Valstī pasludinātā ārkārtējā situācija atklājusi problēmas, kas radušās attiecīga likuma trūkuma dēļ.
Arī pašlaik izsludinātais stāvoklis, protams, tiek pamatots ar spēkā esošajiem likumiem, tomēr viens precīzs un visaptverošs dokuments ļautu ministrijām, Ministru prezidentam, pašvaldībām un iesaistītajām institūcijām rīkoties operatīvāk un reglamentētu nepieciešamās darbības. Aizsardzības ministrijā (AM) apgalvo, ka pavisam drīz sagatavotais likumprojekts Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli stāsies spēkā.
Jāatgādina, ka šajās dienās radās situācija, kad pašvaldībām tika piedāvāts izsludināt lokālu enerģētisko krīzi, bet tās spirinājās pretī, iebilstot, ka krīze ir uzņēmumam Latvenergo, bet ne vietējai varai, kas ar saviem pienākumiem tiek galā. Savukārt pasludināt enerģētisko krīzi valsts mērogā nebija pamata. Visbeidzot atrisinājums tika rasts, nosakot ārkārtējo situāciju. Ja būtu pieņemts likums Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli, tad Ministru kabinetam ārkārtējo situāciju nāktos izsludināt vai nu visā Latvijā, vai atsevišķos tās reģionos.
Vēl tikai sākoties diskusijām par to, vai un kam jāizsludina enerģētiskā krīze un kā būtu jānosaka ārkārtējā situācija, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja padomnieks enerģētikas jomā Paulis Barons aizrādīja, ka attiecīgā likuma nemaz nav. Arī premjera Valda Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne, kad Neatkarīgā interesējās, kā izprotams V. Dombrovska aicinājums noteikt ārkārtējo situāciju, aizvadītajā nedēļā nemācēja uzskaitīt minētās situācijas pazīmes, taču piebilda, ka likumprojekts atrodas AM.
AM politiskais direktors Jānis Garisons skaidro, ka ministrija saskatīja vairākas neprecizitātes iepriekšējā likumā par ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli un kara stāvokli, tāpēc pirms diviem gadiem uzņēmusies veidot šo likumu kopumā, kaut arī tās kompetences joma bija tikai viena no dokumentā ietvertajām, proti, izņēmuma stāvoklis. Novecojušajā likumā bija paredzēts, ka, piemēram, ārkārtas situāciju izsludina bruņota konflikta gadījumā, taču būtībā šāda situācija netika reglamentēta, tāpat kā darbības, kas veicamas valstī.
"Ne tik vienkāršs šis process bija. Analizējot novecojušo likumu, piedāvājām labojumus un iesniedzām valdībā koncepciju. Tā vairāk nekā gadu nogulēja Valsts kancelejā. Koncepciju vajadzēja saskaņot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, arī Nacionālās drošības padomē. Tā kā likums skar personu tiesību un brīvību ierobežojumus, tas ir jutīgs jautājums un nedrīkst pārkāpt Satversmi," atceras J. Garisons.
Likumprojekts pērn rudenī tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, bet pašlaik tiek veikti pēdējie tehniskie labojumi, kas saskaņojami ar ministrijām.
***
ĀRKĀRTAS SITUĀCIJA
Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesisks režīms, kuru uz noteiktu laiku var izsludināt dabas katastrofu vai avāriju, epidēmiju, epizootiju, epifitotiju, terorisma gadījumos un kritiskās infrastruktūras objektu apdraudējuma gadījumā, kā arī sabiedrisko nekārtību gadījumos, kad minētie draudi nav novēršami un rada būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides, tautsaimniecības darbības drošībai vai cilvēku dzīvībai, un valsts un pašvaldības pārvaldi realizējošo institūciju spējas nav pietiekamas, lai novērstu to radītās sekas un nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību.
Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz periodu ne ilgāku par 30 dienām vai arī atkarībā no katastrofas veida un mēroga.
Avots: likumprojekts Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli