Salaspils novada domes sēde vakar beidzās ar domes priekšsēdētāja Raimonda Čudara uzvaru – deputāti nobalsoja par viņa priekšlikumu atcelt no amatiem abus mēra vietniekus, ar kuriem Salaspils novada vadītājam nekādi nevedās saprasties siltumapgādes jautājumos.
Pavasarī, iespējams, naturalizācijas eksāmenā varēs iztikt bez valsts valodas pārbaudes, ja nepilsonis jau būs ieguvis latviešu valodas prasmes apliecību B jeb vidēju zināšanu līmenī. Tas nozīmē, ka latviešu valodas eksāmenu nevajadzēs kārtot divreiz.
Lielākā daļa Latvijas novadu jau paziņojuši lēmumu atteikties no ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšanas. Jau tagad var izteikt prognozi, ka Latvija, visticamāk, būs to valstu vidū, kuras aizliegs ĢM augu audzēšanu, ja vien Eiropas Savienības (ES) līmenī būs nodrošinātas tiesības valstīm pieņemt šādu lēmumu.
"Man nav citas izejas," pirms šodienas domes sēdes saka Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars. Viņš nolēmis pieprasīt savu vietnieku – Jura Putniņa un Zojas Rimšas – demisiju.
Bijušā Krievijas galvaspilsētas Maskavas mēra Jurija Lužkova vēlmei pārcelties uz dzīvi Latvijā šķērsli likusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība), vakar paziņojot, ka viņš iekļauts tā dēvētajā melnajā sarakstā.
Sniegotā ziema piespiedusi veikt korekcijas arī Rīgas domes saistošajos noteikumos un stingrāk reglamentēt gan ietves platumu, kuram jābūt atbrīvotam no sniega, gan atkal piespiest mašīnu īpašniekus tīrīt sniegu ap savu braucamo.
Pirms pieciem gadiem janvārī Rīgā, Ķempes ielas daudzstāvu namā, izcēlās ugunsgrēks, kurā gāja bojā četru cilvēku ģimene – abi vecāki un divi bērni. Pēc lēciena pa astotā stāva logu izdzīvoja tikai viens no bērniem.
Pagarinot 6. maršruta tramvaja līniju un uzbūvējot stāvparku Brīvības un Jaunciema gatves krustojumā, Rīgas pašvaldība iecerējusi atslogot pilsētu no individuālā transporta. Iecerei ar saukli Novieto un brauc! jau ir izstrādāts detālplānojums, ko piedāvā sabiedriskajai apspriešanai.
Bez elektrības vakar joprojām dzīvoja apmēram 8000 energokompānijas Latvenergo klientu, arī laika apstākļi nedēļas nogalē nelutināja, tāpēc vairāki sabrukuši jumti papildināja līdzšinējo sniega un ledus postījumu uzskaitījumu.
Rīgas dome meklē palīgus, kas varētu gan izvest, gan nošķūrēt sniegu pilsētas ielās. Sāktas sarunas ar Zemnieku saeimu, lai sniega tīrīšanā palīdzētu zemnieki, kuriem ir nepieciešamā tehnika.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par pagājušā gada 23. septembrī sākto kriminālprocesu, kas saistīts ar Latvijas dalību starptautiskajā izstādē World Expo 2010, atbild skopi, tāpēc šobrīd nav arī neapstrīdamu apstiprinājumu faktam, vai mūsu valsts uzņēmējiem tiešām tika pieprasīts kukulis par iespēju piedalīties prestižajā pasākumā Ķīnā, uzbūvējot Latvijas paviljonu un plašu ievērību guvušo vēja tuneli.
Zemgales vidusskola Slampē vairs nav vienīgā sabiedriskā ēka, kurai šoziem ielūzis jumts. Vakar Liepājā tāds pats negadījums noticis veikala Depo noliktavai. Nesen arī Jelgavā sniega smaguma dēļ nobrukusi veikala nojume.
Mikrorajonu ieliņas un pagalmi daudzviet pārvērtušies par neizbraucamu šķēršļu joslu, jo sniegs sakrājies vairāk nekā pusmetra biezumā. Ierobežoto līdzekļu dēļ būtu lieki cerēt, ka visas ielas būs gludas kā spogulis, vismaz nelielās brauktuves mikrorajonos – noteikti ne.
Kalpaka bulvāra un Reimersa ielas krustojumā pie tā dēvētās zebras uzstādītie luksofori palielinājuši sastrēgumus, Neatkarīgajai sacīja autovadītāji, kuri šo maršrutu mēro regulāri. Agrāk sastrēgumā vajadzējis nīkt, piemēram, 15 minūtes, bet tagad – pusstundu.
Veco gadu aizvadījām ar Mēness aptumsumu, bet šo jau rīt sagaidīsim ar daļēju Saules aptumsumu. Pastāv atšķirīgi viedokļi, vai Saules aptumsums atstāj iespaidu uz veselību, kaut arī astrologi brīdina, ka tas var jūtami ietekmēt aptumsuma laikā dzimušos.
Gada laikā Rīgā ir divkāršojies trūcīgo personu skaits, bet pašvaldība nav samazinājusi sociālās palīdzības apmēru. 2010. gada sākumā trūcīgo rīdzinieku bija apmēram 18 000, bet tagad – jau 35 000.
Akcija Baltijas ceļš 1989. gada 23. augustā saviļņoja un saliedēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus, kas sadevās rokās, veidojot dzīvo ķēdi apmēram 600 kilometru garumā.
Turpmāk Latvijā uz ēku siltināšanai paredzēto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu varēs pretendēt arī pirmskara laikā celtās ēkas, izņemot tās, kas iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.