvu un tālu vēsturisko notikumu zinātājs un dažkārt aculiecinieks, pavisam nesen mūžībā aizgājušais Edgars Katajs (1923-2019).
Korejiešu valodā strādājošu gidu un citu tūrisma nozarei vajadzīgo darbinieku trūkums ir varbūt pat galvenais šķērslis tūristu plūsmai no Korejas. Tas bija acīm redzami, ka uz Rīgu atlidojušo cilvēku masu veidoja veci cilvēki, kas tagad realizē savus smagā darbā uzkrātos pensiju un citus ietaupījumus. Viņiem nav piemērojama Latvijas ienākošā tūrisma nozarei ierastā angļu valoda. Valodas barjeru apiešanai Hanjin Travel piesaistīja ne vietējās, bet Šveicē bāzētu tūrisma firmu Kuoni, kas pa visu pasauli nodarbina 11,6 tūkstošus cilvēku. Vai tieši no viņiem, vai ar viņu starpniecību bija izdevies sakomplektēt komandu, kas, kā vismaz šķiet, nodrošinājusi korejiešiem gludus ceļus riņķošanai pa Baltiju. Ja ar to pietiks korejiešu tūristu turpmākai piesaistīšanai, arī Latvijas tūrisma firmām būs iemesls vākt spēkus, lai varētu iesaistīties viņu apkalpošanā.
No Latvijas puses korejiešiem tika izrādīta laipnība, kas saprotama bez vārdiem. Viņi šeit tika sagaidīti ar koklētāju ansambļa priekšnesumiem un Latvijas dabas garšām (tas ir Latvijas tūrisma attīstītāju lietots termins) ogu un augļu sukāžu veidā un pirms izlidošanas cienāti ar pīrāgiem, sieru un Latvijas meža ogām.