Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas turpmākā darbošanās būs atkarīga no Krievijas rīcības. Latvija savu ir izdarījusi un gaida, kādu komisijas sastāvu un apspriežamo tēmu loku piedāvās sadarbības partneri. Grūti prognozēt, cik ilgi viņiem būs jāgaida, bet Latvijas vēsturnieki notikumus nesteidzina.
Vēsturnieku komisijas līdzpriekšsēdētājs Inesis Feldmanis Neatkarīgajai nosauca tēmas, ko Latvijas puse būtu gatava likt priekšā Krievijas vēsturniekiem, vien piebilda, ka prioritāro tematu pagaidām nevar pateikt. Mūsējie ir gatavi apspriest Latvijas un Padomju Savienības attiecības Otrā pasaules kara gados, krievu emigrantu jautājumu Latvijas un Padomju Savienības attiecībās, staļiniskā režīma represijas pēc Otrā pasaules kara un padomju politiku mūsu valstī. "Piedāvāsim četras piecas tēmas, bet lietas nevajag steidzināt. Latvijas vēsturnieki nevēlas skriet vilcienam pa priekšu," izvairīgi vērtē I. Feldmanis. Viņš norāda, ka pagājis "zināms laiks", kopš par kopēju vēsturnieku komisijas izveidi vienojās Latvijas un Krievijas prezidenti, Latvijas puse ir izdarījusi visu iespējamo, ko šobrīd varējusi, un tagad sagaida līdzīgu rīcību no Krievijas kolēģiem.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti šonedēļ uzklausīja I. Feldmani, kurš viņus informēja tikpat skopiem vārdiem kā Neatkarīgo. Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Strazdiņš (ZZS) atzīst, ka pašlaik valda neziņa gan par Krievijas puses komisijas sastāvu, gan vēlamo tematiku. Viņš saka: "Nedomāju, ka ilgi būs jāgaida Krievijas atbilde. Jau redzams, ka mainās attieksme no Krievijas puses." Tomēr arī viņš neņemas apgalvot, vai šīs komisijas darbs radīs būtisku rezultātu. Latvijā valda šaubas, vai Krievija tiešām būs gatava nodrošināt pieeju tiem arhīvu materiāliem, kas līdz šim interesējuši mūsu vēsturniekus, – tie saistīti ar deportācijām. Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs to gan apsolīja mūsu prezidentam Valdim Zatleram, bet solīts makā var neiekrist. Vēl jo vairāk tāpēc, ka D. Medvedevs par šo solījumu savā valstī izpelnījies skarbu kritiku. "Galvenais, lai sāktos sarunas un lai būtu skaidrs, cik [Krievija] ļaus piekļūt arhīvu materiāliem," norāda J. Strazdiņš.
Viņš saka – Latvijas labā griba atvērt savus arhīvus ir saprotama jau tagad, jo vēsturnieku izdotajos rakstu krājumos tiek izmantoti arhīvu materiāli. Šie rakstu krājumi ir publiski pieejami. Piemēram, vakar klajā laists 26. rakstu krājums, kurā iztirzāti būtiski jautājumi par Otro pasaules karu, tajā skaitā – par šā kara sekām: Rietumeiropā tas ir nacisms un holokausts, Krievijā – uzvarētāju un atbrīvotāju mīts, bet Austrumeiropā – okupācija.