Bez elektrības vakar joprojām dzīvoja apmēram 8000 energokompānijas Latvenergo klientu, arī laika apstākļi nedēļas nogalē nelutināja, tāpēc vairāki sabrukuši jumti papildināja līdzšinējo sniega un ledus postījumu uzskaitījumu.
Lietus un slapjais sniegs izraisīja jaunus elektrības padeves traucējumus Madonas un Jēkabpils apkaimē, bet vairākums ziemas kaprīzo laika apstākļu upuru aizvien vēl ir Latgalē, kur energopadeve nebija atjaunota 4000 mājsaimniecību un uzņēmumu.
Neatkarīgā jau informēja, ka 6. janvārī Ministru kabinets (MK) izsludināja ārkārtas situāciju 40 Latvijas novados. Ārkārtas situācija gan ir izsludināta, taču valstī joprojām nav pieņemts likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli. MK preses sekretārs Aivis Freidenfelds Neatkarīgajai atbildēja: "Darbojamies pēc Nacionālās drošības likuma, kas nosaka arī darbības ārkārtējās situācijās."
Cerīga šķiet Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija, ka kopš sestdienas situācija ir būtiski uzlabojusies Latvijas centrālajos rajonos, bet austrumu reģionā tā nav pasliktinājusies. Ekonomikas ministrs Artis Kampars šodien valdībai paredzējis ziņot par elektropiegādes traucējumiem un postījumu novēršanas gaitu, tajā skaitā par mežizstrādes uzņēmumiem, kas devušies palīgā Latvenergo brigādēm. Pēc aizvadītajā nedēļā izsludinātās ārkārtas situācijas bez liekām formalitātēm iespējams izcirst kokus, kas jau bojā vai varētu apdraudēt elektrolīnijas.
Pašlaik koku ciršanā un zāģēšanā iesaistītas 32 brigādes no lielākajiem mežizstrādes uzņēmumiem, vakar informēja ekonomikas ministra padomniece Elīna Bīviņa.
Palīgā ir devušies arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri un zemessargi, Neatkarīgā uzzināja NBS. Armija izmanto 32 kāpurķēžu visurgājējus, bet postījumu novēršanā ik dienu piedalās vairāk nekā 40 karavīru un zemessargu desmit dažādās vietās valstī. Piemēram, kopš janvāra sākuma 2. Zemessardzes novada zemessargi iesaistījušies palīdzības darbos Rēzeknes, Ludzas, Jēkabpils, Preiļu un Aizkraukles apkaimē visgrūtāk sasniedzamās vietās, lai novāktu sniega nolauztos kokus. Latvijas armija ir gatava piedāvāt arī desmit ģeneratorus tām iestādēm vai saimniecībām, kuras ilgstoši nevar iztikt bez elektrības. Ģeneratoru sadali kontrolē Ekonomikas ministrija.
Lai arī ēku īpašnieki un apsaimniekotāji nemitīgi tiek mudināti laikus novākt sniegu no jumtiem, ne visur to pagūst izdarīt. Sakrājušās sniega un arī ledus kārtas dēļ jumts jau iebrucis Preiļu ģimnāzijai un Zemgales vidusskolai Slampē, uzņēmuma Dobeles dzirnavnieks un veikala Depo noliktavai Liepājā, vairākām ēkām Jelgavā, kūtīm Cīravā un Mazsalacā, privātmājai Pāvilostā un Rēzeknes muitas punktam. Piemēram, SIA Latvijas energoceltnieks valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis uzskata, ka sniega daudzums daudzviet sasniedzis kritisko robežu un tās ēkas, kuru jumti nav tīrīti, uzskatāmas par riskantām. "Vidējā sniega sega uz 1000 kvadrātmetru liela jumta sver aptuveni 40 tonnas. Turpinot snigt un paaugstinoties gaisa temperatūrai, svars var pat dubultoties," viņš brīdina. Arī Liepājas būvvaldes galvenais inženieris Jurijs Strižņovs atgādina, ka atkušņu laikā sniegs ir mitrāks, tāpēc jumts smaguma dēļ var ielūzt. Liepājā uz tā dēvētajiem plakanajiem jumtiem sniega slodze par apmēram 15 līdz 20 procentiem pārsniedz aprēķināto pieļaujamo svaru.