Saeimas ārlietu debates ir vajadzīgas, taču vakar ārlietu eksperti bažījās, vai pirmo debašu saturs nebūs tikai formāls. Ārlietu ministrijas sagatavotais ziņojums jau izpelnījās aizrādījumus par to, ka ir pārāk nekonkrēts – kā būs iespējams diskutēt par valsts ārpolitikas prioritātēm, kuras nav formulētas?
Atbilde kļūs zināma šodien, kad Saeimā pirmo reizi tiek rīkotas debates par ārpolitikas un Eiropas Savienības jautājumiem.
Var prognozēt, ka ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis nonāks krustugunīs, jo viņam nāksies prezentēt paša vadītās ministrijas ierēdņu sagatavoto dokumentu. Iespējams, nākamgad ikgadējais ārlietu ministra ziņojums Saeimas sēdē jau būs pilnīgi citāds gan pēc satura, gan pēc formas.
Trūkst konkrētības
Viens no pārmetumiem, ko vakar no ekspertiem izpelnījās ziņojuma autori, ir nekonkrētība, ārpolitikas aktualitāšu trūkums un sabiedrības ignorance. Profesore Žaneta Ozoliņa aizrādīja, ka nevajag veidot mehānisku dokumentu, ko neviens nelasa. "Vai rīt nonāksim pie kopsaucēja, kādas būs Latvijas ārpolitikas prioritātes, kuras jāīsteno 2011. gadā?" viņa vakar cerīgi jautāja. Arī ekspremjers Andris Bērziņš izteica cerību, ka šodienas debatēs Saeimā tomēr tiks runāts par jauniem ārlietu politikas izaicinājumiem un paradigmām. "Bet dokuments ir pārāk sauss un neinteresants, lai kļūtu par diskusijas objektu," viņš rezumēja. Eksperti ne tikai pārmeta, bet arī rosināja tematus, par kuriem būtu nepieciešams diskutēt un formulēt Latvijas nostāju – attieksme pret notikumiem Baltkrievijā un Afganistānā, Eiropas Savienības paplašināšanās, Francijas karakuģu darījums ar Krieviju. Saskaņas centra frakcijas deputāts Sergejs Dolgopolovs sarunā ar Neatkarīgo bija skeptisks par šodienas ārlietu debašu lietderību, jo uzskata, ka pārskats par paveikto nav būtiskākais, ko rakstīt dokumentā. Arī viņam bija konkrēti priekšlikumi, par kuriem būtu vērts diskutēt Latvijas ārpolitikas mērķu kontekstā, piemēram, eirozonas liktenis vai Latvijas iespējas tirgus attiecībās Eiropā un Amerikā. "Eirotirgū mēs zaudējam lielu daļu savas suverenitātes. Nav taču noslēpums, ka valstis vadās no ekonomiskajām interesēm," piebilda politiķis.
Ko domā sabiedrība?
Kādreizējais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns aizrādīja, ka, diskutējot par ārpolitiku, nedrīkst atstumt sabiedrību, jo ārpolitikas veiksme lielā mērā ir atkarīga no iedzīvotāju atbalsta. Piemēram, Krievijas jautājumu eksperts Kārlis Daukšts norādīja, ka dokumentā trūkst praktiskas analīzes, tālab sabiedrība to var nesaprast.
Vismaz attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā Latvijas iedzīvotāji joprojām ir visskeptiskākie, tāpēc vietā ir politologa Ivara Ījaba jautājums, cik lielā mērā Saeimas nospraustais ārpolitikas kurss atbilst sabiedrības vēlmēm un izpratnei par to. Visticamāk, sabiedrības viedoklis Afganistānas jautājumā atšķirsies no Latvijas parlamenta un valdības nostājas – to var prognozēt jau tagad. Politologs Toms Rostoks mudināja formulēt Latvijas intereses Afganistānā pēc tam, kad sabiedroto karaspēks atstās šo valsti. Vai Latvija būs gatava atvēlēt naudu Afganistānas infrastruktūras atjaunošanai, kas, visticamāk, tomēr nebūs brīvprātīgi obligāts pasākums, par kādu var uzskatīt pašreizējo mūsu Nacionālo bruņoto spēku karavīru atrašanos Afganistānā?
Par to, cik atrauts no tautas līdz šim bijis dažu ārpolitisko jautājumu skaidrojums, liecina nesenā minidiskusija par mini_NATO, kas varētu būt miniatūra NATO versija Skandināvijā un Arktikā. Latvijas intereses Arktikā gan lielākai daļai valsts iedzīvotāju ir tumša bilde, lai viņi būtu gatavi bez domāšanas piekrist aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kas ierosināja izveidot Ziemeļu sešnieku, kurš nodrošinātu Dānijas, Somijas, Zviedrijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas integrāciju aizsardzības jomā.
Politiķiem prasa nelaipot
Eksperti izteica vēlmi turpmāk Saeimas frakcijām formulēt savu viedokli būtiskos jautājumos. S. Dolgopolovs gan uzskata, ka politiķu politiskās dzīves mūžs Latvijā ir ļoti īss – no pusotra līdz divarpus gadu, tāpēc nostādnes vajadzētu izstrādāt ekspertiem un ārpolitikas jomas speciālistiem, jo politiķi domā īstermiņā. Tomēr eksperti tieši no politiķiem vēlas dzirdēt precīzu pozīciju, vai valsts interesēs ir ievērot vērtības vai intereses. Piemēram, kādas sarkanās līnijas Latvijai jāievēro Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu gadījumā: pragmatisku sadarbību vai iestāšanos par ētiskām un demokrātiskām vērtībām? Pašlaik nereti mūsu valsts atgādina marioneti, kas kustas tajā virzienā, kurā kāds parauj aukliņu.
Interesanti, ka diskusijā nepiedalījās ne Ārlietu ministrijas, ne Valsts prezidenta kancelejas top cilvēki, kā viņus nodēvēja J. Jurkāns. Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs atbildēja kodolīgi: "Ielūguma nebija. Līdz šim neesam atteikušies runāt par ārpolitikas jautājumiem.