\\Māja

Palīdz tikt vaļā no stikla krājumiem

 
©Publicitātes foto

Vides apsaimniekošanas uzņēmums Eco Baltia vide apņēmies aizvākt mājsaimniecībās uzkrāto stiklu, ja stiklu atdot gribošie cilvēki to noliks vācējiem pieejamā vietā un stikla vākšanu koordinēs attiecīgā pašvaldība.

Pagājuši divi mēneši, kopš notiek stikla aizvākšana no vietām, kas stikla atdevējiem ērtākas nekā tagad jau daudzās vietās atrodamie stikla taras konteineri. Tie nav piemēroti gadījumiem, kad cilvēki kaut kādu iemeslu dēļ (ēku remonts, pārvākšanās vai laba griba sākt jaunu un skaistu dzīvi) vēlas atbrīvoties no daudzu gadu un gadu desmitu gaitā uzkrātā stikla. Tas varētu šķist pat neticami, ka pašreizējais rekords vienā adresē savāktam stiklam ir pusotra tonna, bet simtiem kilogramu vairs nevajadzīga stikla Latvijas privātmājās izrādās parasta lieta. Ne visiem šādu māju iemītniekiem ir pietiekami ietilpīgi transporta līdzekļi, kā arī pietiekami daudz spēka un uzņēmības, lai šādu stikla masu aizgādātu līdz atkritumu dalītās vākšanas laukumiem, kādu Latvijā nebūt nav pārāk daudz. Vismaz tagad ir pavērusies iespēja tikt vaļā no liela daudzuma stikla daudz vienkāršāk. Vislabākajā gadījumā atliek piezvanīt uz Eco Baltia vide pa tālruni 26 154123 vai uzrakstīt e-vēstuli uz adresi stikls@ecobaltiavide.lv un norādīt vietu, kur pieteicējs atstās nododamo stiklu. Eco Baltia vide šo stiklu savāks bez paša pieteicēja obligātas līdzdalības. Sliktākā gadījumā vispirms jāpamudina sava pašvaldība pieteikties uz stikla savākšanu, kā to šobrīd izdarījušas 24 no 119 pašvaldībām Latvijā. Precīzāk sakot, piedāvājums mērķēts uz 110 lauku pašvaldībām. Pirmkārt, tur salīdzinoši daudz cilvēku dzīvo ne tikai atsevišķās mājās, bet ēku grupās ar garāžām, šķūņiem, klētīm, pagrabiem u.tml., kur iespējams novietot daudz nelietotas stikla taras. Otrkārt, cilvēki dzīvo tālāk no dalītiem atkritumu savākšanas konteineriem, un tāpēc viņiem nav ērti no liekās taras atbrīvoties savās ikdienas gaitās.

Pašlaik stikla aizvākšanai pieteikušās kopā 24 pašvaldības - Amatas, Auces, Ādažu, Babītes, Bauskas, Brocēnu, Durbes, Garkalnes, Olaines, Jēkabpils, Krustpils, Kuldīgas, Lielvārdes, Līvānu, Ludzas, Madonas, Rēzeknes, Riebiņu, Salaspils, Saldus, Siguldas, Skrundas, Tērvetes un Vecumnieku novads. Vākšana jau notikusi 10 pašvaldībās, kur savāktas 60,75 tonnas stikla. Rekords vienā mājsaimniecībā savāktā stikla apjoma ziņā pieder Siguldas novada iedzīvotājam, kurš atdevis pusotru tonnu stikla pudeļu un burku. Pēc vienā novadā savāktā stikla daudzuma uzvarējuši Vecumnieki ar 11,3 tonnām, bet ar 55 pieteicējiem izcēlies Jēkabpils novads.

Tagadējās akcijas laikā savāktā stikla tālākais ceļš ir tāds pats kā no dalītās vākšanas konteineriem. Eco Baltia vide preses pārstāve Daiga Buča Neatkarīgajai pastāstīja, ka uzņēmums parasti pārdod stikla lauskas stikla kausēšanas uzņēmumiem Lietuvā, kur atšķirībā no Latvijas šāda rūpniecības nozare saglabājusies. Lietuvieši par lauskām maksā, bet ne tik daudz, lai stikla vākšana un piegāde pilnībā atmaksātos. Cena par stiklu atkarīga no tā kvalitātes, kas konkrētajā gadījumā nozīmē tīrību. Nododamās pudeles un burkas nevajag mazgāt, tomēr lūgums neatstāt savākšanai ievārījuma burkas ar visu ievārījumu. Stikla trauku lauskas der tikpat labi kā veseli trauki. Viss nododamais materiāls jāsaliek kastēs, maisos, grozos u.tml. ar vienu vienīgu nosacījumu, lai tas būtu savācējmašīnā ieberams, nevis ieliekams, paņemot katru stikla trauku vai lausku atsevišķi.

Stikla vākšanas akciju Eco Baltia vide veic sadarbībā ar a/s Latvijas Zaļais punkts un veikalu ķēdi top!. Zaļais punkts Latvijā un citās valstīs ir veidots kā kanāls, pa kuru atkritumu savācēji saņem naudu, kas sedz tos viņu izdevumus, ko nevar nosegt ar savākto atkritumu pārdošanu. Par iepakojumu un citu potenciālo atkritumu laišanu apritē uzņēmumiem Latvijā ir vai nu jāmaksā dabas resursu nodoklis, vai jānoslēdz līgums ar Zaļo punktu, kas apņemas par uzņēmēju naudu novērst viņu radīto kaitējumu videi. Daudzviet Pierīgas un ne tikai Pierīgas mežos paveras tādi skati, kas liek šaubīties par tādas sistēmas efektivitāti. Zaļā punkta taisnošanās skanēja, ka izdarīts tiek tik daudz, cik iespējams atbilstoši dabas resursu nodokļa likmēm. Ja likmes būtu augstākas, tad Zaļais punkts no uzņēmējiem ievāktu vairāk naudas un savāktu vairāk atkritumu. Tikpat ticami, ka nodokļu likmju celšana, kas pēdējos gados patiešām notiek ar atsauci uz Eiropas Savienības prasībām un praksi, īstenībā stimulē uzņēmumus un iedzīvotājus mēģināt no atkritumiem atbrīvoties nelegāli un krimināli, par ko nesen tika pieķerts Olaines uzņēmums Biolars.

Veikali un top! tai skaitā ir dabas resursu nodokļa maksātāji. Šis maksājums transformējies sadarbībā ar Zaļo punktu, kas konkrētajā gadījumā nozīmē stiklu pieteicēju automātisku līdzdalību loterijā ar 20 eiro vērtu top! dāvanu izlozi katrā pašvaldībā un vienlaikus konkursā par lielāko nodotā stikla daudzumu, par ko pienāksies dāvanu karte 30 eiro vērtībā.