Komunikācija vienmēr ir bijusi svarīga sastāvdaļa attiecību veidošanā ar jebkuru cilvēku. Tā sastāv no divām daļām – runāšanas un klausīšanās, taču lielākā daļa no mūsdienu jauniešiem pievērš vairāk uzmanību runāšanas daļai un aizmirst par klausīšanos. Ieklausīšanās citos cilvēkos ir problēma, kas ir aktuāla mūsdienās, jo tā sirpi ietekmē jauniešu izaugsmi un tālāko nākotni.
Tika veikta aptauja, kurā aptaujāja Rīgas Katoļu ģimnāzijas vidusskolas skolēnus. Noskaidroju, ka katrs no viņiem ir juties neuzklausīts, nesaprasts, nesadzirdēts un atstumts no pārējiem vienaudžiem. Jauniešiem mūsdienās trūkst vienaudžu, kuri spētu viņus uzklausīt, turklāt nemoralizēt tā, kā to jau dara visa pasaule. Jaunieši mūsdienās jūt lielu spiedienu. Pasaule nepārtraukti uzstāda standartus, kuros ir jāiekļaujas un kuriem jāseko, taču šie paši standarti ļoti atšķiras. Jaunietis vēl tikai meklē savu vietu šajā pasaulē, taču pasaule viņu rāj par katru kļūdu, ko viņš pieļauj. Jaunieša galvā rodas domu, emociju un pārdomu haoss. Šādos brīžos ir svarīgi, ka jaunietim ir citi vienaudži, kuri spētu uzklausīt un dalīties arī savos pārdzīvojumos, pārdomās un risinājumos. Šādā veidā satuvinoties viņi veido uzticību un draudzību savā starpā. Jāsaprot arī tas, ka jaunietim var neveikties ar spēju uzklausīt, ja viņš pats nav ticis uzklausīts un līdz galam nesaprot, kā tas jādara.
Ir svarīgi, ka par šo problēmu runājām un rodam veidus, kā to risināt, jo jaunieši ir sabiedrības nākotne un tās cerība. Kādu nākotni sev izvēlēsimies veidot, tas ir atkarīgs no mums pašiem.