To, vai kādas pašvaldības teritorijā drīkst audzēt ģenētiski modificētus augus, šobrīd var izlemt pašas pašvaldības, taču vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu šāda kārtība neapmierina.
Sabiedrības iniciatīvas portālā Mana balss savākts nepieciešamais skaits parakstu iniciatīvai, ar kuru iecerēts pieņemt aizliegumu modificēto augu audzēšanai visā valstī.
Iniciatīva portālā ievietota 2014. gada jūnijā, un tās pieteicēja bija Solveiga Strauberga. Sieviete norāda, ka jau vairākus gadus Latvijā tirgo ģenētiski modificētus pārtikas produktus, tomēr par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu Latvijā izlemjot pašvaldības un paši ĢMO ražotāji.
Iniciatīvas pieteicēja pieprasīja pieņemt likumu, kurš Latvijā atļautu audzēt tikai ģenētiski nemodificētas kultūras, arī ievest un tirgot varētu tikai ģenētiski nemodificētas sēklas.
Likumam būtu jāattiecas gan uz Latvijā, gan ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem un personām. Likumā būtu jāiekļauj prasība visiem tirgotājiem obligāti un ļoti redzamā veidā norādīt, ja kādā produktā vai tā sastāvā ir izmantoti ĢMO, uz sēklu paciņām precīzi norādīt to izcelsmi ar atzīmi, ka tās nav ĢMO. Par likuma pārkāpšanu būtu nosakāms atbilstošs sods gan audzētājiem, gan tirgotājiem. Ienākumus no šiem sodiem vajadzētu ieskaitīt Ģimenes valsts pabalstu budžetā.
«ĢMO bīstamību ir pierādījuši dažādu valstu zinātnieki. To vērienīgā izplatība pasaulē var novest pie tā, ka daudzu sugu pārstāvji kļūs neauglīgi, palielināsies onkoloģisko saslimšanu daudzums, ģenētiskās kroplības un alerģiskās reakcijas, palielināsies cilvēku un dzīvnieku mirstība, strauji samazināsies bioloģiskā daudzveidība un pasliktināsies apkārtējā vide. ĢMO konstrukciju bīstamība ir lielāka nekā tā, ko rada ķīmiski savienojumi, jo tie ir pilnīgi «nepazīstami» apkārtējai videi [..]. Turklāt ir ļoti grūti cīnīties pret ĢMO iefiltrēšanos organiskajās lauksaimniecības platībās,» pauž S. Strauberga.
Tomēr, pat konceptuāli piekrītot šim viedoklim, politiķi nav pārliecināti, ka S. Straubergas ierosinātais likums Latvijā būtu nepieciešams. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājošais Zaļo un zemnieku savienības deputāts Ingmārs Līdaka atgādina, ka šobrīd tikai divas pašvaldības nav ieviesušas aizliegumu savā teritorijā audzēt ĢMO. Esot arī radīti citi šķēršļi, kas vēlmi lauksaimniecībā izmantot ĢMO samazinot.
«Es neteiktu, ka šis mehānisms strādātu slikti. Ja nemaldos, tad tikai divas pašvaldības nav pasludinājušas sevi par no ĢMO brīvo zonu. Arī citos normatīvajos aktos radīti milzu šķēršļi. Ja kāds gribētu kaut ko audzēt, tad tā procedūra, kurai jāiziet cauri, to vēlmi likvidētu,» saka politiķis, kas, zaļais būdams, ir kategorisks ĢMO pretinieks. I. Līdaku vairāk satraucot sekas, kuras varētu nest brīvās tirdzniecības līgums ar ASV, kurās ĢMO ir ļoti izplatīts.
Arī Nacionālo apvienību pārstāvošais komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš uzskata, ka spēkā esošais regulējums ir pietiekami efektīvs, lai nepieļautu ĢMO plašu izmantošanu. Viņš gan pieļauj, ka, likumprojektam nonākot komisijā, varētu apsvērt iespēju radīt vienu universālu likumu visai valsts teritorijai. Vispirms būšot jānoskaidro, vai Eiropas Savienības regulas Latvijai ļautu tādu pieņemt.