Antra Gabre / Autori

Eiropas Savienības un Lielbritānijas sankcijām pakļautais Krievijas oligarhs un Latvijas pilsonis Pjotrs Avens izdevumam «Financial Times» sūkstījies, ka viņam tagad trūkstot līdzekļu ikdienas rēķinu apmaksai. Par to raksta ziņu aģentūra LETA, atsaucoties uz interneta laikrakstu «Ukrainska Pravda».

Piekritīsiet – mēdzam mediķiem norādīt, ka viņiem jāievēro Hipokrata zvērests. Bet kas tas ir un kas tajā teikts? Un atkal jau – piekritīsiet, ka lielākā daļa no mums to nezina, vai ne?

Sociālo tīklu «Twitter» burtiski uzspridzināja LTV Ziņu dienesta raidījuma «Panorāma» korespondenta Iļjas Kozina intervija ar kādreizējo «Radio SWH+» dīdžeju Aleku Dubasu 19. martā. Šāda viesa izvēle daudziem šķita nesaprotama – īpaši jau ņemot vērā vairākus studijas viesa biogrāfijas faktus. Savukārt presē pieejamā informācija vēsta, ka no lieliskās Maskavas uz paša kritizēto Rīgu Dubass pārcēlies tāpēc, ka zaudējis darbu radiostacijā «Sudraba lietus».

Nezinu, vai jums ir trāpījušies dīvaini sirdsāķīši, bet Ievai ir īpašs talants tādus atrast. Viņa, aizņemta sieviete, iepazinās internetā. Scenārijs nemainīgs: vispirms apmainījās ar vēstulītēm, pēc tam sazvanījās un visbeidzot – satikās. Tālāk – kā sanāk: kafejnīca, restorāns, pastaiga gar jūru vai, nebūsim nu ortodoksāli tikumīgi, arī kopīga gulta.

Mana iepazīšanās ar visbiežāk skūpstīto meiteni pasaulē notika Bolderājas pludmalē. Bija tā. Tālumā varēja saskatīt neparastu rosību. Kaut kas noticis, tāpēc man tas ir jāredz! Smiltīs līkņāja ātrās palīdzības ārsti. Piegāju tuvāk. «Mācības. Vai piedalīsieties?» viens no viņiem jautāja.

Arī tiem, kuri par Saules pilsētu dēvētajos Šauļos bijuši ne reizi vien un pašiem šķiet, ka pārzina to kā savu kabatu, var gadīties pārsteigums. Piemēram, Vandas Kavaļauskienes kaķu muzejs, kurā ne reizi nav būts.

Ilgus gadus restorāna «Vincents» vārds tika saistīts ar pavārmākslas leģendu Mārtiņu Rītiņu. Šogad februārī Mārtiņš devās mūžībā. «Pārdomu un pārrunu rezultātā atradām kopīgu valodu, kopīgu redzējumu ar Uvi Janičenko un nolēmām aicināt mūsu komandā,» saka restorāna «Vincents» līdzīpašnieks Emīls Jakrins.

Dzintars, arī zīters, zintars, dzītars, dzīters. To izmantoja un izmanto dziedniecībā, kā maģisku aizsargu (piemēram, dzintara krellītes, ja ir vairogdziedzera problēmas, kā arī pret ausu sāpēm), un mūsdienās dzintars atkal atdzimst rotaslietās.  

Tēlniecei Gaidai Grundbergai izdevies izveidot pārlaicīgu skulptūru «Kumeliņš», kas jau vairākas desmitgades ir neatņemama Bastejkalna un Rīgas vizītkarte. Bronzas «Kumeliņš» ir tieši tik proporcionāls un nebēdnīgs, lai gribētos uzsēsties tam mugurā un uzzināt vismaz ko vairāk par tā veidotāju.

Protams, »Vakara Ziņu« lasītāji ir inteliģenti cilvēki, bet arī inteliģentiem reizēm pasprūk kāds biezāks vārds. Mēdz sacīt, ka latviešu valodā nevar sulīgi nolamāties. Muļķības! Turklāt latviešu biezo vārdu krājums ir pat ļoti izsmalcināts, tāpēc gribas teikt, ka šoreiz mēs »Vakara Ziņu« lapā smalki izglītosimies... Turklāt 21. februārī aizvadījām Dzimtās valodas dienu.

Pasaule par Čūsku salu (Zmijinij; ukraiņu valodā) uzzināja pēc tam, kad tās aizstāvji 24. februārī krietni tālu pasūtīja Krievijas karakuģi. Viņu nu jau folklorizējies teiciens tiek izmantots, lai paustu attieksmi pret agresoru – Krieviju – kopumā. 

