Sociālo palīdzību trūcīgajiem rīdziniekiem nesamazina

 

Gada laikā Rīgā ir divkāršojies trūcīgo personu skaits, bet pašvaldība nav samazinājusi sociālās palīdzības apmēru. 2010. gada sākumā trūcīgo rīdzinieku bija apmēram 18 000, bet tagad – jau 35 000.

Sociālajam budžetam vajag arvien vairāk līdzekļu, un tos iegūst no pilsētas budžeta līdzekļu uzkrājumiem. Rīgas dome, uzsverot, ka sociālā joma ir prioritāra, neplāno atteikties no kāda sociālās palīdzības veida.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) vairākkārt norādījis, ka sociālā budžeta apjoma palielināšanās, protams, audzē kopējā budžeta deficītu, taču viņš arī uzsver, ka uzkrājumu tērēšana sociālajai palīdzībai ir normāla prakse, – tāpēc jau tie veidoti labākos laikos, lai sliktākos gados liktu lietā. Domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs (SC) atzīst, ka sociālā palīdzība pienākas ļoti daudziem rīdziniekiem, taču pašvaldība tāpēc neatteiks palīdzību. Viņš saka – summējot visus pabalstu un piemaksu veidus (tajā skaitā, piemēram, pedagogiem), sociālajai palīdzībai pašvaldība atvēlējusi 12 procentu no budžeta kopējiem līdzekļiem.

Piemēram, šogad augustā domes deputāti nobalsoja, ka Rīgā dzīvojošie nestrādājošie pensionāri, 3. grupas redzes un dzirdes invalīdi un Černobiļas AES avārijas seku likvidētāji sabiedriskajā transportā var braukt bez maksas. Uzņēmuma Rīgas satiksme apkopotā informācija liecina, ka galvaspilsētas sabiedrisko transportu aktīvi izmantojuši apmēram 43 000 nestrādājošo pensionāru vecumā līdz 75 gadiem. Rīgā 3. grupas redzes un dzirdes invalīdi ir 1700, bet Černobiļas AES avārijas seku likvidētāji – 800. Transporta izdevumu kompensācija ir saglabāta arī donoriem, tuberkulozes slimniekiem, bet cilvēkiem ar kustību traucējumiem pienāksies vēl 20 lati, uzskaita L. Kurdjumovs.

Pērn dome uzsāka un šogad turpina jauna pabalsta izmaksu, kas paredzēts pārtikas iegādei. To maksā reizi gadā 30 latu apmērā. Tiesības saņemt pabalstu ir bērnam invalīdam un ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte un kurš saņem valsts atbalstu; atsevišķi dzīvojošam vai ģimenē, kurā nav nevienas darbspējīgas personas, valsts vecuma pensijas saņēmējam, invaliditātes pensijas saņēmējam un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam, ja ģimenes (personas) pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi nepārsniedz 180 latu katram ģimenes loceklim mēnesī; valsts vecuma pensijas saņēmējam, invaliditātes pensijas saņēmējam un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam, kurš dzīvo ģimenēs, kuras atzītas par trūcīgām. Pabalsts bērnam invalīdam tiek piešķirts bez ģimenes ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas. Tiek plānots, ka pēc pabalsta varētu vērsties 25 740 personas, pašvaldība tikai šā pabalsta izmaksai izlietos 772 200 latu.

***

VIEDOKLIS

Leonīds KURDJUMOVS, Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs:

– Praktiski viss, kas bija ieplānots, lai nodrošinātu sociālo palīdzību, neraugoties uz krīzi un līdzekļu deficītu, šogad tika izdarīts. Iedzīvotāji nav sūdzējušies, ka kaut ko neesam nodrošinājuši, jo sociālā joma ir domes prioritāte. Šogad divas reizes, veicot grozījumus budžetā, Rīgas dome sociālajai palīdzībai piešķīra papildu līdzekļus. Pabalstiem tērējam 700 000 latu. Jā, daudz mūsu klientu ir darbspējīgā vecumā, bet situācija tāda, ka cilvēki ir zaudējuši darbu. Palīdzēt rīdziniekiem ir mūsu uzdevums. Gribu apsveikt rīdziniekus Jaungadā un pateikt, ka arī nākamgad nodrošināsim visu sociālo palīdzību, kas bija paredzēta 2010. gadā. Pozitīvā ziņa ir tā, ka mums ir tiesības divreiz gadā budžeta grozījumos pieprasīt papildu līdzekļus.