Pavasarī, iespējams, naturalizācijas eksāmenā varēs iztikt bez valsts valodas pārbaudes, ja nepilsonis jau būs ieguvis latviešu valodas prasmes apliecību B jeb vidēju zināšanu līmenī. Tas nozīmē, ka latviešu valodas eksāmenu nevajadzēs kārtot divreiz.
Šāda kārtība paredzēta Ministru kabineta noteikumos, kas gan līdz izskatīšanai valdībā vēl nav nonākuši. Naturalizācijas pārvaldes (NP) vadītājs Igors Gorbunovs piesardzīgi prognozē, ka agrāk par pavasari noteikumus gaidīt diez vai varēšot, un arī tad ar nosacījumu, ka tie tiks atbalstīti.
Jaunā kārtība attiektos uz tiem nepilsoņiem, kuri valodas prasmes apliecību saņēmuši pēc 2009. gada 1. septembra. Pašlaik valsts valodas prasmes apliecība ir nepieciešama darba vajadzībām, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, kā arī Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai, taču šis dokuments nav izmantojams naturalizācijas procesā.
I. Gorbunovs neuzskata, ka naturalizācijas process tiktu vienkāršots, ja valsts valodas eksāmenu nepilsonis kārtotu tikai vienreiz. Arī pašreizējā valsts valodas eksāmenā visas prasmes tiek pārbaudītas pietiekami stingri, viņš pamato. "Tas ir labs solis pretim cilvēkiem," saka I. Gorbunovs. Līdzīgi uzskata arī Saeimas Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs: "Man nekas nebūtu iebilstams [pret šo ideju]. Tas pat varētu padarīt lētāku naturalizācijas procesu."
NP vadītājs arī atgādina, ka šī nav jauna ideja, jo jau 2009. gadā ar to klajā nāca Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Toreiz NP tas izraisījis lielas bažas, jo radušās šaubas, vai Valsts izglītības satura centra (VISC) un NP valsts valodas prasmes eksāmenos pastāv līdzīgi standarti. "Taču pārbaudot sapratām, ka prasības nav zemākas," saka I. Gorbunovs.
Viņš piebilst, ka, nenokārtojot VISC eksāmenu, par atkārtotu pārbaudi ir jāmaksā, bet naturalizējoties – ne. VISC eksāmeni nenotiek tik bieži kā NP, tāpēc naturalizējoties vismaz daži kavēkļi laika un naudas izteiksmē būs. I. Gorbunovs minēja vēl kādu niansi – saskaņā ar Pilsonības likumu no valsts valodas pārbaudes cilvēki tiek arī atbrīvoti. Tomēr vēstures eksāmens tik un tā būs jākārto, un, ja tā laikā radīsies šaubas par nepilsoņa valsts valodas zināšanu līmeni, tad to pārbaudīs.
Saeimas Pilsonības komisijas vadītājs Visvaldis Lācis (VL!–TB/LNNK) Neatkarīgajai sacīja, ka komisijā šis dokuments nav skatīts, tāpēc viņš to pagaidām nevar komentēt. Savukārt Saeimas deputāts Raivis Dzintars (VL!–TB/LNNK) bija strikts – pilsonības iegūšanai jābūt stingrākai, nevis liberālai. "Ir tomēr atšķirība, vai cilvēks bez pilsonības bija 1995. gadā vai 2010. gadā. Bija pietiekami daudz laika, lai iemācītos valodu un vēsturi. Tas ir jautājums par pilsonības vērtību. Pielīdzinām pilsonību lētai precei," uzskata R. Dzintars. Viņš atbalsta dubultu valsts valodas eksāmenu, jo dubults neplīst. "Manā priekšā ir dzīvs piemērs – [Saeimas deputāts Valērijs] Kravcovs, kurš likumīgi ieguvis pilsonību, bet latviski nesaprot ne vārda. Tas nozīmē, ka var apiet visas pārbaudes," saka politiķis.
I. Gorbunovs skaidro, ka aptaujas liecinot – latviešu valodas zināšanas nepilsoņu vidū samazinās. Piemēram, pērn valsts valodas pārbaudi naturalizējoties ar pirmo reizi nokārtoja 56 procenti pretendentu, bet agrāk viņu bijis pat 70 un 80 procenti. "Nepilsoņi pensionāri nebūs mūsu klienti," norāda I. Gorbunovs. Visbiežāk naturalizēties vēlas jaunieši. 2010. gadā vecuma grupā no 18 līdz 35 gadiem dokumentus pilsonības iegūšanai iesniedza 53,6 procenti no visiem pretendentiem, bet vecumā pēc 61 gada – tikai 4,7 procenti.