ASV īpašais sūtnis aktualizē īpašumu atdošanu ebrejiem

ASV īpašā sūtņa holokausta jautājumos Duglasa Deividsona vizīte Latvijā izraisījusi apjukumu valsts politiķos, jo viņi, gluži kā devuši klusēšanas zvērestu, vakar izvairījās konkrēti informēt par Latvijas nostāju jautājumā par holokausta laikā atsavinātā īpašuma atdošanu ebreju kopienai.

Nerunīgi ļaudis bija Latvijas Ārlietu ministrijā un Tieslietu ministrijā, nerunāja arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suhorenko. Šīs ebreju organizācijas pārstāve Gita Umanovska atbildēja, ka A. Suharenko rakstisku atbildi sniegšot šodien pēc tikšanās ar ASV īpašo sūtni. Šodien un rīt D. Deividsons tiekas ar Saeimas deputātiem, ministriem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis skopi atbildēja, ka "tas viss ir procesā", atgādinot, ka savulaik, kad 2006. gadā valdībā tika sagatavots likumprojekts par kompensācijas izmaksu ebreju kopienai, darba grupu vadīja Tieslietu ministrijas pārstāvji. Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs vakar šo jautājumu nekomentēja. "Tas ir politisks lēmums," neapstrīdamu patiesību atgādināja ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Pakalna.

Vienīgi Saeimas deputāts (viņš arī vada darba grupu sadarbībai ar Izraēlas parlamentu) Boriss Cilevičs (SC) bija gatavs izteikties plašāk, norādot, ka krīzes laikā šādas sarunas kaitina ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus. "Īpaši tādā veidā, kā daži politiķi šo jautājumu pasniedz, – atņemsim pensionāriem, atdosim ebrejiem. Tas ir veids, kā sabotēt šo jautājumu," paskaidroja politiķis. Profesors, holokausta un Latvijas pirmskara vēstures pētnieks Aivars Stranga sacīja, ka viņam nav zināms, kāpēc jautājums par ebreju īpašumu atdošanu aktualizēts tieši šobrīd, tomēr uzsvēra, ka "visumā tā ir konsekventa ASV politika, kas nav nejauša, bet vērsta uz to, lai jautājums tiktu atrisināts".

Latvija nav vienīgā valsts, kurā ebreju īpašuma atgūšanas lobiji attiecīgajam jautājumam neļauj pieklust, tāpēc vēsturnieks īpaši akcentēja, ka mūsu valstī ļoti lielais bojāgājušo ebreju skaits nevar tikt uzskatīts par pārmetumu Latvijas valstij, bet gan vācu okupācijas varai. Turklāt juridiskā aspektā, kas saistīts ar īpašumu atdošanu to kādreizējiem īpašniekiem, Latvija uzskatāma "ja ne par paraugvalsti, tad cienījamu valsti gan". Savukārt B. Cilevičs korekti norādīja, ka ebreju īpašumu jautājumu nevar risināt autoritāri, piemēram, pārskatot privatizācijas rezultātus. "Bet ir arī brīvi īpašumi," viņš aizrādīja.

***

VIEDOKĻI

Andris Grūtups, advokāts un rakstnieks:

– Nav ne tiesiska, ne vēsturiska pamata kompensāciju izmaksai. No 19. gadsimta Latvijā pastāv likums – ja nav īpašnieka, tad īpašums pāriet valsts īpašumā. Ir principiāli jāieņem pozīcija – nav jāmaksā. Ja Amerika sūta speciālu sūtni uz Latviju, tad Latvijas Ārlietu ministrijai jāsūta speciāls sūtnis latviešu deportācijas jautājumos. Arī ļoti daudzi kreisās propagandas pārņemtie ebreji piedalījās latviešu deportācijās. Tad mēs arī varētu prasīt kompensācijas. Iniciatīva nāk no Latvijas ebreju kopienas. Pirmais tās mērķis ir pazemot latviešus, otrais – nopelnīt.

Boriss Cilevičs, Saeimas deputāts:

– Tieši šobrīd, kad krīze turpinās, tas jautājums kaitina ļoti daudzus cilvēkus. Paldies amerikāņiem, ka uzdeva šo jautājumu, bet neviens no malas mums to nepalīdzēs atrisināt. To varēs tikai Latvijas sabiedrība, kad tajā būs vienprātība [par īpašuma atdošanu ebreju kopienai]. Ja nebūs vienprātības, uzspiest nevarēs.