Rīgas nakts patversmēs vairāk nekā puse iemītnieku ir darbspējīgi cilvēki, kuri nestrādā, nevar atrast darbu, tomēr satraucoši, ka gandrīz desmitā daļa patversmju iemītnieku ir strādājoši cilvēki, kuri ar savu nopelnīto algu nespēj samaksāt par dzīvokli un spiesti dzīvot patversmēs.
Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas turpmākā darbošanās būs atkarīga no Krievijas rīcības. Latvija savu ir izdarījusi un gaida, kādu komisijas sastāvu un apspriežamo tēmu loku piedāvās sadarbības partneri. Grūti prognozēt, cik ilgi viņiem būs jāgaida, bet Latvijas vēsturnieki notikumus nesteidzina.
Malka, mantu kalni un priekšmeti, kuriem dzīvoklī nevajadzētu atrasties, – dažs labs no pašvaldības dzīvokļiem ir aizkrauts kā noliktava, un cilvēki tajos nedzīvo. Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadība uzdevusi noskaidrot, vai visi pašvaldībai piederošie dzīvokļi patiešām tiek izmantoti dzīvošanai.
Vai lielāks patriots būs tas, kuram ir tikai Latvijas pilsonība, vai cilvēks, kuram ir divu valstu pavalstniecība? Pirms dažiem gadiem šāda diskusija Latvijas sabiedrību spēja sadalīt divās naidīgās nometnēs.
No cerīga nākotnē vērsta optimisma līdz krasam noliegumam – ar šādu noskaņojumu pašu vēsturnieku aprindās tiek uzņemts Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas dibināšanas fakts.
Atliekot Valsts prezidenta iesniegtos Pilsonības likuma grozījumus, Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti vakar izteica vēlmi tos skatīt kopā ar jau iesniegtajiem nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK priekšlikumiem pēc tam, kad būs sagaidīti arī Vienotības papildinātie šā likuma grozījumi.
Elektrības norēķinu karšu saņēmēju pulkā ir iekļauti ne tikai trūcīgie, bet arī maznodrošinātie iedzīvotāji. Šogad plānots viņu skaitu papildināt ar daudzbērnu ģimenēm, bet pagaidām nav precīzāk izlemts, kā tas tiks darīts. Lielāku skaidrību akciju sabiedrība Latvenergo sola šajās dienās.
Līdz 10. aprīlim Rīgas domes Īpašuma departamentā jānonāk precīzai informācijai par pilsētas graustiem, lai turpmāk varētu izstrādāt ilgtermiņa programmu, kā galvaspilsētu mērķtiecīgi atbrīvot no vidi degradējošām un bīstamām būvēm.
Divus Rīgas nelielos bērnudārzus, kuros pašlaik ir vieta apmēram 40 audzēkņiem katrā, no 1. jūlija apvienos ar līdzās esošajām daudz lielākajām pirmsskolas iestādēm.
Vecmīlgrāvī klimstošais jenotsuns, kuru rīdzinieki, jakā ievīstītu, paši nogādāja veterinārajā klīnikā, nav slims ar trakumsērgu, tāpēc pirms laika saceltā trauksme sāk norimt. Rīgā ieklīduši meža dzīvnieki nav nekas neparasts, norāda veterinārārste Tatjana Tīrmane.
Gada laikā vairāk nekā divreiz ir palielinājies to Latvijas valstspiederīgo skaits, kuri ārzemēs pārvadājuši, glabājuši vai izgatavojuši narkotiskās vielas. Šī tendence izraisījusi satraukumu Ārlietu ministrijā (ĀM), tāpēc šogad nolemts uzsākt informatīvu kampaņu skolās.
Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera likumdošanas ierosinājums par grozījumiem spēkā esošajā Pilsonības likumā paredz būtiski paplašināt iespējas mūsu valsts pilsoņiem saņemt dubultpilsonību, kā arī automātiski iegūt pilsonību Latvijā un ārpus valsts dzimušajiem bērniem.
Vēl apmēram puse no 100 000 elektrības norēķinu kartēm nav izsniegtas tiem, kam pienāktos šo akciju sabiedrības Latvenergo dāvinājumu saņemt. Atgādinām, ka karšu izsniegšana trūcīgajiem Latvijas iedzīvotājiem sākta pirms pusotra gada – 2009. gada rudenī.
Viltotu trūcīgās personas izziņu uz Rīgas domi atnesusi kāda dakterīte, kurai radušās aizdomas, ka cilvēks mēģina izkrāpt bezmaksas pakalpojumu, kas viņam nepienākas. Pēdējā laikā Rīgas Sociālajā dienestā saņemti vairāki telefonzvani arī no aptiekām, jo tur radušās šaubas par pašvaldības izsniegtās izziņas legalitāti.
Rīgas domes Īpašuma departamentā norit pieteikšanās izsolēm par nomas tiesību iegūšanu septiņiem pašvaldībai piederošiem neapbūvētiem zemesgabaliem Kuldīgas ielā 60, Brīvības gatvē 430 a, Dzirciema ielā, Ilūkstes ielā, Jaunciema 8. šķērslīnijā un Kokneses prospektā.
No šodienas zvērināti notāri drīkst šķirt laulību, un vismaz tuvākajā laikā klientu viņiem netrūks. Vēl pirms stājās spēkā grozījumi Notariāta likumā, interese par šo šķiršanās iespēju bija liela, vērtē Neatkarīgās aptaujātie notāri.
Latvijas pilsoņi varēs iegūt dubultpilsonību, neatsakoties no Latvijas pilsoņa statusa, ja tiks pieņemti grozījumi Pilsonības likumā. Līdz šim viņiem Latvijas pavalstniecību atņēma ar tiesas lēmumu, ja kāds mūsu valsts pilsonis bija izlēmis, ka vēlas saglabāt dubultpilsonību.
Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība) vakar jau pirmajās ārpolitikas debašu minūtēs pārteicās, bet lielākais misēklis viņam gadījās, kad savu ministra titulu piedēvēja aizsardzības ministram, kas, šķiet, liecināja, cik ļoti ārlietu ministrs ir uztraucies.
Saeimas ārlietu debates ir vajadzīgas, taču vakar ārlietu eksperti bažījās, vai pirmo debašu saturs nebūs tikai formāls. Ārlietu ministrijas sagatavotais ziņojums jau izpelnījās aizrādījumus par to, ka ir pārāk nekonkrēts – kā būs iespējams diskutēt par valsts ārpolitikas prioritātēm, kuras nav formulētas?
Pēc pašreizējiem Latvijas likumiem kompensācijas par holokausta laikā atsavinātajiem ebreju īpašumiem pašreizējai kopienai nepienākas. Arī īpašumu atdošanai trūkst juridiska pamatojuma. Tomēr ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons ieradies Latvijā, lai atkal uzjundītu sarunas par šo tēmu.
ASV īpašā sūtņa holokausta jautājumos Duglasa Deividsona vizīte Latvijā izraisījusi apjukumu valsts politiķos, jo viņi, gluži kā devuši klusēšanas zvērestu, vakar izvairījās konkrēti informēt par Latvijas nostāju jautājumā par holokausta laikā atsavinātā īpašuma atdošanu ebreju kopienai.
Kopš šā gada janvārī stājies spēkā likums, kas ļauj atsavināt īpašumu sabiedrības vajadzībām, kā arī pieņemti grozījumi likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību, vismaz trīs tā dēvētie Latvijas graustu miljonāri varētu šķirties no saviem dārgajiem īpašumiem. Vismaz pagaidām – teorētiski.