Par Baltijas ceļu atgādinās piemiņas siena
Akcija Baltijas ceļš 1989. gada 23. augustā saviļņoja un saliedēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus, kas sadevās rokās, veidojot dzīvo ķēdi apmēram 600 kilometru garumā.
Divi miljoni cilvēku tādā veidā savienoja visu triju Baltijas valstu galvaspilsētas, atgādinot pasaules sabiedrībai par 1939. gada Molotova – Ribentropa pakta vēsturiskajām konsekvencēm Austrumeiropā. Tagad tiek piedāvāta iecere Rīgā izveidot simbolisku Brīvības ceļu – sienu, kas veltīta Baltijas ceļa atcerei. Lietuvā šāda siena jau ir. Igaunijā līdzīga iecere ir atbalstīta. Latvijai nu jāizšķiras, kad šo ideju īstenosim arī mūsu valstī.
Ar priekšlikumu klajā nācis Latvijas Tautas frontes muzejs. Rīgas domes pieminekļu padome ierosmi atbalstījusi konceptuāli. Muzeja direktore Meldra Usenko uzskata – tas ir cieņas jautājums, jāprot godāt vērtības, bez kurām mēs savā vēstures gaitā nebūtu tur, kur esam. Viņa arī atgādina, ka 2009. gadā – Baltijas ceļa 20. gadadienā – UNESCO programmas Pasaules atmiņa starptautiskā ekspertu padome apstiprināja 1989. gada protesta akcijas Baltijas ceļš dokumentālā mantojuma iekļaušanu Pasaules atmiņas starptautiskajā reģistrā. Tas nozīmē, ka starptautiskā sabiedrība ir apliecinājusi šā 20. gadsimta vēsturiskā notikuma nozīmīgumu un ietekmi ne tikai uz nākotni un attīstību Baltijas valstīs, bet visā pasaulē. "Tas ir apliecinājums tam, ka ne tikai mūsu tautai ir svarīgi kopt savu vēsturisko atmiņu, – mūsu tauta, tās vēsture veido kopīgo pasaules un Eiropas kultūras mantojumu," norāda M. Usenko.
Simbolisko sienu vismaz pašlaik ir paredzēts veidot pēc Lietuvas tēlnieka Tada Gutauska parauga – 63 metrus garo un 3,5 metrus augsto sienu Lietuvas karoga krāsās šogad oktobrī atklāja Viļņā. Sienā iemūrētie ķieģelīši ir darināti ar rokām, ar tiem apšūts mūris, ko veido 17 dzelzsbetona plāksnes. Sienā atveidoti rokās sadevušos cilvēku silueti, un tā novietota vietā, kur sākas ceļš uz Rīgu. Lietuvieši savu sienu radījuši, ziedojot nelielas summas – 5 (individuāli) līdz 10 latus (ģimene), un visi ziedotāju vārdi izlasāmi uz ķieģelīšiem.
M. Usenko saka – vēl pāragri konkrēti runāt, kas finansēs analogu sienu Rīgā. Iespējams, naudu ziedos sponsori, bet uz ķieģeļiem tiks izveidoti to cilvēku un ģimeņu uzvārdi, kas stāvēja Baltijas ceļā. Viņa nedaudz šaubās, vai cilvēki būtu gatavi ziedot, jo saprot, ka laiki grūti. Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītājs Jānis Dripe Brīvības ceļa ideju vērtē atzinīgi. Viņš nav noskaņots skeptiski par cilvēku vēlmi ziedot, sakot – tie, kuri savulaik stāvēja Baltijas ceļā, atbalstīs Baltijas vienotības ideju, kas mūsu valsts iedzīvotājiem nav sveša. Arhitekts apsver, ka piemiņas sienu varētu novietot Brīvības ielas malā netālu no Brīvdabas muzeja, ko apmeklē daudz cilvēku. Arī Brīvības ielas nosaukums ir simbolisks un sasaucas ar Brīvības ceļu.
Pieminekļu padome apņēmusies tuvākajā laikā izskatīt šo jautājumu, precizējot sienas atrašanās vietu un tās veidolu.