Latvija klūp pār pilsonību

Vai lielāks patriots būs tas, kuram ir tikai Latvijas pilsonība, vai cilvēks, kuram ir divu valstu pavalstniecība? Pirms dažiem gadiem šāda diskusija Latvijas sabiedrību spēja sadalīt divās naidīgās nometnēs.

Pašlaik jo īpaši sarežģītā situācijā nonākuši uz laiku vai pavisam emigrējušie mūsu valsts pilsoņi. Turklāt Latvijas valsts rīcība, atņemot saviem pilsoņiem pilsonību (protams, likuma ietvaros), padarījusi vecākus tik bailīgus, ka viņi baidās atklāt patieso bērnu dubultpilsoņu skaitu. Politiķiem pie Pilsonības likuma mainīšanas vajadzēja ķerties jau sen, diemžēl pat tagad Saeimā īpaša steiga nav manāma.

Darbspējīgo pilsoņu emigrācija bija prognozējama jau pirms gadiem pieciem sešiem, tāpat nav pamata aizbildināties ar bailēm par iespējamo Latvijai nelojālo dubultpilsoņu skaita pieaugumu, jo esam iestājušies gan NATO, gan Eiropas Savienībā. Tagad šo problēmu cenšas atšķetināt Valsts prezidents, kurš iesniedzis Saeimā grozījumus Pilsonības likumā.

Valda Zatlera ierosinātie grozījumi paredz dubultpilsonības iespēju ne tikai trimdas latviešiem un viņu pēcnācējiem, bet arī visiem Latvijā dzimušajiem bērniem un ārzemnieku dzīvesbiedriem, kam ir iespēja pieņemt otras valsts pilsonību.

Piemēram, Turcijā dzīvojošā Liena Bodura stāsta, ka viņai nav šīs valsts pilsonības, tāpēc kvalificētu darbu jaunā sieviete atrast nevar: "Turcijā es esmu svešiniece, un, lai dabūtu darbu, man ir nepieciešama darba atļauja, kuru šeit iegūt ir ļoti grūti. Tā kā mana profesija ir projektu vadītāja, neviena kompānija nevēlas mani algot, jo man nav Turcijas pilsonības. Jā, man ir Latvijas pilsonība, bet..." Ja Liena izlemtu pieņemt Turcijas pilsonību, viņai nāktos atteikties no Latvijas pavalstniecības vai arī mūsu valsts to atņemtu tiesā.

Gaida tiesu

Tieši tā decembrī noticis ar kādu rīdzinieci. Viņa un arī tuvinieki nevēlas publicitāti, jo izlēmuši tiesāties. Par meitas piedzīvoto Neatkarīgajai pastāstīja viņas māte. Meita apprecējusies ar ārzemnieku un dzīvo vienā no Eiropas valstīm. Viņai ir divas augstākās izglītības, tāpēc nekvalificētu darbu strādāt sieviete nevēlas. Lai iegūtu izglītībai atbilstīgu amatu, jāpieņem mītnes zemes pilsonība. Viņa to izdarīja. Taču pērn decembrī gan uz vecāku Rīgas adresi, gan uz meitas ārvalsts adresi pienāca vēstules no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kurās sieviete mudināta izlemt, kuras valsts pilsonību vēlas paturēt. Sievietei PMLP piedāvāts parakstīt labprātīgu atteikšanos. "Bet viņa taču neatsakās labprātīgi, valsts to atņem!" sarunā ar Neatkarīgo sievietes māte nespēj valdīt emocijas. Meita pateikusi – lai tad valsts pilsonību atņem, viņa no tās neatteiksies. "Varbūt Saeima līdz tam laikam paspēs izskatīt grozījumus?" māti nav pametusi cerība. Visticamāk, nepaspēs gan.

Iepaticies grozīt likumu

Vispirms jau tāpēc, ka Valsts prezidenta iesniegtās izmaiņas Pilsonības likumā Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija pagājušajā nedēļā pat nesāka izskatīt, aizbildinoties, ka jāsagaida arī Vienotības priekšlikumi. Vienotības preses sekretāre Laila Timrota vakar solīja, ka grozījumi noteikti tikšot iesniegti februārī, varbūt pat nākamnedēļ. Arī tad šis nebūs jautājums, kuru Saeimā izskatīs triecientempā, jo nacionālā apvienība Visu Latvijai!–TB/LNNK paguvusi pirmā iesniegt savus grozījumus, kas attiecībā uz Krievijas un NVS valstu pilsoņiem atšķiras no V. Zatlera daudz plašākā piedāvājuma.

Tikmēr PMLP darbinieki ir un vēl kādu laiku būs pirmie, kuri izbaudīs negatīvās emocijas pilsonības atņemšanas procesā. "Katram ir savi argumenti, kādēļ viņš pieņēmis otras valsts pilsonību, taču likums šobrīd vairs nekādus izņēmumus pieaugušajiem neparedz. To mainīt var tikai Saeima. Kamēr tas nav izdarīts, mums jāpilda likums," rezumē PMLP sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs.

A. Rjabcevs informē, ka pilsonības atņemšanas lietas ilgums atkarīgs no dažādiem apstākļiem, tajā skaitā pārsūdzībām, izvairīšanos no tiesas vai nepieciešamo ziņu apkopošanas, ja ir jāiesaista citu valstu atbildīgie dienesti. "Mums ir pilsonības atņemšanas lietas, kas velkas gadus sešus, bet ir arī tādas, kas tiek izskatītas dažu mēnešu laikā. Visbiežāk pilsonības atņemšanas process ilgst aptuveni gadu, pusotru," viņš stāsta. A. Rjabcevs nevēlas atklāt, kā PMLP uzzina par citās valstīs pieņemto pilsonību, vien piebilst, ka visbiežāk šī informācija par Latvijas pilsoņiem tiek saņemta no šo valstu attiecīgajiem dienestiem.

No kā baidās vecāki

Acīmredzot tiesāšanās par pilsonības atņemšanu ir nobiedējusi to bērnu vecākus, kuri savām atvasēm drīkst oficiāli noformēt dubultpilsonību. PMLP norāda, ka Iedzīvotāju reģistrā ir iekļautas ziņas tikai par 1305 bērniem, kuriem ir gan Latvijas, gan citas valsts pilsonība. Lielākoties tie ir pēdējos gados ārzemēs vai jauktajās ģimenēs dzimušie bērni, kuriem vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. "Reālais bērnu dubultpilsoņu skaits varētu būt lielāks, jo vecāki nereti baidās teikt, ka lūguši mazulim piešķirt vēl otras valsts pilsonību. Viņiem šķiet, ka tas ir pretlikumīgi," atzīst A. Rjabcevs. Viņš norāda, ka pastāv vēl kāds mīts – ka vecāki vispār nevar reģistrēt bērnu, ja viņam jau ir otras valsts pilsonība. "Ja bērnam ir dota citas valsts pilsonība, vecāki nevēršas mūsu vēstniecībās vai PMLP, jo domā, ka bērnam vairs Latvijas pilsonību nevarēs noformēt. Dubultpilsonības aizliegums uz bērniem netiek attiecināts," vēlreiz paskaidro A. Rjabcevs.