Lai likvidētu tā dēvētos melnos punktus un uzlabotu satiksmes drošību Rīgā, galvaspilsētai paredzēts piešķirt Eiropas līdzekļus – gandrīz
5 miljonus latu. Tas nozīmē, ka Rīgas domei un valstij šo projektu īstenošanai vajadzēs atrast tikai apmēram vienu miljonu latu jeb 15 procentus no izmaksu kopējā apjoma.
Satiksmes ministrija ir apstiprinājusi astoņus projektus, kas tiks īstenoti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma atbalstu 4,9 miljoni latu, informē ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Eida. Uzlabojot drošību bīstamajās vietās, uzstādīs luksoforus un ceļa zīmes, ierīkos energoefektīvu apgaismojumu, kā arī gājēju celiņus un pārejas.
Ķersies klāt Daugavgrīvas ielai
Rīgas domē jau vairākus gadus spriež par nepieciešamību paplašināt Daugavgrīvas ielu un rekonstruēt K. Valdemāra ielas un Daugavgrīvas ielas krustojumu. Šo uzskata par vienu no svarīgākajiem satiksmes mezgliem pilsētā. Lai šajā vietā izbūvētu ietves, veloceliņus un gājēju pārejas, aizsargbarjeras, ratiņu nobrauktuves, apgaismojumu, lietus ūdens kanalizāciju, jaunus krustojumus, autobusu pieturas, luksoforus, kā arī rievsienas un atbalsta sienas gar ielu, ir nepieciešams izlietot vairāk nekā 1,7 miljonus latu. ERAF piešķīris 1,5 miljonus latu, valsts ir gatava atvēlēt nepilnus 40 000 latu, no Rīgas domes budžeta nepieciešami 225 000 latu. Projektu paredzēts īstenot divu gadu laikā.
Jāatgādina, ka 2009. gadā Ministru kabinets atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādāto likumprojektu par nekustamā īpašuma – zemes gabala daļas Balasta dambī 3 – atsavināšanu, lai izbūvētu satiksmes mezglu K. Valdemāra un Daugavgrīvas ielas krustojumā, pretējā gadījumā nebija iespējams prognozēt, kad projektu varētu sākt īstenot. Tā gadās, kad nav iespējams vienoties ar privātīpašnieku par kompensāciju. Savukārt 2007. gadā SIA Rīgas Akropole piedāvāja Rīgas domei dāvinājumu – sešus miljonus latu, kas paredzēti šā satiksmes mezgla būvniecībai, jo ir nepieciešams uzlabot satiksmi Daugavgrīvas ielas posmā no Buļļu līdz Trijādības ielai.
Divas gatves paplašinās
Ar ERAF līdzfinansējumu izbūvēs vēl vienu gājēju pārvadu pār K. Ulmaņa gatvi pie Kalnciema ielas, kā arī rekonstruēs K. Ulmaņa gatves un Beberbeķu ielas krustojumu. K. Ulmaņa gatve ar sešām braukšanas joslām ir viena no noslogotākajām maģistrālajām ielām pilsētā. 2009. gada aprīlī pabeidza gājēju pārvada izbūvi pār K. Ulmaņa gatvi pie Beberbeķu ielas. Pašlaik gājēji var šķērsot gatvi pa pārvadu pie Beberbeķu ielas un Gramzdas ielas. Savukārt K. Ulmaņa gatves un Beberbeķu ielas krustojuma rekonstrukcijā paredzēts izbūvēt jaunas gājēju ietves, ierīkot labiekārtotas sabiedriskā transporta pieturvietas speciālos paplašinājumos tuvāk gājēju pārvadam, kā arī sakārtot gājēju piekļuves maršrutus gājēju tiltiņam. Plānots izveidot arī vietējas satiksmes joslu, lai novērstu bīstamas situācijas uz maģistrāles.
Būtiskas izmaiņas paredzētas Vienības gatvē posmā no Kaplavas ielas līdz Ozolciema ielai. Tur paplašinās brauktuvi, izveidojot divas braukšanas joslas katrā virzienā, bet pie krustojuma ar Ozolciema ielu izveidojot papildu joslas pagriezienu manevriem. Tāpat paredzēts blakus pamatbrauktuvei izbūvēt vietējās satiksmes joslu, tādējādi atslogojot galveno ielu. Vienības gatves un Ozolciema ielas krustojumā satiksmi paredzēts regulēt ar luksoforu palīdzību, rekonstruējot luksoforus arī Bārbeles ielas un Bērzlapu ielas krustojumos.
Sarežģīti krustojumi
Divi no sarežģītākajiem pilsētas krustojumiem – A. Čaka un Pērnavas ielā un Pērnavas un Rūdolfa ielā – kļūs drošāki, jo tiks pilnībā pārbūvēti. Rekonstrukcijas laikā paredzēts sinhronizēt abu šo krustojumu luksoforu darbību, paplašināt Pērnavas ielas brauktuvi no A. Čaka ielas līdz Rūdolfa ielai, izveidojot pilnas divas braukšanas joslas katrā virzienā. Tāpat ierīkos regulējamas gājēju pārejas, drošības saliņas, izbūvēs ietves, ierīkos gājēju barjeras. Izmantojot ERAF līdzfinansējumu, luksoforu rekonstrukcijai Rīgā paredzēts izlietot 647 000 latu.