Kristīne Černaja-Mežmale vakar saņēma 52 Saeimas deputātu balsis, lai drīkstētu pārņemt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadīšanu uz nenoteiktu laiku līdz pilnīgai komisijas vadītāju sastāva nomaiņai.
K. Černaju-Mežmali varētu pielīdzināt barjerskrējējai, kas bez jebkāda ieskrējiena vienā piegājienā tikusi pāri trijām barjerām. Vakar no rīta viņa atspērās no FKTK Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītājas vietas un vēlā pēcpusdienā piezemējās FKTK pagaidu priekšsēdētājas krēslā. Vienas dienas laikā viņu par cienīgu vadīt FKTK atzina Latvijas Bankas padome, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un Saeimas plenārsēdes dalībnieki. Visticamāk, ka viņa kļuvusi par vienīgo amatpersonu visā Latvijas Republikas pastāvēšanas vēsturē, kuras iecelšanai amatā tika sasaukta vienas dienas laikā trešā Saeimas ārkārtas sēde. Šīs sēdes sasaukšanas godu viņai gan nācās dalīt ar FKTK tagad jau bijušajiem vadītājiem Pēteru Putniņu un Guntu Razāni, kuru atlaišanai no darba tāpat bija vajadzīgs Saeimas balsojums.
Saeimas jaudu apsveikšanas rituālu veikšanā izrādījās izsmēlusi Valsts prezidenta Egila Levita stāšanās amatā, kam tika veltīta Saeimas pirmā ārkārtas plenārsēde. Otrajā sēdē ziedi vēl bija atlikuši Saeimas uzticību ieguvušajam kultūras ministram Naurim Puntulim, bet trešajā plenārsēdē viss notika bez ziediem un pat bez aplausiem. Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars no Saeimas tribīnes publiskoja deputātu vēlēšanos uzzināt, kā nākamā FKTK vadītāja izskatās. M. Bondara risinājums bija parādīt ar pirkstu virzienā, kur skatīties, lai plenārsēžu zālē esošo K. Černaju-Mežmali ieraudzītu. Ar to arī pietika viņas kļūšanai par FKTK vadītāju. Pret šo iecelšanu balsoja četri, bet atturējās 27 deputāti.
Pie vārda viņa tika laista Budžeta komisijas sēdē, kur viņas teikto aģentūra LETA citē sekojoši: «Pilnībā apzinos situācijas nopietnību, esmu iepazinusies ar Moneyval ziņojumu. Man ir FKTK darbinieku atbalsts, galvenais uzdevums ir nodrošināt šīs organizācijas darba turpināšanu.» Patlaban viņa nav izskatījusi iespēju piedalīties konkursā uz vietām FKTK nākamo, pastāvīgo, vadītāju komandā.
No Saeimas dokumentu aprites kļuva zināms, ka K. Černaja-Mežmale dzimusi 1981. gadā un maģistra grādu finanšu vadībā ieguvusi Banku augstskolā 2004. gadā. No 2006. līdz 2017. gadam viņa strādājusi Swedbank dažādos amatos kredītriska kontroles jomā. FKTK iekļāvusies 2017. gada augustā un drīz vien paaugstināta no Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītājas vietnieces par vadītāju.
K. Černajas-Mežmales zibenīgā nonākšana FKTK vadītājas lomā apstiprināja pieņēmumu, ka koalīcijai vairs nebija nekādu manevru iespēju pēc Saeimas 13. jūnija balsojuma par atkāpšanās naudas maksāšanu P. Putniņam un G. Razānei. Tagad atlika balsot par vienalga ko, lai tikai nedotu opozīcijai laiku un Saeimas tribīni, no kuras atkārtot, ka FKTK vadītāju nomaiņa ir absurds pasākums: ja amatpersonas strādā labi, tad nav pamata tās atlaist, bet, ja strādā slikti, tad nav pamata apbalvot ar Latvijas apstākļos vērā ņemamu naudas summu. Līdz ar K. Černajas-Mežmales nonākšanu amatā šādas debates izsmeltas vismaz uz laiku līdz balsojumiem par nākamajiem FKTK vadītājiem.
Pieredze nedod atbildi uz jautājumu par amatos strauji paaugstinātu cilvēku sekmēm. Ir piemēri, kad viņi jānomaina jau pēc pāris mēnešiem, bet ir arī pretēji piemēri, kad no pieticīgiem amatiem savākti cilvēki augstos amatos izrādās ļoti efektīvi un nostiprinās tajos uz ilgu laiku.