Levits: Dziesmā latvieši laiku laikos ir izteikuši savas pašnoteikšanās un brīvības alkas

Pirmo Dziesmu svētku lielais kopkoris aizsāka latviešu gājumu līdz savai valstsgribai, kas turpinājās nākamajās paaudzēs, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšanas pasākumā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, valsts pirmā persona akcentēja, ka Latvija un dziesma ir nedalāmas, nedalāma ir Latvija un Dziesmu svētki.

Levits atzīmēja, ka dziesmā latvieši laiku laikos ir izteikuši savas pašnoteikšanās un brīvības alkas. Tāpat viņš norādīja, ka pirms 150 gadiem, kad kurzemnieki un vidzemnieki sabrauca Rīgā uz Pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, sapnis par Latviju vēl nebija dzimis.

"Latvijas valsts izauga no latviešu kultūras kā mūsu nācijas garīgās varas. Tieši šī vara izrādījās pārāka pār visām citām varām. Tā ļāva latviešiem turēt taisnu muguru, runāt latviešu valodā, nostiprināt pašapziņu, uzplaukt daudzveidīgam latviskumam," pauda Valsts prezidents.

Pēc Levita paustā, nebrīves gados Dziesmu svētki uzturēja dzīvu pretošanās garu un cerību par Latvijas valsts atdzimšanu, tāpēc Dziesmu svētki ir īpaša varas forma, kas ierakstās Latvijas valstiskumā, un paši valstiskumu iemieso un sargā.

Valsts pirmā persona klāstīja, ka Dziesmu svētkiem ir arī politiska un konstitucionāla vērtība. Likumā Dziesmu svētki atzīti par nāciju vienojošu pasākumu, ar to "mēs esam unikāli, tā nav nekur citur pasaulē".

"Dziesmu svētku 150.gadadienu mēs svinam neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā, nacionālā, latviskā Latvijas valstī. Visi varas groži ir mūsu pašu rokās. Paši mēs veidojam savu valsti," uzsvēra Levits.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiek tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē.