Šā gada aprīlī Latvijā reģistrēti 1557 jaundzimušie, tas ir par vienu bērnu vairāk nekā pagājušā gada aprīlī.
Latvija ir maza valstiņa, bet vai tiešam jāpievērš uzmanība vissīkākajām izmaiņām statistikas datos? Jaundzimušo skaita izmaiņas par vienu bērnu ir vismazākās iespējamās, jo bērnu skaitu, atšķirībā no eiro vai tonnām, nevar izteikt vēl arī desmitdaļās vai simtdaļās. Konkrētais gadījums tomēr ir tāds, ka +1 bērns īstenībā nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai +1.
Pirmkārt, aprīlis vismaz aritmētiski lauž pēdējos trijos gados nostiprinājušos tendenci, ka gadu no gada vienā un tajā pašā mēnesī piedzimst mazāk bērnu nekā pirms gada: 2017. gada aprīlī piedzima par 126 bērniem mazāk nekā 2016. gada aprīlī, un pagājušā 2018. gada aprīlī - vēl par 190 bērniem mazāk nekā 2017. gada aprīlī. Visi trīs pirmie šā gada mēneši turpināja to pašu tendenci. Piemēram, šā gada marta rādītājs bija -85 bērni pret pagājušā gada martu. Visu to saliekot kopā, atlika tikai cerēt, ka jaundzimušo skaits nebūs zem 1400, bet ne jau nu virs 1500.
Otrkārt, šā gada aprīlī reģistrēto bērnu skaits pārsniedz tādu pagājušā gada rādītāju, kas koriģēts palielināšanas virzienā uz Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs dzimušo bērnu rēķina. Kopējā korekcija par pagājušo gadu ir +204 bērni, kas caurmērā dod klāt vienam mēnesim 17 jaundzimušos. Izrādās, ka šogad Latvijā palikušie iedzīvotāji spējuši radīt vismaz tikpat daudz bērnu, cik par pērno gadu saskaitīti, apvienojot vietējos un ārzemju resursus.
Treškārt, arī vietējo resursu precīzāka uzskaite var dot par +1 lielāku rezultātu, lai gan var izrādīties arī otrādi, ka palielinājuma vietā iznāks samazinājums. Proti, pagaidām mums jāiztiek ar nosacīti derīgu salīdzinājumu starp pērn aprīlī dzimušajiem un šogad aprīlī reģistrētajiem bērniem. Varbūt dzimstība aprīlī bijusi vēl augstāka un maijā tiks reģistrēti vairāk aprīlī dzimušo, nekā aprīlī tika reģistrēti martā piedzimušie. Ja tā būtu, tad būtu arī lielāka varbūtība, ka dzimstības samazinājuma tendence tiešām apstājusies. Tad varētu sākt mērīt, vai tās vietā nācis pieaugums vai vismaz stabilizācija.
Ja jaundzimušo skaits stabilizēsies, tad tas notiks vēsturiski zemākajā līmenī, kāds vispār fiksēts Latvijas Republikas pastāvēšanas 100 gados. Šā gada aprīļa 1557 jaundzimušie ir ļoti tuvi 1998. gada aprīļa rādītājam ar 1567 jaundzimušajiem, kuru skaits iekļāvās līdzšinējā dzimstības antirekordā ar 18 410 bērniem 1998. gadā kopā. Aprīļa antirekords ir 1462 jaundzimušie 2011. gadā, kad kopumā piedzima 18 825 bērni.
Līdzšinējo dzimstības līkni laikā pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas veido kāpumi un kritumi, nevis ilgstoši laika periodi ar nemainīgiem dzimstības rādītājiem. Te jāpievērš uzmanība tam, ka demogrāfisko rādītāju izmaiņas vienmēr ir daudz lēnākas nekā, sacīsim, iekšzemes kopprodukta svārstības. Tādā gadījumā pat nelielām demogrāfisko rādītāju izmaiņām ir lielāks svars, jo to ietekme izpaudīsies ilgākā laika periodā. Līdzšinējās jaundzimušo skaita izmaiņas varētu noapaļot ar 3-5 gadus ilgiem pieauguma vai samazinājuma periodiem. Ja tradīcija turpināsies, tad varbūt aprīlis piesaka beigas trīs gadus ilgajam samazinājuma periodam, bet to nevar ne apgalvot, ne noliegt, balstoties uz viena mēneša neprecizētajiem rādītājiem.
Optimisma stiprināšanai der fakts, ka jaundzimušo skaits Latvijā sarūk lēnāk nekā viņu potenciālo vecāku skaits. Tas ik pa laikam ceļ dzimstības rādītājus pat tad, ja jaundzimušo skaits samazinās.
