Kalpaka bulvāra un Reimersa ielas krustojumā pie tā dēvētās zebras uzstādītie luksofori palielinājuši sastrēgumus, Neatkarīgajai sacīja autovadītāji, kuri šo maršrutu mēro regulāri. Agrāk sastrēgumā vajadzējis nīkt, piemēram, 15 minūtes, bet tagad – pusstundu.
Nesen tika pabeigta veloceliņa Centrs–Berģi izbūve Reimersa ielas posmā, gar viesnīcu Radisson Blu Rīdzene, un veloceliņš šķērso Kalpaka bulvāri. Šis 14 kilometru garais maršruts ir Eiropas nozīmes veloceliņu tīkla EuroVelo10 posms Rīgas teritorijā. Kamēr veloceliņš nebija izbūvēts, gājējiem šajā vietā ielai vajadzēja tikt pāri, ejot pa zebru.
Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes organizācijas un kustības drošības nodaļas vadītājs Tālivaldis Vectirāns norāda, ka neregulējamā gājēju pāreja pie luksoforiem tikusi uzlabota satiksmes drošības dēļ. Neregulējamā gājēju pāreja pāri trijām Kalpaka bulvāra braukšanas joslām drošības ziņā nebija atbilstoša Latvijas valsts standarta prasībām, un arī veloceliņa izbūve bez luksoforiem no satiksmes drošības viedokļa nebija pieļaujama. "Tāpēc luksofori ir izbūvēti, paredzot savu luksofora signālu katram satiksmes dalībnieku veidam – gājējiem, autovadītājiem un velobraucējiem, kā tas paredzēts Latvijas valsts standartā LVS 370 un Ceļu satiksmes noteikumos, lai neveidotos konfliktsituācijas starp satiksmes dalībniekiem," teikts Satiksmes departamenta atbildē.
T. Vectirāns nepiekrīt, ka luksofori izraisījuši lielākus sastrēgumus, jo zaļā luksoforu gaismas signāla darbības laiks Kalpaka bulvārī pie Reimersa ielas ir 40 sekundes sabiedriskajam transportam un 34 sekundes citiem transporta līdzekļiem, bet Kalpaka bulvārī pie K. Valdemāra ielas – 18 sekundes. "Līdz ar to satiksmes sablīvējumi Kalpaka bulvārī veidojas nevis jaunizbūvēto luksoforu dēļ, bet gan Kalpaka bulvāra un K. Valdemāra ielas krustojuma ierobežoto caurlaides spēju dēļ, kas ir izsmeltas. Transportlīdzekļu skaits pa Kalpaka bulvāri un K. Valdemāra ielu ir lielāks nekā šā krustojuma caurlaides spēja. Satiksmes intensitātes dati liecina, ka no 2010. gada automašīnu satiksmes intensitāte Rīgā atkal palielinājās, līdz ar to prognozējams, ka arī sastrēgumi pilsētā palielināsies," informē speciālists.
Rīgā līdz 2014. gadam plānots pabeigt luksoforu pārbūvi, kā to paredz minētais Latvijas valsts standarts LVS 370 un starptautiskās prasības, kas Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir saistošas. Piemēram, visos jaunajos un rekonstruējamajos luksoforos netiek paredzēta zaļā signāla mirgošana, jo daļa autovadītāju tad nevis samazinājuši, bet gan palielinājuši ātrumu, lai šķērsotu krustojumu.