Atjauno sliedes starp Mažeiķiem un Latviju
 
POĻI KĀRTO LIETAS. Polijas infrastruktūras ministrs Andžejs Adamčiks (no labās) prata izskatīties svarīgāks par Latvijas satiksmes ministru Tāli Linkaitu un Lietuvas satiksmes ministru Roku Masjuli ©Arnis KLUINIS

Par satiksmi atbildīgo Lietuvas, Latvijas un Polijas ministru sapulcēšanās 10. jūnijā Mažeiķos piešķir ticamību tam, ka Lietuva tiešām atjaunos 2008. gadā izjauktās sliedes starp Mažeiķiem un Latvijas robežu.

Ministri pozēja uz jau sāktu dzelzceļa sliežu likšanas fona. Precīzāk sakot, šajā vietā starp jau noguldītām sliedēm tika lipināta gumija vienlīmeņa krustojumam, kur atjaunojamais dzelzceļa atzars uz Latviju šķērso ielu (Laisvės gatve), kas droši vien godājama par pašu galveno Mažeiķos. Katrā ziņā tā ir ļoti gara iela, un tā dod adresi pilsētas valdes ēkai. Tagad lietuviešiem būs jāpacieš šāda krustojuma radītās neērtības un jācer uz nākotni, kad šīs neērtības kompensēs atgūtā iespēja aizbraukt uz Rīgu ar vilcienu pa 1873. gadā atklātu dzelzceļa trasi. Šīs iespējas zuda līdz ar Padomju Savienības sadalīšanos. Kravu vilcienu kustību no Mažeiķiem uz Latviju Lietuva slēdza 2008. gadā un drīz vien pēc tam demontēja dzelzceļa sliedes.

Gan sliežu izjaukšanas, gan atjaunošanas iemesls ir Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas nonākšana Polijas uzņēmuma PKN Orlen īpašumā. Degvielas ražotāji gribēja savu produkciju sūtīt uz Rīgas ostu, bet lietuvieši tieši tāpēc izjauca nepilnus 20 kilometrus garu sliežu ceļa posmu līdz Latvijai. Tādā gadījumā nācās degvielu vest vai nu tomēr uz Rīgu ar lielu līkumu, vai uz Lietuvas ostu, kas bija sliežu izjaukšanas galvenais mērķis. Poļi ar to nesamierinājās, 2013. gadā sūdzējās Eiropas Komisijai un 2017. gadā panāca sev labvēlīgu lēmumu. Lietuvai nācās samaksāt soda naudu un apsolīties sliedes uz Latviju atjaunot. Pagājušā gada 16. augustā Mažeiķos jau tika organizēts pasākums, ko mēģināja pieteikt par sliežu ceļa reālo būvdarbu sākumu. Pēc tam Lietuvai nācās sliežu atjaunošanu apsolīt vēlreiz un vēlreiz arī organizēt pasākumu kā garantiju, ka līdz šā gada beigām sliedes tiešām vedīs līdz Latvijas robežai, kur tās gaida Latvijas valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) uzturētās sliedes.

Ar savu ierašanos Mažeiķos amatpersonas bija izrādījušas ticību dzelzceļa atjaunošanai, ko pauda arī savās runās. Pilnīgi nepieminēt iepriekšējos notikumus tomēr nebija iespējams. «Šis īsais dzelzceļa posms nodarījis tik daudz slikta mūsu valstu attiecībām, bet tā atjaunošana simbolizē gan šo attiecību atjaunošanu, gan turpmāku ekonomisko perspektīvu mūsu valstīm. Tas vēlreiz apliecina, ka Lietuva pilda savas saistības, - ne tikai šīs, bet arī citas,» cik nu varēja, tik defektu pārvērst par efektu centās Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis. Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās uzlabot attiecības ar Lietuvu, savu uzrunu pasakot daļēji angļu un daļēji lietuviešu valodā. Viņš akcentēja iespēju atsākt starp Mažeiķiem un Latviju ne vien kravu, bet arī pasažieru pārvadājumus. Polijas infrastruktūras ministrs Andžejs Adamčiks poļu valodā, ko lietuviešu valodā dublēja tulks, nolasīja īsu (garu, ja salīdzina ar Latvijas un Lietuvas ministru uzstāšanos) lekciju par kravu kustības organizāciju Austrumeiropā, kur Polija, protams, ir pati galvenā. Ja Poliju interesē Baltijas virziens, tad tas ir jāattīsta. «Šķiet, ka garuma ziņā šis dzelzceļš nav īpaši svarīgs, bet, ņemot vērā tā devumu mūsu ekonomikā, mūsu attīstībā, tas ir ļoti nozīmīgs,» noteica A. Adamčiks.

Vilcienu kustības organizēšana pāri Latvijas un Lietuvas robežai prasa labu sadarbību starp LDz un Lietuvas dzelzceļu (Lietuvos geležinkeliai, LG), bet tādā gadījumā pusēm jāvienojas arī par to, ko iesākt ar LDz prasību, lai LG kompensē zaudējumus 82 miljonu eiro apmērā par 10 gadus ilgo dzelzceļa līnijas uzturēšanu līdz Lietuvas robežai un neiegūto peļņu no tās ekspluatācijas. LDz apliecināja Neatkarīgajai, ka sliedes Latvijas pusē būs vēlreiz jāpārbauda, bet to labošana, ja tāda vispār būs vajadzīga, neprasīs vairāk kā ikdienas uzturēšanas finansējumu.

Prasību LDz iesniedza tad, kad Eiropas Komisija jau bija apmierinājusi Polijas prasību, jo tad tika pierādītas uzreiz divas lietas. Pirmkārt, ka Lietuva patiešām ir pārkāpusi ES normas un Lietuva tam piekritusi, ja jau ir samaksājusi soda naudu un apsolījusies sliedes atjaunot. Otrkārt, ka šajā līnijā tiešām būtu bijušas kravas, ko vest no Mažeiķiem uz Latviju, ja jau poļi visu šo laiku ir teikuši un saka, ka viņiem ceļš ir vajadzīgs. Tagad vajadzētu tikt skaidrībā, cik lielā mērā LDz prasība ir līdzeklis, ar ko piespiest LG vispirms atjaunot un uzrādīt EK sliedes un pēc tam neizdomāt vēl kaut ko, kas padara vilcienu kustību pa šīm sliedēm ļoti apgrūtinātu, bet cik daudz LDz tomēr vajadzētu saņemt naudā vai tarifu atlaidēs par pakalpojumiem, kādus LG sniegs LDz. T. Linkaits pauda, ka gan jau uzņēmumi par to vienosies, bet LDz norādīja, ka jautājums vairāk attiecas uz ministriem un valdībām.