Rīgas nakts patversmes pārpildītas
Rīgas nakts patversmēs vairāk nekā puse iemītnieku ir darbspējīgi cilvēki, kuri nestrādā, nevar atrast darbu, tomēr satraucoši, ka gandrīz desmitā daļa patversmju iemītnieku ir strādājoši cilvēki, kuri ar savu nopelnīto algu nespēj samaksāt par dzīvokli un spiesti dzīvot patversmēs.
Rīgas domes Labklājības departamenta ziņojums par bezpajumtniekiem sniegto palīdzību atklāj, ka pērnā gada nogalē darbspējīgo, bet nestrādājošo patversmju iemītnieku īpatsvars bija 66% – lai arī salīdzinājumā ar gadu iepriekš tas ir samazinājies (2009. gadā 72% no patversmju iemītniekiem bija nestrādājoši cilvēki darbspējas vecumā), tomēr tas ir ļoti augsts rādītājs. Pirms krīzes tikai trešdaļa patversmju iemītnieku bija darbspējīgi nestrādājoši cilvēki. Personas, kuras ir zaudējušas darbu, nevar atļauties maksāt par īres dzīvokli vai istabu un ir spiestas uzturēties nakts patversmēs, secina Rīgas Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors.
Tomēr patversmēs atrodas arī cilvēki, kuri strādā, tas nozīmē, ka arī šīm personām ienākumi nav pietiekami, lai varētu īrēt vai iegādāties mājokli. Tiesa, šādu cilvēku skaits pēdējos divos gadus ir samazinājies, visticamāk, tāpēc, ka krīzes iespaidā ir kritušās īres cenas. "Šajā gadījumā viens no sociālo darbinieku uzdevumiem ir palīdzēt personām risināt dzīvesvietas jautājumu. Ņemot vērā labvēlīgo situāciju dzīvokļu īres tirgū, īres dzīvokļi tiek piedāvāti par samērīgu samaksu, taču grūtības sagādā tas, ka dzīvokļu īpašnieki nevēlas slēgt īres līgumus, kas ir būtiski, lai persona varētu pretendēt saņemt sociālo palīdzību dzīvokļa īres apmaksai," secināts ziņojumā. Dzīvokļu īres cenas gan sāk augt, kas varētu ieviest izmaiņas arī patversmju klientu vidū. Kopumā tiek secināts: šobrīd patversmju un nakts patversmju klientu vidū vairāk ir personas, kuras nevar nodrošināt savas pamatvajadzības, jo ir bez darba, nevis nepietiekama atalgojuma dēļ.
Patversmju klientu vidējais skaits pieaudzis par desmito daļu – vistiešāk tas saistāms ar sociālekonomisko un kopējo bezdarba situāciju valstī. 2010. gada decembrī tika palielināts kopējais vietu skaits nakts patversmēs un sociālās rehabilitācijas centros līdz 743 vietām. Tas salīdzinoši ir par 129 vietām vairāk nekā decembrī iepriekšējā gadā. Lielā sala dēļ patversmes Rīgā pašlaik strādā diennakti, ir palielinājušas vietu skaitu vēl līdz 787. Labklājības departamenta speciāliste Lita Brice norāda: ja arī patversmes vietu skaits oficiāli ir mazāks, neviens cilvēks uz ielas netiek atstāts. Gadījumā, ja visas gultasvietas ir aizņemtas, tiek nodrošinātas sēdvietas.
Rīgā turpina darbu četras zupas virtuves, kuras līdzfinansē Rīgas dome – Āgenskalna tirgus rajonā, Čiekurkalna tirgū, K. Barona ielā 56, dienas centrā bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem. No 1. līdz 15. februārim visās četrās zupas virtuvēs kopā ir izdalītas 11 262 porcijas.
***
PATVERSMJU KLIENTU SOCIĀLAIS PORTRETS (%)
2008 2009 2010
Darbspējīgs strādājošs 31 6 7
Darbspējīgs nestrādājošs 35 72 66
Ar invaliditāti 25 14 17
Pensijas vecumā 9 8 10
Avots: Rīgas domes Labklājības departaments
***
PATVERSMES RĪGĀ NOSLOGOTAS
Vietu skaits Maksimālais apmeklējums februārī
V.E.L.G. nakts patversme (Bolderājā, Esplanādes ielā 1) 110 94
V.E.L.G. nakts patversme (Kartupeļu ielā 8) 140 147
Latvijas Sarkanā Krusta nakts patversme (Gaiziņa ielā 7) 85 100
Rīgas patversmes sieviešu nodaļa (Bārddziņu ielā 2) 74 70
Rīgas patversmes vīriešu nodaļa (Maskavas ielā 208) 170 173
PINS nakts patversme (Tvaika ielā 2, korpuss 12) 30 43
Nakts patversme Zilais Krusts (Maskavas ielā 336) 150 168
Avots: Rīgas domes Labklājības departaments