Pēc pašreizējiem Latvijas likumiem kompensācijas par holokausta laikā atsavinātajiem ebreju īpašumiem pašreizējai kopienai nepienākas. Arī īpašumu atdošanai trūkst juridiska pamatojuma. Tomēr ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons ieradies Latvijā, lai atkal uzjundītu sarunas par šo tēmu.
Neatkarīgā uzklausīja arī aizdomas, ka jautājuma aktualizēšana šobrīd varētu būt Starptautiskā Valūtas fonda inspirēta un, iespējams, premjers Valdis Dombrovskis šā iemesla dēļ nostādīts kutelīgā situācijā, jo izskanējusi arī summa, kas būtu nepieciešama – 30 miljoni latu.
Advokāts Andris Grūtups Neatkarīgajai sacīja, ka nekādi miljoni vispār nav jāsāk skaitīt, jo "tad atzīstam, ka jāmaksā". Viņš jautā: "Kā tad tā? Vai tiešām, vadoties pēc tautības, jārisina šādi jautājumi? Kur tagad ir Providus un citas organizācijas?"
Arī paši ebreji norāda uz šīs prasības juridisko, politisko un ētisko jautājumu, kas turklāt ir sensitīvs un nav vienkārši un ātri atrisināms.
Juriste un politiķe Ruta Marjaša uzsver, ka pastāv ļoti daudz juridisku, politisku un ētisku problēmu, kuras jāsakārto pirms ķeršanās pie ebreju īpašumu jautājuma risināšanas, ja vispār pie tā būtu jāķeras. Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (SC) aizrāda, ka šis ir ārkārtīgi sensitīvs jautājums. Neatkarīgā uzklausīja arī viedokli, ka šāda diskusija pašlaik kurina naidu starp Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem.
Saeimas Juridiskās komisijas deputāts un bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL!-TB/LNNK) norāda, ka Latvijas likumos nav paredzēts atdot ebreju kopienai īpašumus tādā veidā, kādā tie tagad pieprasīti. Viņš atgādina, ka vēsturiski likums par denacionalizētu īpašumu atdošanu tiem īpašniekiem vai mantiniekiem, kam tie piederēja līdz 1940. gadam, nešķiroja pēc tautības, kopienas vai organizācijas. "Ar ebrejiem tā ir jauna situācija, un normatīvās bāzes šādai situācijai nav," piebilst politiķis. Jautāts, kādai, viņaprāt, jābūt Latvijas nostājai, G. Bērziņš atbild: "Tiesiski pamatotai." Viņš uzskata, ka esošajos likumos diez vai var iestrādāt attiecīgas normas. Precedents centieniem radīt jaunu likumu bija 2006. gadā, kad Saeimas deputātu vairākums tomēr nobalsoja pret tolaik aprēķināto 32 miljonu izmaksāšanu holokaustā cietušajiem ebrejiem. Jāatgādina, ka 90. gados īpašumu atgūšanas likumdošana nenoteica kārtību, kādā atgūstami tādi sabiedriskie īpašumi kā sinagogas un slimnīcas, kā arī īpašumi, kuriem nav mantinieku.
Vērtējot īpašumu atdošanas vai kompensāciju izmaksas juridisko pusi, tiek uzsvērts, ka Latvija kā valsts nav guvusi peļņu no kādreizējiem ebreju īpašumiem (jo tie visbiežāk ir jau privatizēti), kā arī tās iedzīvotāju sastāvs ir ārkārtīgi mainījies. Kāds sakars, neslēpsim, daudzajiem savulaik no PSRS iebraukušajiem ļaudīm ar kompensāciju izmaksu holokaustā Latvijā cietušajiem ebrejiem vai viņu ģimenēm? Turklāt tagad to maksās visi valsts nodokļu maksātāji, tostarp arī ebreji – sanāk, ka paši no savas kabatas sev – neizpratnē bija kāds no Neatkarīgās uzrunātajiem ebrejiem. B. Cilevičs jau izteicās Neatkarīgajā, ka šajā gadījumā nedrīkst pārskatīt privatizācijas rezultātus.