Pirms pieciem gadiem janvārī Rīgā, Ķempes ielas daudzstāvu namā, izcēlās ugunsgrēks, kurā gāja bojā četru cilvēku ģimene – abi vecāki un divi bērni. Pēc lēciena pa astotā stāva logu izdzīvoja tikai viens no bērniem.
Par viņu gādā vecmāmiņa, un smago traumu sekas zēns ar milzu neatlaidību, vecmāmiņas, radinieku, ārstu un citu līdzcilvēku atbalstu ir uzvarējis. Tik, cik vien tas bijis iespējams.
"Tiesai ir jābūt," cieti noteic Nadežda Lisjonoka. Viņa ugunsnelaimē zaudēja dēlu, vedeklu un divus mazbērnus. Un viņa pašlaik audzina traģēdijā izglābto dēla dēlu Artūru. Visus šos piecus gadus ilgst tiesāšanās. Šogad martā tiesa sāks skatīt krimināllietu par valsts amatpersonu bezdarbību, pildot amata pienākumus, pret trim ugunsdzēsējiem, kas piedalījās glābšanas darbos 2006. gada sākumā notikušajā ugunsgrēkā Ķempes ielā 11. Divi no šiem trim ugunsdzēsējiem joprojām strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), Neatkarīgajai apliecināja dienesta preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere.
Ģenerālprokuratūra savulaik pēc aculiecinieku iesnieguma sāka kriminālprocesu par iespējamo VUGD amatpersonu bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas. Savukārt policija 2007. gada janvārī kriminālprocesu izbeidza. Tā paša gada februārī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Vita Hutore šo kriminālprocesu atkal atjaunoja.
Šogad 11. martā paredzēta kārtējā tiesas sēde, kurā Maksimam Kisļakam, Leonīdam Ivanovskim un Ivaram Žagatam vēlreiz nāksies atsaukt atmiņā, kas notika 2006. gada 6. janvārī.
To nevar aizmirst arī N. Lisjonoka. Pirms pāris dienām, sazvanīta pa telefonu, viņa atzīst, ka todien uz darbu atbraukusi uzreiz no kapiem, kur apbedīta bojāgājusī dēla ģimene. "Viņam šodien ir 39gadi," māte par dēlu runā tagadnē.
Tomēr N. Lisjonoka uzskata – traģiskā ugunsnelaime neko nav mainījusi valsts līmenī – un izstāsta par vēl kādu traģēdiju. Nesen Vecmīlgrāvī izcēlies ne mazāk šausmīgs ugunsgrēks. Ātrā palīdzība atbraukusi vismaz 15 minūšu pirms ugunsdzēsējiem. Ugunsdzēsēji nevarējuši piekļūt degošajam dzīvoklim, jo traucējusi kooperatīva īpašuma nesakoptā apkārtne. Tikmēr cilvēki degošajā miteklī 40 minūšu raudājuši, lūgušies pēc palīdzības. Viņi neizdzīvoja. "Viens pret vienu, kā notika toreiz, 6. janvārī. Tāpēc tiesai ir jābūt!" viņa uzsver. Artūra vecmāmiņa skarbi un skumīgi noteic – vai tiešām ugunsdzēsēji atbrauc kā tūristi? Vai privātīpašums ir dārgāks?
Elmārs Tikums tolaik dzīvoja Ķempes ielas 11. namā un mēģināja glābt liesmās iesprostotos cilvēkus. Ugunsdzēsējiem tonakt traucējusi viena mašīna, kuru tā arī neviens nav pabīdījis nostāk, lai varētu glābt dzīvības. "Toreiz bija drausmīga ažiotāža. Kāds rezultāts? Nelaime notika tāpēc, ka īpašumu nedrīkst aiztikt! Pēc ugunsgrēka it kā pārbaudīja, vai mājā evakuācijas lūkas ir atbrīvotas," stāsta vīrietis.
Viņš atceras, ka nelaimes brīdī līdzās bijis cilvēks, kurš pratis uzstādīt metāla durvis. Nama iedzīvotāji sākuši zāģēt durvju tā dēvētos zirnekļus, lai izpestītu ģimeni. Kad bija atlicis tikt galā ar pēdējo zirnekli, ugunsdzēsēji glābējus pašdarbniekus padzinuši nost, savukārt paši sākuši zāģēt citā vietā. Kad iekļuvuši dzīvoklī, ģimene jau gulēja uz pagalma asfalta.
Arī I. Vetere atzīst, ka būtībā pēc šīs traģēdijas viss palicis pa vecam. Jaunceļamajās mājās gan ir prasība uzstādīt dūmu detektorus, kā arī apsaimniekotājam jākontrolē, vai evakuācijas lūkas nav aizmetinātas un balkoni, lodžijas un logi nav aizrestoti. Taču pagalmos mašīnas stāv kā stāvējušas, aizlieguma zīmes nav uzstādītas. "Kamēr cilvēki paši nesapratīs, kas jādara pašu drošības dēļ..." viņa saka. I. Vetere aizstāv glābējus – ugunsdzēsējiem ir morāli smagi piedzīvot traģēdiju un, braucot uz izsaukumu, viņi nebūt nedomā, ka notiks visļaunākais.