Siltuma kari Salaspilī noved pie demisijas pieprasījuma

"Man nav citas izejas," pirms šodienas domes sēdes saka Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars. Viņš nolēmis pieprasīt savu vietnieku – Jura Putniņa un Zojas Rimšas – demisiju.

Viņš uzskata, ka vairs nevar paļauties uz abu vietnieku politisko atbalstu. Šāda lēmuma pamatā ir siltuma kari, jo Salaspilī ir viens no augstākajiem siltuma tarifiem valstī. Visu domes augstāko amatpersonu nesaprašanās siltumapgādes jautājumā saistīta ar pašreizējo situāciju, kad siltumenerģiju ražo gan pašvaldības, gan privāts uzņēmums, kurš vismaz pašlaik gūst lielāku peļņu nekā pašvaldības SIA, kura šo saražoto siltumu iepērk. Pētījums liecina, ka privātuzņēmuma ikgadējie ieņēmumi bez maksas par gāzi ir 1,82 miljoni latu, bet pašvaldības katlumājai – tikai 0,35 miljoni latu. Diemžēl siltuma karus apmaksā iedzīvotāji.

Un maksā viņi daudz. "Šoks man bija, kad saņēmu rēķinu un redzēju, ka par siltumu jāmaksā 130 latu mēnesī. Par ko?!" emocionāli izsaucas salaspilietis Mareks Pņovs. Viņš saka – pērn, kad sals saldēja līdz mīnus 20 un pat 30 grādiem, viņam par 55 kvadrātmetru liela dzīvokļa apkuri kādu mēnesi bija jāmaksā 124 lati, citu – 127 lati. Tāpēc tagad viņš gluži vai iebrēcas – decembrī taču nebija tik stindzinošs aukstums! "Saprotu, ka privātīpašnieks nosaka savu cenu, taču arī par cilvēkiem vajag rūpēties," vīrietis ir sašutis. Arī Salaspils iedzīvotāja Aiva neslēpj: "Neesmu sajūsmā. Mums esot vieni no augstākajiem tarifiem Latvijā, [par apkuri] sanāk 76 lati par 60 kvadrātmetriem."

Kā šāda situācija radusies? Salaspilī centralizēto siltumapgādi nodrošina pašvaldības uzņēmums Salaspils siltums un SIA Sal-Energo īpašumā esošā koģenerācijas stacija. "To nevar uzskatīt par normālu, jo šajā gadījumā Salaspils novada dome, līdz ar to arī iedzīvotāji, ir situācijas ķīlnieki," konstatēts SIA Ekodoma ekspertu pētījumā, kas veikts pēc Salaspils novada domes pasūtījuma. Pašvaldības siltumuzņēmuma rīcībā līdz šim bijuši lielas jaudas ūdens sildāmie katli, kas strādā ar zemu slodzi. Savukārt koģenerācijas stacija tiek darbināta visu gadu ar nemainīgu slodzi, saražoto siltumenerģiju tā pārdod pašvaldības uzņēmumam un elektroenerģiju nodod tīklos abos gadījumos par noteiktu cenu, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi, taču apkalpošanas izmaksas sedz Salaspils siltums.

Tomēr atteikšanās no Sal-Energo pakalpojumiem nav notikusi gludi. R. Čudars pērn martā parakstījis rīkojumu SIA Salaspils siltums izbeigt līgumu ar SIA Sal-Energo. Pirms vēl līgums beidza darboties, R. Čudars devās atvaļinājumā un viņa vietnieks J. Putniņš savukārt parakstīja citu rīkojumu, kas ļāva SIA Sal-Energo turpināt darbību līdz 2010. gada beigām. Jāpiebilst, ka sadarbība ar SIA Sal-Energo aizsākta pirms vairākiem gadiem, kad domes vadītājs bija J. Putniņš. Viņš Neatkarīgajai vakar pamatoja, ka tobrīd pašvaldībai nepietika naudas, lai saviem spēkiem "uzliktu koģenerāciju". Toties tagad darbināt jaudīgos pašvaldības uzņēmuma katlus neesot ekonomiski. Turklāt privātuzņēmējs pārdodot siltumu par cenu, kas zemāka pat par gāzes cenām. R. Čudars iebilst – šie argumenti attiecas uz siltumenerģijas ražošanu, taču gala summu veido citas izmaksas, ko privātuzņēmējs neveic. Galu galā – pašvaldība, nevis SIA Sal-Energo apmaksā iedzīvotāju 300 000 latu parādu par siltumu.

J. Putniņš tik un tā paliek pie sava – esošā centralizētās siltumapgādes sistēma ir vislabākais pašreizējais variants. Viņš arī piebilst, ka tagad SIA Salaspils siltums ir uzlikts ekonomiskāks katls un plānots uzlikt šķeldas apkures katlu. Ja pašvaldības uzņēmums saražos lētāku siltumenerģiju, nebūšot vajadzība to pirkt "no privātā". Un drīz salaspiliešiem par siltumu būšot jāmaksā lētāk.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais