Latvijas pilsoņi varēs iegūt dubultpilsonību, neatsakoties no Latvijas pilsoņa statusa, ja tiks pieņemti grozījumi Pilsonības likumā. Līdz šim viņiem Latvijas pavalstniecību atņēma ar tiesas lēmumu, ja kāds mūsu valsts pilsonis bija izlēmis, ka vēlas saglabāt dubultpilsonību.
Šķiet, viens no skaļākajiem bija habilitētā doktora fizikā Ulda Bērziņa pilsonības atņemšanas gadījums 2009. gadā. Neatkarīgā jau rakstīja, ka 2007. gadā zinātnieks darba apstākļu dēļ pieņēma Zviedrijas pavalstniecību un kļuva par dubultpilsoni. Taču visu šo laiku viņš cieši sadarbojās ar Latvijas Universitāti un meklēja iespējas atgriezties Latvijā. Tiesas lēmumā zinātnieka emocijas netika ņemtas vērā – ja likums nosaka atņemt pilsonību, tad tā arī tika izdarīts.
Saskaņā ar tagad Saeimā iesniegtajiem grozījumiem zinātniekam ir visas iespējas atgūt Latvijas pilsonību, jo tiek piedāvāts, ka uz dubultpilsonību var pretendēt tie Latvijas pilsoņi, kuri citās valstīs dzīvo un strādā pēc neatkarības atgūšanas un kuriem ir bijušas un ir iespējas iegūt arī tās valsts pilsonību. Jāatgādina, ka līdz šim, neatsakoties no otras pilsonības, uz Latvijas pilsonību nevarēja pretendēt personas, kas līdz 1995. gada 1. jūlijam nebija reģistrējušās Latvijas iedzīvotāju reģistrā.
Saeima vakar nodeva skatīšanai komisijās nacionālās apvienības sagatavotos grozījumus Pilsonības likumā, kas paplašina iespējas iegūt dubultpilsonību, ja persona ir Šveices, Austrālijas, Brazīlijas, kādas Eiropas Savienības (ES) vai NATO dalībvalsts pilsonis (pavalstnieks) un grib atjaunot savu Latvijas pilsonību vai arī ja Latvijas pilsonis vēlas iegūt kādas minētās valsts pilsonību (pavalstniecību), vienlaikus saglabājot savu Latvijas pilsonību. Likumprojektā tiek paredzēts atjaunot Latvijas pilsoņu un viņu pēcnācēju, kuri okupācijas laikā bijuši spiesti atstāt Latviju un šajā laikā ir naturalizējušies ārvalstīs (tostarp iepriekš neminētajās valstīs), tiesības reģistrēties iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņiem.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka palīgs Andrejs Rjabcevs Neatkarīgo informēja, ka pērn no Latvijas pilsonības atteikušās 245 personas, 2009. gadā – 277 un 2008. gadā - 275 personas. Savukārt ar tiesas lēmumu iepriekšējā gadā pilsonība atņemta 82 personām, 2009. gadā – 90 cilvēkiem, bet 2008. gadā – 102 cilvēkiem. "Pilsonība tiek atņemta lielākoties tāpēc, ka persona ir ieguvusi citas valsts pilsonību, neziņojot par to Latvijai un neatsakoties no sava statusa mūsu valstī. Lielākoties otra pilsonība ir iegūta kādā no NVS valstīm, īpaši Krievijā, arī Izraēlā. Taču pēdējos gados redzamas arī iepriekšējo gadu emigrācijas sekas – Latvijas pilsoņi pieņēmuši citu ES valstu pilsonību – Zviedrijas, Vācijas u.c. Latvijas pilsoņi ir pieņēmuši arī Lielbritānijas un Īrijas pilsonību, taču tie noteikti nav bieži gadījumi," skaidroja A. Rjabcevs. Viņš teikto papildināja ar piemēru, kad vēl tiek atņemta Latvijas pilsonība. No piešķirtās pilsonības jāšķiras, ja tiek konstatēts, ka pilsonības iegūšanas procesā persona ir sniegusi par sevi maldinošas ziņas. Piemēram, 90. gados, kad tika veikta iedzīvotāju reģistrēšanas Latvijas pilsonībā, cilvēks norādīja, ka ir Latvijas pilsoņa pēctecis, taču tagad atklājies, ka tā nav. "Tie gan ir krietni retāki gadījumi," piebilda A. Rjabcevs.
***
FAKTI
NO LATVIJAS PILSONĪBAS 2010. GADĀ ATTEICĀS:
Krievijas pilsoņi – 115
Zviedrijas pilsoņi – 27
Vācijas pilsoņi – 26
Nīderlandes pilsoņi – 12
Baltkrievijas pilsoņi – 9
Norvēģijas pilsoņi – 8
ASV pilsoņi – 7
Itālijas pilsoņi – 6
Lietuvas pilsoņi – 6
Dānijas pilsoņi – 5
Izraēlas pilsoņi – 5
Lielbritānijas pilsoņi – 5
Igaunijas pilsoņi – 3
Īrijas pilsoņi – 3
Austrijas pilsoņi – 2
Somijas pilsoņi – 2
Andoras pilsoņi – 1
Šveices pilsoņi – 1
Ukrainas pilsoņi – 1
Čehijas pilsoņi – 1
Kopā: 245