Konstruē Ziemeļjūras–Baltijas jūras dzelzceļa kravu koridoru

© F64 Photo Agency

Asociācijas RailNetEurope Ģenerālās asamblejas sanāksme Varšavā uzņēmusi Latvijas valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) par pilntiesīgu asociācijas dalībnieku.

RailNetEurope (Association for facilitating international traffic on railway infrastructure, RNE) pastāv kopš 2004. gada. Šobrīd tajā iestājušies 35 dzelzceļa uzņēmumi no 26 valstīm, kā arī desmit dzelzceļa uzņēmumu apvienības, kas nodrošina satiksmi noteiktos maršrutos (transporta koridoros). Asociācijas biedri apsaimnieko sliežu ceļus vairāk nekā 230 tūkstošu kilometru garumā un trijos dažādos platumos. Vairumā Eiropas valstu izmanto 1435 mm platuma dzelzceļu, bet Latvijas un Lietuvas dzelzceļa uzņēmumi pārstāv savulaik Krievijas izvēlēto 1524 mm un Pireneju pussalas valstis - 1668 mm dzelzceļu. Asociācijas dalībvalstīs izbūvēto dzelzceļu garumu dažādība ir no 33 tūkstošiem kilometru Vācijā līdz 429 kilometriem Luksemburgā.

Kļūšana par RNE pilntiesīgu dalībnieku LDz ir būtiska, jo atbilstoši Latvijas plānam pievienoties Ziemeļjūras-Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoram (RFC8), LDz ir jābūt spējīgam nodrošināt kravu kustību šajā maršrutā no 2020. gada 10. novembra.

Kļūstot par RNE biedru, LDz var saņemt organizācijas palīdzību operatīvas starptautiskās sadarbības nodrošināšanā, atbalstu saistībā ar atbilstību Eiropas Savienības un tās dalībvalstu noteiktajam dzelzceļa pārvadājumu tiesiskajam regulējumam un piedalīšanos nākotnē ieviešamo normu un projektu izstrādē. Ar RNE starpniecību LDz piekļūst jau saskaņotiem starptautiskā biznesa procesiem, veidnēm, rokasgrāmatām un vadlīnijām. Koridoru darbība caur RNE ļauj kopīgi izstrādāt saskaņotus koridoru pārvaldības procesus un instrumentus, kas būtu labvēlīgi gan kravu pārvadātājiem, gan arī infrastruktūras pārvaldītājiem un jaudas sadalītājiem, kuri arī ir daļa no vairākiem koridoriem.

LDz jau tagad aktīvi darbojas arī Eiropas dzelzceļu un infrastruktūras uzņēmumu kopienā (Community of European Railway) un Starptautiskajā dzelzceļu savienībā (International union of railways, UIC). Turklāt LDz prezidents Edvīns Bērziņš kopš 2017. gada decembra darbojas UIC Vadības komitejā un 2019. gada janvārī pilda UIC Eiropas reģiona pirmā viceprezidenta pienākumus.

LDz uzņemšana RNE rezumē LDz aktivitātes vairāku gadu garumā. Šādiem procesiem ir pietiekami liela inerce, ko nav ietekmējis Latvijas satiksmes ministra Tāļa Linkaita 7. maija paziņojums, ka viņš neuzticoties E. Bērziņam un vēl diviem LDz valdes locekļiem. Pēc tam ministrs ir mēģinājis ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību pārliecināt LDz padomes locekļu vairākumu, lai viņi atlaiž LDz valdi. Padome kopš tā laika sanākusi uz vairākām sēdēm un nolēmusi painteresēties, ko un kāpēc T. Linkaits grib. Nākamā LDz padomes sēde paredzēta rīt, 5. jūnijā.

Edvīns Bērziņš, LDz prezidents:

- Uzņemšana RailNetEurope kārtējo reizi apliecina, ka LDz tiek uztverts kā ļoti nozīmīgs starptautiskais partneris dzelzceļa nozarē un ieņem būtisku lomu ziemeļu - dienvidu un austrumu - rietumu koridoros. Dalība RailNetEurope un jaunais pienākums nodrošināt kravu pārvadājumus RFC8 koridorā LDz pavērs vēl plašākas iespējas nostiprināt savas pozīcijas starptautiskajos tranzīta koridoros. Tas ļaus ne tikai palielināt kravu pārvadājumu apjomu, bet arī piesaistīt ārvalstu kapitālu, kas pozitīvi ietekmēs ne tikai uzņēmuma finanšu rādītājus, bet sekmēs arī valsts tautsaimniecību kopumā.

Ekonomika

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās komitejā piektdien pārskatīta minimālā alga nozarē, paredzot, ka no 2025.gada 1.janvāra minimālā alga būvniecībā nodarbinātajiem būs 1050 eiro mēnesī vai 6,29 eiro stundā, aģentūru LETA informēja Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Svarīgākais