Ārpolitikas debatēs arī garlaikojas
Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība) vakar jau pirmajās ārpolitikas debašu minūtēs pārteicās, bet lielākais misēklis viņam gadījās, kad savu ministra titulu piedēvēja aizsardzības ministram, kas, šķiet, liecināja, cik ļoti ārlietu ministrs ir uztraucies.
Viņam tika tas gods, tautas valodā runājot, slīcināt pirmos kucēnus, proti, aizsākt jaunu tradīciju – ikgadējās ārpolitikas debates Saeimā. Jau pirms tām izskanēja neapmierinātība ar debašu formātu – pēc ārlietu ministra ziņojuma deputātiem nebija iespēju viņu iztaujāt, saņemot atbildes pēc būtības. Vakar ministrs savā noslēguma runā uz dažiem kolēģu aizrādījumiem atbildēja, uz citiem – ne. Iespējams, nākamgad debašu formāts varētu arī mainīties, bet tagad par to vēl pāragri runāt. Vakar parlamenta deputāti Ārlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu vērtēja dažādi – gan kā nekonkrētu, gan kā vispusīgu. Sākotnēji debatētāju runas viņiem pašiem un ārvalstu vēstniekiem un citiem ārlietu speciālistiem šķita saistošas, bet, stundām ejot, klausītāju rindas kļuva arvien tukšākas, turklāt dažam labam deputātam, piemēram, Aināram Šleseram, nācās pat paaugstināt balsi, lai kolēģi sēžu zālē pārstātu čalot savā starpā. Kāds no ārvalstu klausītājiem pat piemiga.
Ārpolitikas debatēs pieteikto tēmu saturs bija iespējami plašs – no kultūras līdz ekonomikai, no militārās misijas Afganistānā līdz holokaustam, un vismaz vairāku ierosināto diskusiju aktualitāte nav apstrīdama.
Diskusiju par Latvijas sabiedrībai aktuālu tematu aizsāka Iveta Grigule no ZZS. Viņa norādīja, ka nepieciešams palielināt civilās funkcijas, nemilitāro kravu tranzītu caur Latviju, kā arī nodrošināt Latvijas uzņēmēju iespēju piedalīties Afganistānas atjaunošanā. Arī saskaņietis Sergejs Mirskis uzsvēra, ka Latvijai jāveicina savas ekonomiskās intereses Afganistānā. Kaut arī I. Grigule akcentēja, ka vajadzīga plaša diskusija sabiedrībā par šo jautājumu, maz ticams, ka sabiedrības viedokli, ja tas atšķirsies no valsts nostādnēm, ņems vērā. Ārlietu ministrija ir paredzējusi izvērtēt Latvijas dalību misijā Afganistānā.
Savukārt Andris Šķēle (Par labu Latviju) rosināja Ārlietu ministriju sākt debates par Eiropas Savienoto Valstu, proti, federācijas, izveidi. Viņam oponēja Kārlis Šadurskis (Vienotība) – federatīva Eiropa nozīmētu Latvijas valstiskuma likvidāciju. No Vienotības saraksta startējušais Atis Lejiņš ieminējās par iespēju sadarboties ar Eiropas Savienības pārstāvniecībām. Līdzīgu domu Neatkarīgajai trešdien pēc ārpolitikas ekspertu diskusijas izteica Sergejs Dolgopolovs (SC). Mūsu Ārlietu ministrijā tiešām apsver ieceri veidot kopīgas vēstniecības, piemēram, ar abām kaimiņvalstīm, uzskatot, ka tādējādi var ietaupīt gan naudas, gan cilvēku resursus.
PRIORITĀTES. Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, atsaucoties uz ārlietu nozares ekspertu kritiku, vakar minēja Latvijas prioritātes: Latvija kā uzticama partnere ES un NATO, kvalitatīva atbalsta sniegšana Latvijas valstspiederīgajiem, uzņēmēju atbalstīšana starptautiskajos tirgos un aktīva Baltijas jūras reģiona kaimiņu politikas īstenošana