Māris Krautmanis / Viedokļi

Baltijas valstīs saltas ziemas sen nav bijušas, tāpēc gaisa temperatūra zem mīnus 20 grādiem pēc Celsija ir radījusi teju vai paniku. Izrādās, ka noliktavās nav pietiekamu kurināmā krājumu. Lietuviešiem, latviešiem un igauņiem salst muguras, pēdas un dibeni, lielveikalos brikešu, malkas un granulu deficīts. Elektrības cena ir biržā rekordaugsta, jo vējš nepūš, saule nespīd un ūdens netek...

Daudzi no tiem, kuri iegādājušies biļetes uz sākotnēji izsludinātajiem Raimonda Paula dziesmu svētkiem, tagad ir neziņā, jo īpaši, ja organizatori gatavi nodot organizēšanas stafeti jau citiem. Mūsu redakcijā atskan telefona zvani, saņemam vēstules ar jautājumiem par to, kas īsti notiek un vai ir cerība atgūt iztērēto naudu, atgriežot biļetes. Vērsāmies pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), arī pie biļešu tirgotājiem.

Pagājušā gada nogalē saskaņošanai tika nodots Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums "Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu", kura galvenā ideja ir, ka nebanku kreditēšanas sektora uzraudzības funkcija jāatņem Patērētāju aizsardzības centram (PTAC) un jānodod Latvijas Bankai (LB). Tad latvju zemē iestāsies pilnīga laime un pareiza sakārtotība nebanku sektorā, iedzīvotāju intereses būs aizstāvētas.

Nedēļa Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Grenlandē ir bijusi diezgan auksta – kā tajos senajos laikos, kad ziemas bija kā ziemas. Lietuvā radušās bažas par iespējamiem plūdiem, ja aizsalušajā Neres upē tuvāk pavasarim radīsies ledus krāvumi. Igaunijā mīnus 20 grādos sāka bojāties nule kā iepirktie, Latvijā šaurās aprindās dievinātie, jaunie “Škoda” vilcieni. Igaunijas pasažieru pārvadātājam nācās daļu reisu aizstāt ar autobusiem – ar šim un citām tēmām “nra.lv” Lietuvas un Igaunijas notikumu apskats.

11,4 tūkstošu eiro sods par trolejbusa avāriju tā vadītājai Larisai ir nesamērīgi liels, uzskata “nra.lv” aptaujātie Rīgas domes deputāti, savukārt trolejbusa īpašnieks “Rīgas satiksme” pauž gatavību vienoties ar trolejbusa vadītāju arī par citu naudas apmēru.

Arodbiedrības sarunā ar “nra.lv” sola aizstāvēt trolejbusa vadītāju Larisu, kuras vadītais trolejbuss pagājušajā vasarā iekļuva ceļu satiksmes negadījumā – uz Vanšu tilta iestūrēja stāvošā citā pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” transportlīdzeklī – avārijas dienesta spēkratā.

Aizvadītajā nedēļā Lietuvā un Igaunijā, tāpat kā pie mums, daudz sniga un kļuva auksti kā ziemā... Arī kaimiņvalstīs ļaudis redzēja spožo “krītošo zvaigzni” – bolīdu. Bet neaprima politiskā dzīve un dažādi tiesu darbi. Par šīm aktualitātēm lasiet šo “nra.lv” Baltijas preses apskatu.

Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā vienotība") sociālajos medijos ir paudusi viedokli, ka Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas. Koalīcija atkal šķeļas.

Viena teātra direktoram lielāka alga, citām mazāka, viens teātra direktors atlaiž aktierus un darbiniekus, cits nē – vai aktieri un darbinieki atlaisti ne tikai Dailes, bet arī citos Latvijas teātros, skaidro “nra.lv”.

Maestro Raimonda Paula vārds juridiski jāsakabina kopā ar Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, tad, balstoties uz Dziesmu un deju svētku likumu, koncerta organizēšanā jāiesaista un jāizmanto valsts un pašvaldību resursi, visbeidzot jāiekasē nauda no pārdotajām biļetēm Mežaparka lielajā estrādē uz biedrību, kas ir “plika un nabaga”, un jāizveido SIA, kurā satecēs miljoni gan par preču zīmes ar Raimonda Paula vārda izmantošanu, gan it kā faktisko organizēšanu – šāds biznesa modelis šobrīd tiek īstenots zem izkārtnes “Raimonda Paula dziesmu svētki Manai Dzimtenei” Guntara un Jāņa Ķirša paspārnē.

Jānis Danoss 1924. gadā piedzima leģendārā ģimenē.

