Pašvaldības inventarizē valsts ceļus

 
NOLEMTI SADARBĪBAI. Pēc kopīgās valdībai adresētās vēstules parakstīšanas panākumus viens otram novēlēja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (no kreisās) un biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Tālāk pa kreisi interaktīvās kartes veidotājs Jānis Upenieks,priekšplānā – LPS padomnieks Aino Salmiņš. ©Ģirts Ozoliņš/ F64 Photo Agency

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) piedāvā valdībai darījumu – atbalstu pašvaldību reformai pret valstij piederošo reģionālo un vietējo ceļu salabošanu.

LPS lūgusi visām 110 Latvijas lauku pašvaldībām nosaukt kritiskā stāvoklī esošos valstij piederošo ceļu posmus šo pašvaldību teritorijās. Atstājot bez aplūkošanas gan pašām pašvaldībām piederošo ceļu, gan valsts galveno autoceļu stāvokli, līdz vakardienai no 77 pašvaldībām saņemtās atbildes uzrādīja vairāk nekā divus tūkstošus kilometru ceļu, kas steidzami jāremontē:

• uz 70 dažādiem valsts reģionālajiem ceļiem 1043 km smagi bojātu ceļu posmu 111 vietās;

• uz 140 dažādiem valsts vietējiem ceļiem 1125 km smagi bojātu ceļa posmu 148 vietās.

Katram bojātajam posmam sniegts raksturojums par ceļa nozīmi (kādus punktus savieno, vai to izmanto skolēnu autobusi utt.), bojājumu raksturs un aptuvenā salabošanas tāme. Visa šī informācija tagad padarīta pieejama interaktīvā kartē, kas atverama elektroniskajā adresē https://arcg.is/OX9eu. Ērtu pieeju šai adresei nodrošina LPS mājaslapa. Gan jau arī informāciju vēl nesniegušās pašvaldības tagad sasparosies un LPS interaktīvā karte kļūs par izsmeļošāko uzziņu avotu par valsts autoceļu tehnisko stāvokli. Jau pieteikto ceļu bojājumu novēršanas tāme sniedzas uz 1,2 miljardiem eiro.

LPS kartes prezentācijā piedalījās arī ceļu nozares uzņēmumu izveidotās biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Kartes nozīmi viņš pamatoja ar to, ka karte sniedz informāciju ne tikai tiem, kam LCB līdzīgu informāciju sniedzis jau daudzkārt. Tās ir par satiksmes nozari atbildīgās valsts amatpersonas, kuras A. Bērziņš trāpīgi raksturoja kā «cilvēkus ar stipriem nerviem». Proti, cilvēkus, kuri saņemto informāciju prot vienkārši ignorēt.

Vismaz vēlētos amatus ieņemošai politiķu daļai it kā būtu jāreaģē ja ne uz ceļu slikto stāvokli, tad uz vēlētāju sašutumu par ceļu slikto stāvokli. Lai nu tā būtu, ka šo sašutumu vēl vairāk kāpinās publikas pieeja detalizētam pārskatam par to, cik slikti ir ceļi praktiski visā valsts teritorijā, bet kā tad cilvēkiem šo sašutumu paust? Ne pārāk sen viņi to darīja 13. Saeimas vēlēšanās un tādējādi izsvieda no valdības partiju, kas bija deleģējusi iepriekšējo satiksmes ministru Uldi Auguli un Ministru prezidentu Māri Kučinski. Tie noteikti bija šeit raksturotie cilvēki ar stipriem nerviem, bet tagadējā satiksmes ministra Tāļa Linkaita nervi taču izrādījās vēl stiprāki. Uzreiz pēc stāšanās amatā sniegtajā intervijā 31. janvāra Neatkarīgajā viņš startēja ar vārdiem «varu tikai apstiprināt, ka 2020. gadā ceļu būve atradīsies finanšu bedrē. Netiks atrasts nekāds veids, lai tiktu šai bedrei garām. Arī tagadējai valdībai prioritātes ir labklājība, izglītība, veselība un tikai pēc tam pārējās nozares, no kurām mēģinās vēl kaut ko izspiest prioritāro nozaru labā.

