Bijušā Krievijas galvaspilsētas Maskavas mēra Jurija Lužkova vēlmei pārcelties uz dzīvi Latvijā šķērsli likusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība), vakar paziņojot, ka viņš iekļauts tā dēvētajā melnajā sarakstā.
Pēc pašreizējām ziņām, ko apstiprina arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), J. Lužkovs jau veicis finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē, tāpēc saskaņā ar Imigrācijas likumu viņam ir tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju Latvijā uz laiku līdz pieciem gadiem. Bijušais Maskavas mērs esot iemaksājis 200 000 latu Rietumu bankas subordinētajā kapitālā (līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem). Viņš pieteikumā minējis arī deklarēto dzīvesvietu kādā Jūrmalas noliktavā. Visticamāk, šis ir viņa norādītais nekustamais īpašums, kas Maskavas eksmēram piederot Latvijā. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai tiks pārbaudīts, kā iespējams mitināties palīgtelpās, PLMP priekšnieka palīgs Andrejs Rjabcevs norāda, ka "mēs nedrīkstam komentēt par privātpersonas lietu neko". Taču vispārpieņemtā prakse esot tāda, ka tiek pārbaudītas visas iesniegumā minētās ziņas, un maldinošu ziņu sniegšana arī ir iemesls atteikumam.
Izvērtējot J. Lužkova pieteikumu, sāka pārbaudīt gan naudas izcelsmi, gan citu likumā prasīto informāciju. Taču tāpat tiek vētīti arī citi uzturēšanās atļauju kārotāji. Imigrācijas likumā teikts, ka atteikumu var saņemt arī tad, ja kompetentas valsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam atteiktu ieceļošanu. Iekšlietu ministre lēmumu iekļaut J. Lužkovu Latvijai nevēlamo personu sarakstā pamato ar drošības iestāžu sniegto informāciju. Tomēr jau aizvadītās nedēļas nogalē viņa raidījumā Nekā personīga izteicās – tā vai citādi juridiskie iemesli būs pietiekami, lai uzturēšanās atļauja J. Lužkovam tiktu atteikta. Vakar pusdienlaikā Neatkarīgā vaicāja Iekšlietu ministrijas Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītājai Guntai Skrebelei, vai šie ministres izteikumi pamatoti ar kādu līdz šim plašāk nezināmu informāciju. G. Skrebele sacīja – ministre uzskatot, ka J. Lužkovs nav pelnījis saņemt uzturēšanās atļauju arī savas attieksmes dēļ.
Jāatgādina, ka pagājušajā vasarā, viesojoties Rīgā, viņš izteicās, ka pienāks laiks un krievu valoda Latvijā kļūs par otro valsts valodu. Savukārt 1998. gadā pēc skandalozā piketa pie Rīgas domes viņš ierosināja boikotēt Latvijas preces.
Pēc 18 gadu ilgas valdīšanas Maskavā 2010. gada rudenī J. Lužkovam šo amatu nācās atstāt, un kopš tā laika viņš kritis Krievijas varasvīru nežēlastībā. Piemēram, Krievijā uzsākta krimināllieta par krāpšanos ar zemes platībām, kas piešķirtas ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību būvniecībai, bet tagad pieder J. Lužkova sievas miljardieres Jeļenas Baturinas kompānijai. Viņš pats, būdams mērs, izdevis rīkojumus par būvniecību sievas kompānijai piederošajās teritorijās.
A. Rjabcevs informē, ka līdz šim uzturēšanās atļauja nevienam ārzemniekam, balstoties uz Imigrācijas likuma tā dēvētajiem investīciju pantiem, neesot atteikta. PMLP ir iesniegti 145 pieteikumi, 113 gadījumos ārzemnieki saņēmuši pozitīvu atbildi, bet daļa iesniegumu vēl tiek izskatīti, un daļai lēmumu pieņemšana ir pagarināta dažādu nepilnību dēļ. Piemēram, tikusi uzrādīta pirkuma summa, kas atšķīrusies no ieraksta zemesgrāmatā, skaidro A. Rjabcevs.