Igaunijā taupa uz veloceliņiem, bet tērējas uz vilcienu satiksmi ar Latviju. Lietuvas prezidentam krīt reitings, bet Kapčamiestis iedzīvotāji satraukti, ka drīz dzīvos blakus jaunam armijas poligonam. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas preses apskatā.

Pat regulārā telpu izīrēšana pasaulē pretrunīgi vērtētajai deju grupas “Shen Yun” komandai acīmredzami nav spējusi aizpildīt caurumu Dailes teātra budžetā. No dejotāju soļiem knapi pieklusušo rīboņu teātra cellēs nomaina asaras – tiek atlaisti aktieri, jo naudas nav. Tā bija un izbija...

Bez Raimonda Paula piekrišanas tiek rīkots viņa vārdā nosaukts lielkoncerts un tirgotas biļetes uz “Raimonda Paula dziesmu svētkiem”. Vēl trakāk – šo dziesmu svētku organizētājam Jānim Ķirsim piederoša SIA “AUSS Media” reģistrējusi kā savu preču zīmi “RAIMONDA PAULA DZIESMU SVĒTKI Manai Dzimtenei”. Kam lai sūdzē bēdu Maestro, kam?*

Venecuēlas Bolivāra republikas prezidenta Nikolasa Maduro sagūstīšana un aizvešana uz ASV ir pamatīgi pārsteigusi un satricinājusi gan šīs valsts sabiedrību, gan plašsaziņas līdzekļus.

Pirms Ziemassvētkiem nogranda skandāls ap Raimonda Paula vārda izmantošanu privāta lielkoncerta organizēšanā bez Maestro piekrišanas. Izskatās, ka bēda ir vēl lielāka – zem lielkoncerta “Manai Dzimtenei” slēpjas pārdomāti izvērsta biznesa shēma, kuras patiesais mērķis zināms vien pašiem organizētājiem, bet formālais un publiski tiražētais, goda izrādīšana tautā mīlētajam maestro Raimondam Paulam – pie šādiem secinājumiem noved datu izpēte Uzņēmumu reģistrā un to salīdzināšana ar pašu organizatoru publiskā telpā sniegto informāciju.

Kad ej gar skaisto jūgendstila pērli Alberta ielā 13, var dzirdēt, kā tur iekšā šķind nauda – vairākas nevalstiskas organizācijas, kas reģistrējušās šajā adresē, aktīvi strādā, lai kopīgi apgūtu Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) dotu naudu. Organizācijas ir vairākas, bet personas, kas tajās ir amatos, bieži vien ir vienas tās pašas – no viena aktīvistu loka.

Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā aizvadītais 2025. gads ir bijis traku iekšpolitisku kaislību piesātināts, bet ekonomikā tomēr kopumā labāks nekā trīs vai četri iepriekšējie gadi. Vairākos makroekonomikas un nozaru rādītājos kaimiņi Latviju apsteidz, taču nevar teikt, ka Igaunijas attīstības dinamika būtu īpaši pārāka par mūsējo.

Latvija vairākos būtiskos statistikas rādītājos ir Eiropas Savienības (ES) valstu lejasgalā, atpaliek arī no Igaunijas un Lietuvas. Tas acīmredzami ir saistīts ar sistēmiskiem trūkumiem valsts darbinieku atlasē – politikā un valsts pārvaldē darbojas nevis paši enerģiskākie, spējīgākie un izglītotākie, bet pavāji kadri. Kā no šīs ķezas tikt ārā? Piedāvājumi ir dažādi.

Kaimiņzemēs Lietuvā un Igaunijā cilvēkiem labs prāts, un pirms Ziemassvētkiem pierima kaismīgā politiskā cīņa, kas atsāksies janvārī. Lietuvā tad turpināsies skandalozā Lietuvas Radio un televīzijas likuma izskatīšana, savukārt Igaunijā pēc oktobrī notikušajām pašvaldību vēlēšanām 79 dažādu līmeņu pašvaldībās ir ievēlētas to amatpersonas, kas sāks strādāt un rādīt, ko prot. Taču ir arī citas aktuālas lietas, par kurām lasiet šajā “nra.lv” Baltijas plašsaziņas līdzekļu apskatā.

Eiropas Komisija decembrī ir publicējusi datus, kas raksturo dzīves līmeni Eiropas Savienības (ES) valstīs, un attiecīgi var spriest arī par ES valstu ekonomiku veselību. Latvija tajos ir lejasgalā un pašā pēdējā vietā.

Pret Ogres mēru Egilu Helmani šomēnes ir bijuši pastiprināti centieni dabūt viņu nost no amata par katru cenu. Tiek apcerēts viņa veselības stāvoklis, un opozicionāri cer, ka viņš nedabūs pielaidi valsts noslēpumam. Taču vismaz pagaidām nekas nav sanācis.