Kopš šā gada janvārī stājies spēkā likums, kas ļauj atsavināt īpašumu sabiedrības vajadzībām, kā arī pieņemti grozījumi likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību, vismaz trīs tā dēvētie Latvijas graustu miljonāri varētu šķirties no saviem dārgajiem īpašumiem. Vismaz pagaidām – teorētiski.
Treknajos gados kultūras pieminekļi tika uzpirkti, jo pircējus interesēja zeme. Visbiežāk tāpēc kultūras pieminekļu bojāeja tika apzināti veicināta. Tagad valstij ir tiesības atsavināt kultūras pieminekļus, kurus apdraud īpašnieka bezdarbība un negodprātīga rīcība. Likuma mērķis ir rast risinājumu situācijās, kad Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) nespēj ietekmēt īpašnieku un kultūras piemineklis turpina iet bojā. Tomēr atsavināšana pieļaujama vienīgi tad, ja īpašnieks ignorē VKPAI norādījumus un tā saukšana pie administratīvās atbildības nemaina attieksmi. Pērnā gada sākumā vēl tika spriests par to, ka graustos pārvērstos kultūras pieminekļus varētu atsavināt bez atlīdzības, bet tagad VKPAI vadītājs Juris Dambis norāda: "Atsavināšana var būt kā galējais līdzeklis objekta saglabāšanas nodrošināšanai, rēķinoties ar apstākli, ka atsavināt privātīpašumu atbilstoši Satversmei pieļaujams tikai pret taisnīgu atlīdzību, kam būtu nepieciešami papildu valsts līdzekļi.
J. Dambis ir uzsvēris, ka nepieciešami vien pāris precedentu, lai graustu miljonāri saprastu – valsts nejoko. Taču, lai precedents izdotos, vajadzīga nauda, lai atsavināto īpašumu savestu kārtībā, tādējādi apliecinot, ka valsts pati nepieļauj vērtīga objekta bojāeju.
Neatkarīgā interesējās, kuri kultūras pieminekļi varētu būt pirmie atsavināmo īpašumu melnajā sarakstā. VKPAI atbildē norādīti trīs – divi Rīgā un viens Jūrmalā.
Megapirkums Jūrmalā
Restorāns Lido Jūrmalā, Turaidas ielā 8 pirms sešiem gadiem tika minēts kā viens no megapirkumiem kūrortpilsētā. SIA Balfaks to iegādājās par 328 000 latu. Teorētisks jautājums: ja īpašumu būtu nolemts atsavināt, cik liela gan būtu taisnīgā atlīdzība, ko saņemtu pašreizējā īpašniece?
Pēc denacionalizācijas ēka netiek izmantota un lēni iet bojā, teikts VKPAI klientu apkalpošanas un dokumentu pārvaldības daļas vadītājas Kristīnes Gailes atbildē. Restorāna restaurācijas un rekonstrukcijas projekts ir izstrādāts, bet reāli darbi finansiālu apsvērumu dēļ nav uzsākti. Domājams, ka šī objekta atjaunošanā varētu būt ieinteresēta Jūrmalas pašvaldība, jo ēka atrodas uz vienas no tūristu apmeklētākajām pilsētas ielām, pavisam netālu no Dzintaru koncertzāles, šāda cerība pastāv VKPAI. Pa SIA Balfaks publiski uzrādītajiem tālruņa numuriem neviens neatbildēja, bet Jūrmalas pašvaldība nebūt nav atvēzējusies iegūt vēsturisko ēku. Kā liecina Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Reinholda Pelšes atbilde, SIA Balfaks izstrādājusi skiču projektu restorāna Lido rekonstrukcijai, rekonstrukcijai un viesu nama jaunbūvei. Šis projekts saskaņots 2008. gada beigās. Patlaban īpašnieks izstrādā nulles cikla projektu, kam nepieciešams detalizētāks risinājums attiecībā uz valsts aizsardzībā esošo ēku. 2010. gada beigās projekta arhitekts bija sazinājies ar Jūrmalas pilsētas būvvaldi un informēja, ka tuvākajā laikā cer projektu saskaņot ar VKPAI un būvvaldi.
Kaut ko dara
Divas pārējās melnajā sarakstā iekļuvušās ēkas atrodas Rīgā. Arhitekts Konstantīns Pēkšēns kapā apgrieztos otrādi, ja vien zinātu, kas noticis ar viņa projektēto jūgendstila ēku Marijas ielā 6. VKPAI to raksturo kā hrestomātisku pamestības un grausta simbolu. Firma Brem apsaimnieko šo graustu, kas pieder Ludmilai Baumanei un igauņu miljonāram Tomasam Tolam, un tajā Neatkarīgā saņēma kareivīgu atbildi, ka diezin vai īpašuma atsavināšana notikšot. Tomēr par īpašnieku plāniem apsaimniekotājs stāstīt nevēlējās ar atrunu, ka visas VKPAI un Rīgas domes līdzšinējās prasības ir izpildītas. Un, ja vairāk nekas netiekot prasīts, tad nekas arī netiekot darīts.
Vēl viens kultūras piemineklis atrodas Jēkaba ielā 24. Tās īpašniecei SIA Jēkaba parks izsludināta maksātnespēja. Ar sapni par viesnīcu 2008. gadā šim graustam īpašnieks uzlika jumtu un veica konservāciju, bet to visu sapostīja ugunsgrēks 2010. gada sākumā. Pēc tam Rīgas dome uzlika pagaidu jumtu par saviem līdzekļiem.
Teorētiskie ieguvumi
Vēl iepriekšējās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti gaiši sprieda, ka valsts, ieguldot naudu kultūras mantojuma sakārtošanā, finansiāli iegūst. Kultūras pieminekļi Eiropas Savienībā nodrošinot 9 miljonus darba vietu, un nozares apgrozījums esot 420 miljoni eiro. Latvijā tikmēr stāda 100 apdraudētāko kultūras pieminekļu sarakstu. Tie, kuri vairs neder nekam, no kultūras pieminekļu saraksta tiek izslēgti. Likums to atļauj.
Tikai viens piemērs. Ir ciniski, toties patiesi apgalvot, ka Rīgā, Daugavgrīvas ielas malā esošā Drēzdena muiža laikus nosvila. Tā tika nodota domes Satiksmes departamentam, kas sākotnēji solījās gatavot projektu Eiropas naudas iegūšanai, lai 18. gadsimtā baroka stilā celto muižiņu varētu sakārtot un pārvietot uz citu vietu. Muižas iznīcības ceļš tika gatavots pietiekami mērķtiecīgi, jo 2009. gada novembrī to nolēma neiekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tāpēc ka vārda tiešā nozīmē pāri koka namiņam paredzēts uzbūvēt satiksmes mezglu. Tā arī netika izlemts, uz kurieni ēku pārvietot, līdz pagājušajā vasarā koka namiņš izdega. Satiksmes departamenta atbildē Neatkarīgajai teikts, kāpēc eksperti izlēmuši to steigšus nojaukt: "Ēkas nostiprināšana, konservācija un renovācija nebija iespējama. Satiksmes departaments vērsās VKPAI, kas neiebilda pret tās nojaukšanu, jo ēka bija cietusi ugunsgrēkā un zaudējusi lielu daļu sava autentiskuma. Rīgas pilsētas būvvalde piekrita ēkas nojaukšanai bez nojaukšana projekta izstrādāšanas.