Kādreizējais operas solists Uldis Leiškalns uzskata, ka nemiers posta, bet miers un humors vieno. Viņš ir pārliecināts, ka »Vakara Ziņu« lasītāji sapratīs zemtekstu, kāds ietverts viņa vēstījumā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

Tai paaudzei, kas skolā mācījās Viļa Plūdona «Zaķīšu pirtiņu», «Atraitnes dēlu» un «Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas», jau pats šo darbu radītājs šķita kā kaut kas tāls un neredzēts, kā arī bija, jo viņš nomira 1940. gada 15. janvārī. 20. un 21. gadsimta mijā Latviju apciemoja viņa jaunākais dēls un viens no dzejnieka deviņiem bērniem Varimants Plūdons. Viņš mūžībā aizgāja šogad 3. janvārī.

Rīga vēl salīdzinoši nesen starptautiskajā «arēnā» varēja lepoties ar rātsnama kaķiem Kuzju un Muri, bet Krievijas pilsēta Viborga ļoti daudziem saistās ar seru Filimonu – Viborgas pils štata darbinieku.

Daudzās valstīs bērni gaida Zobu feju, kas paklusām paņem izkritušos piena zobus un vietā atstāj mierinājuma balvu. Iespējams, ja zoba zaudēšana bijusi sāpīgāka, tad Zobu feja var aplaimot pat ar vērtīgāku maksāšanas līdzekli – banknoti. Interesanti, vai latviešiem arī bijusi sava Zobu feja?

Dokumentālos kadros saskatāms, cik apmulsusi ir aktrise un dziedātāja Veronika Kastro, kad pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā viņu visaugstākajā līmenī sagaidīja Maskavā. Viņai nebija ne jausmas, kāpēc meksikāņu «ziepju opera» «Bagātie arī raud» kļuva tik populāra tieši «padomijā». Turklāt šis seriāls uzņemts jau 1979. gadā, bet Padomju Savienībā uz ekrāniem nonāca 1988. gadā. It kā ne pārāk kvalitatīvie Latīņamerikas seriāli bijuši finansiāli izdevīgi, jo tiesības uz to raidīšanu maksājušas salīdzinoši maz, tomēr kurš gan varēja iedomāties, ka «bagāto» dēļ cilvēki juks prātā.

Pasaules mediji un ziņu aģentūras nekavējās pavēstīt, ka Ukrainas kiberarmija uzlauzusi un publicējusi Kremļa telefonu numuru datu bāzi, kā arī uzlauzusi Maskavas biržas vietni. Tā rezultātā kļuvis publiski zināms, ka Kremli apkalpo zīlnieki un pat ļoti īpaši zīlnieki.

Mārlijs kļuvis par rīdzinieku Baranovsku ģimenes – Ilonas, Andreja, Emmas un Sāras – mīluli. Ilona ir pateicīga sunim, jo Mārlijs palīdzēja pārdzīvot emocionāli smagu notikumu.

«Playboy Bunny» jeb «Playboy» zaķis ir viesmīle «Playboy» klubos. Zaķa dreskods ir korsete bez lencītēm, zaķa ausis, zeķbikses, balta smokinga apkakle un tauriņš, aproces un, protams, ļipa. Oriģinālā «Playboy» zaķa kostīma idejas autore esot aktrise Ilze (Ilse) Tauriņš (dzimusi Rīgā 1934. gada 29. augustā). Viņa tikusies ar vienu no «Playboy Club» līdzdibinātājiem un pasviedusi ideju, kādam jāizskatās «Playboy» zaķim. Iesākumā «Playboy» impērijas «tēvs» Hjū Hefners vēlējās, lai viesmīles tērptos zīda negližē, bet no šīs ieceres tika atrunāts – tas būs ļoti nepraktisks darba apģērbs.

Iznākusi multimākslinieka Artūra Bērziņa grāmata «Tēla dialektika», kas ir divdesmit gadu radošā darba kopsavilkums. Grāmata izdota apgādā «Zvaigzne ABC», un tās 232 krāsainajās lappusēs redzamas mākslinieka izcilāko darbu reprodukcijas, kā arī viņa radošās darbības pārskats gan autora paša skatījumā, gan skatā no malas. Grāmata izdota, pateicoties arī apgāda vadītājai Vijai Kilblokai, kura mākslinieku bikstījusi: «Saņemies! Saņemies un izdari!»

Žurnālists Ģirts Salmgriezis ir Eiropas Parlamenta lielākās politiskās frakcijas (Eiropas Tautas partija) preses padomnieks un Briselē strādā kopš... Un te viņš neapdomājoties atbild: «Kopš 2007. gada 5. novembra.» Cilvēki bieži vaino Briseli, ar to domājot Eiropas Savienības birokrātiju, bet Ģirts šo «jaunās trimdas dievkociņu» pilsētu ir izkodis līdz kaulam. Un viņa ieraudzītā Brisele ir cilvēcīga, arī latvietim Latvijā tuva un saprotama.

Ir visas iespējas ne tikai ticēt un cerēt, bet arī paļauties uz to, ka kalendārā drīz atkal būs lasāmi jauni personvārdi. Kā liecina ieraksts Valsts valodas centra mājaslapā, Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēde notikšot šā gada pavasarī.