Lielākā daļa Latvijas novadu jau paziņojuši lēmumu atteikties no ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšanas. Jau tagad var izteikt prognozi, ka Latvija, visticamāk, būs to valstu vidū, kuras aizliegs ĢM augu audzēšanu, ja vien Eiropas Savienības (ES) līmenī būs nodrošinātas tiesības valstīm pieņemt šādu lēmumu.
Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi ļaut valstu līmenī pieņemt lēmumu par ĢM augu audzēšanas atļauju vai aizliegumu, lai radītu vienotu ES juridisko bāzi un ļautu pieņemt aizliegumu audzēt šādus augus visā valsts teritorijā. Pašlaik šādas tiesības ir piešķirtas pašvaldībām. Diskusijas ES valstīs varētu ilgt visu šo gadu, Neatkarīgajai pieļāva EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis. Tomēr arī ĢM augu aizstāvji ļoti aktīvi lobē savas intereses Eiropas līmenī. Tāpēc Latvijai vajadzētu turpināt iestāties par ES valstu tiesībām pašām izlemt jautājumus, kas saistīti ar ĢM augu kultivēšanu valstī, pērn decembrī attieksmi izteica arī Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti.
Savukārt vakar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā parakstītais sadarbības memorands par turpmāku iniciatīvas Brīvs no ĢMO attīstīšanu un popularizēšanu ir apliecinājums, ka valsts uzņēmusi noraidošu kursu pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO).
Sadarbības memorandam pievienojusies ministrija, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un biedrība Zemes draugi. Par iniciatīvas dalībnieku var kļūt ikviens uzņēmējs, kas gatavs garantēt marķēto ĢM produktu neizmantošanu, piemēram, tirdzniecības vietās un ēdināšanas uzņēmumos. Pašreiz dalībnieku skaits jau pārsniedz četrus desmitus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) vairākkārt uzsvēris, ka Latvijas trumpis ir bioloģiskā lauksaimniecība, ko nevajadzētu sabojāt ar ĢMO. Latvija kā viens no videi draudzīgākajiem ceļojuma galamērķiem varētu sekmēt arī tūrisma nozares attīstību.
Eiropas lietu komisijas deputāts Dzintars Rasnačs uzskata, ka Latvijai jāsadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām un ārvalstu zinātniekiem, kuri veikuši komplicētus pētījumus par ĢMO. Latvijas zinātnieki, pēc deputāta ieskata, ierobežoto resursu dēļ nav varējuši izstrādāt līdzvērtīgus pētījumus. Viņš arī norāda, ka trim Baltijas valstīm vajadzētu panākt vienotu nostāju pret ĢMO, jo pierobežā audzēti ĢM augi radītu problēmas kaimiņvalstīm.
Pašlaik Latvijā nav pamata uztraukties par ĢM augu legālu audzēšanu, jo atļaujas iegūšanas process var vilkties vairākus mēnešus. Tiek pieprasīts arī riska novērtējums, kā arī jāsamaksā valsts nodeva – no pusotra līdz nepilniem divarpus tūkstošiem latu. Turklāt iesniegumu izvērtē gan Pārtikas un veterinārais dienests, gan zinātniskā ekspertu komisija, kas par to informē sabiedrību.