Terminoloģiski tas bija ārkārtīgi svarīgi, jo U. Augulis un nepārskatāmi gara rinda viņa priekšteču to vien darīja, kā ar izteiktāku vai pieticīgāku, bet neapšaubāmu attiecīgā brīža premjera atbalstu pieteica par prioritāti ceļu labošanu. Viņi visi ir izdarījuši daudz mazāk nekā solīja. T. Linkaits varbūt atšķirsies no viņiem ar to, ka izdarīs vairāk par solīto tāpēc, ka viņš taču nav apsolījis pilnīgi neko. Tomēr no ceļu labošanas viedokļa T. Linkaita vairāk par solīto izrādīsies mazāk nekā tad, kad iepriekšējie ministri un valdības paveica mazāk par solīto.

Ceļu būves un uzturēšanas nozare ir briesmās ne jau tāpēc, ka vēlētāji tiek sodīti par savu rīcību 13. Saeimas vēlēšanās. Lietas būtība ir daudz vienkāršāka, ka tagad ir gandrīz izsmelti un nākamgad tiks pilnīgi izsmelti Eiropas Savienības 2014.-2020. gada plānošanas periodā apmaksātie ceļu labošanas darbi Latvijā. Par nākamo plānošanas periodu līdz Latvijai nonākuši tikai baisi brīdinājumi, ka ES turpmāk pievērsīšoties kosmosa vai nanotehnoloģiju finansēšanai, bet ceļus atstāšot savu dalībvalstu atbildībā. Pat ja ap 2022. gadu izrādīsies, ka naudas plūsmu virzieni īstenībā mainīti maz vai nemaz, ceļu būves uzņēmumi Latvijā tagad tik un tā ir izputēšanas priekšā. To varētu uzskatīt par iemeslu, kāpēc LCB izmantoja izdevību arī tandēmā ar LPS atgādināt par ceļu nozares likteni. Vakar LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un A. Bērziņš parakstīja kārtējo vēstījumu cilvēkiem ar stiprajiem nerviem - Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un satiksmes ministram T. Linkaitam, kā arī finanšu ministram Jānim Reiram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem. Vēstules satura atstāstījums eiforiju neizraisa. LPS un LCB aicina valdību izveidot darba grupu, kurā izvērtēs reģionālo un valsts vietējo autoceļu tīklu un noteiks remontējamo autoceļu prioritātes, paredzot atbilstošu finansējumu. Vēstulē apgalvots, ka pašlaik nav nevienas Ministru kabineta vai Saeimas apstiprinātas valsts ceļu sakārtošanas programmas tuvākajiem gadiem.

Pēc būtības vēstulē viss pasacīts pareizi, taču ministrijām un valdībai paliek iegansts atrakstīties, ka ar ceļu labošanas plānošanu tām viss kārtībā. Latvijas rīcībā ceļu labošanai vēl palikusi neliela ES dāvinātās naudas summa, līdz 2020. gadam derīgs skaitīsies 2013. gada aprīlī valdībā pieņemtais (ak vai, tikai «zināšanai pieņemtais») valsts autoceļu atjaunošanas plāns, kas pamatā pārrakstīts Nacionālajā attīstības plānā, pievienots Latvijas lūgumrakstam Eiropas Komisijai finansēt ceļu labošanu Latvijā 2014.-2020. gadā un tā paša gada decembrī variēts valdības apstiprinātajās Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam. Aģentūras LETA arhīvs glabā LPS 2013. gada 17. decembra atsauksmi uz pamatnostādņu gatavošanu, ka šajā dokumentā «precīzi jādefinē autoceļu uzturēšanas programma, jāizstrādā ilgtermiņa finansējuma modelis otrās šķiras ceļu uzturēšanai, jāizstrādā valsts investīciju programma vietējiem ceļiem». Tātad nekādu jaunievedumu LPS terminoloģijā nav.

Aktuālā situācija atšķiras no sen pierastās ar pašas valdības piedāvāto pašvaldību reformu. Tagad pašvaldības atkārto jau iepriekšējā reformā pirms vairāk nekā desmit gadiem aprobēto prasību, lai valsts nodrošina labus ceļus līdz visiem novadu centriem. Tagad šo centru kļūs mazāk, bet tieši tāpēc ceļi līdz tiem - garāki. Iepriekšējā reizē valdības pārstāvji solījumus par gludajiem ceļiem uz novadu centriem deva, bet tagad vismaz T. Linkaita personā nedos. Iespējams, ka kaut ko pašvaldībām sola reformas virzītājs J. Pūce, tāpēc LPS un LCB vēstule valdības vadītājam un vairākiem ministriem varētu derēt par testu šādu solījumu ticamībai.

 

Rīgas namu pārvaldnieks