Jaunās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš sacerējis jaunu atbildi uz uzņēmēju prasībām piegādāt viņiem uz Latviju viesstrādniekus.
Pirms pagājušajā piektdienā notikušajām sarunām starp Latvijas valdību Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa personā un Ārvalstu investoru padomi Latvijā (ĀIPL) šīs organizācijas vadītāja Jūlija Sundberga publiski pavēstīja galveno, ko organizācija šoreiz grib no valdības. «Mēs jau daudzus gadus runājam par to, ka nepietiekams darbaspēka pieejamības jautājums var ierobežot investīcijas Latvijā. Diemžēl tagad šis brīdis ir klāt. Mēs patiešām jau redzam, ka nepietiekams darbaspēks ierobežo investīcijas. Pašlaik darbinieku trūkst visās jomās - gan augstāk kvalificētu, gan zemāk kvalificētu,» J. Sundbergas teikto izplatīja aģentūra LETA.
Cik senāk bija labi!
Runas par darbaspēka trūkumu tik tiešam ir neiztrūkstoša sadaļa Latvijas valdības un ĀIPL vadītāju oficiālo sarunu darba kārtībā vismaz pēdējos piecus gadus no tiem divdesmit gadiem, kopš šāds sarunu formāts tiek turpināts. Formāta dzimšana datējama ar 1999. gada 1. jūniju, kad toreizējais Ministru prezidents Vilis Krištopans varēja klausīties un priecāties, kā investoru izvirzītais Jukka Harmalā «uzsvēra Latvijas galvenās salīdzinošās priekšrocības - augsti kvalificēts darbaspēks, viegla pieeja Austrumu un Rietumu tirgiem, kā arī senas tirdzniecības tradīcijas». Šādi ārzemnieka teikto bija latviskojusi Valsts kanceleja, bet nav aizdomu, ka viņa teiktais būtu sagrozīts. Pirms 20 gadiem ārzemnieki tik tiešām varēja nosaukt darbaspēka pieejamību kā pirmo starp citiem faktoriem, kāpēc viņi ieguldījuši vai ieguldīs Latvijā savu naudu.
Tagadējā Latvija zaudējusi visu, ko tai kādreiz piedēvēja J. Harmalā, bet darbaspēks tik un tā paliek pirmais, uz ko norāda investori. Atšķirība tikai tā, ka tagad viņi norāda uz darbaspēka trūkumu. Pirmo reizi viņu prasībām nevis kuluāros, bet publiski atbildēt vajadzēja K. Kariņam.
Aģentūras LETA arhīvā viņa 31. maija atbilde likta zem virsraksta Latvijai jāveicina viedā darbaspēka imigrācija. «Viedā darbaspēka imigrācija pēc valdības izstrādātiem noteikumiem,» teikts ziņas izklāstā. Turpat gan arī K. Kariņa vārdiem atzīts, ka par vieduma jeb valdības noteikumu saturu nekādas skaidrības nav, jo «starp valdības partijām šajā jautājumā vēl nav vienprātības». Pagaidām viņš varot izteikt tikai savu personisko pārliecību, bet arī savus uzskatus par vieduma pazīmēm imigrācijā viņš neatklāja.
Ne par ko nav skaidrības
Nav skaidrs pat tas, vai K. Kariņš runāja par viedo darbaspēku vai par viedo imigrāciju. Ja pareiza atbilde ir pirmā, tad ļoti maz kas nav mainījies oficiālajā versijā, ka Latvija pieļaušot un pat veicināšot augsti kvalificēta darbaspēka piesaistīšanu. Kopš pagājušā gada 20. februāra spēkā ir saraksts ar 237 profesijām, kas, kā tagad jāsaka, esot pietiekami viedas, lai šo profesiju darbinieki būtu Latvijas cienīgi un tāpēc ielaižami šeit pastrādāt. Sakarā ar šo sarakstu Neatkarīgā jau pagājušā gada 19. jūlijā atzīmēja Ekonomikas ministrijas solījumu līdz 30. oktobrim sagatavot valdībai priekšlikumus par šā saraksta paplašināšanu, ja vien uzņēmēji to pieprasīs. Tajā pašā reizē atklājās, ka nav skaidrības, vai šim sarakstam vispār ir kaut kāda nozīme - vai Latvijā parādījušies kaut 237 darbinieki, kuru šeit nebūtu bez valdības 20. februāra lēmuma. Šādas skaidrības nav arī tagad, bet Ekonomikas ministrija turpina pētīt. Ministrijas preses pārstāve Evita Urpena pavēstīja, ka ministrija gatavojot kārtējo ziņojumu valdībai par viesstrādnieku piesaistīšanas sekmēm un problēmām. 2018. gada 30. novembris nemanāmi transformējies 2019. gada 30. novembrī, un tā varētu turpināties vēl daudzus gadus. E. Urpena pieļāva, ka K. Kariņa un ĀIPL aktīvistu piektdienas sarunu rezultātā Ministru prezidents uzdod ministrijai uzdevumu pētīšanu pasteidzināt un priekšlikumos ietvert K. Kariņa priekšstatus par viedumu, ja viņš tos darītu zināmus ekonomikas ministram Ralfam Nemiro.
Viesstrādnieki jāvāc pēc vēlēšanām
Ja tiešām Latvija uzņems kursu uz viesstrādnieku savākšanu, tad to noteiks ne tik daudz K. Kariņa personiskā pārliecība, cik pietiekami ilgais laiks līdz nākamajām vēlēšanām. To tuvumā politiķi sola nepieļaut ārzemnieku konkurenci ar vietējiem, t.i., arī vēlēšanās piedalīties tiesīgajiem darbiniekiem. Ar gatavošanos nupat aizvadītajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām var izskaidrot politiķu izvēli izpatikt nevis naudīgajiem ārzemju uzņēmējiem, bet vietējiem vēlētājiem šā gada 9. janvārī, kad ĀIPL jau prasīja praktiski to pašu, ko nupat 31. maijā. Toreiz aizejošas valdības vadītājs Māris Kučinskis atbildēja, ka «vienīgā izeja no darbaspēka resursu problēmas ir produktivitātes celšana». Viņa teikto bija ļoti viegli izskaidrot kā centienus panākt Zaļo un zemnieku savienības revanšu Eiropas Parlamenta vēlēšanās pēc neveiksmes Saeimas vēlēšanās, kas noveda līdz partijas izslēgšanai no valdošās koalīcijas. Tāpēc nācās runāt tā, it kā viņa, t.i., Latvijas valdības, spēkos būtu pieprasīt, lai darba produktivitāte celtos. Tagad K. Kariņš turpina viņa dižošanos, it kā Latvijas valdība būtu galvenā, kas valstī nosaka cilvēku ieceļošanu un izceļošanu. Ieceļošanai ir sameklēts vārds ar tik neskaidru nozīmi, ka jebkādus cilvēku pārrobežu kustības rezultātus varēs pasludināt par viediem.
