Māris Krautmanis / Viedokļi

Saskaņā ar jaunajiem likuma grozījumiem tagad ir publiski pieejamas ziņas par to, cik lielas algas janvārī saņēmuši augstākie lēmumu pieņēmēji valstī. Ir diezgan interesanti! Ministru prezidente saņēmusi mazāk nekā vairāki ministri; Valsts kancelejas direktors – mazāk nekā viņa vietnieki; par miljonus vērtiem iepirkumiem atbildīgi eksperti – tikpat, cik kāds celtnieks vai šoferis.

Miljardieris un ASV Valdības efektivitātes departamenta (Department of Government Efficiency – DOGE) vadītājs Īlons Masks ir aicinājis slēgt ASV finansētos medijus “Radio Brīvā Eiropa” (RFE) un “Amerikas balss” (VOA), apgalvojot, ka tie ir novecojuši un izšķiež nodokļu maksātāju naudu.

Februāra sākumā pasaulē bagātākais cilvēks un ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais Īlons Masks paziņoja par ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (United States Agency for International Development) jeb USAID slēgšanu.

“Norma ir strādāt, būt darba vietā, un tā ir norma,” pauda premjere Evika Siliņa, un nebija ilgi jāgaida, kad Valsts prezidents un Valsts kancelejas direktors paziņoja, ka darbs attālināti valsts pārvaldē ir beidzies. Piedevām premjere vēl bikli nosvārstījās – taisīt vai netaisīt Latvijas Īlona Maska birokrātijas likvidācijas filiāli.

Brokastis bija draņķīgas, jo deva auzu putriņu, kas ir veselīga, bet man negaršo, toties pusdienas bija lieliskas – soļanka, vista ar rīsiem, salāti un kompots. Vakariņas arī bija ļoti labas. Papildus vēl man iedeva sausiņus, lai ir ko pagrauzties, – par šo un citām tīkamām atziņām par pavadītājām diennaktīm īslaicīgās aizturēšanas izolatorā Čiekurkalnā ar “nra.lv” dalās varas represētais publicists, žurnālists Lato Lapsa.

Publicistu Lato Lapsu, kas ir pazīstams ar daudzām grāmatām par vēsturi un ceļojumiem, bet visvairāk ar nesaudzīgi atmaskojošiem žurnālistiskās izpētes darbiem par sabiedrībā pazīstamām politikas, biznesa un tiesībsargājošo iestāžu personām, ceturtdien aizturēja policija.

ASV prezidents Donalds Tramps vēl pirms savas inaugurācijas nāca klajā ar idejām, kas liecina par viņa vēlmi paplašināt ASV teritoriju, atņemot to citām valstīm. Viņš minēja Kanādas pievienošanu ASV, draudēja sagrābt Panamas kanālu un atdzīvināja ideju par Dānijai piederošās Grenlandes pārņemšanu.

Ķīnieši prot radīt labi strādājošas tehnoloģijas par salīdzinoši zemām izmaksām, kuras turklāt ātri kļūst populāras. Spilgts piemērs ir “TikTok”, “Instagram” un “Pinterest” krustojums “RedNote”. Tikmēr pēdējās dienās tehnoloģiju medijos karstais temats ir kāds cits ķīniešu darinājums – “ChatGPT” līdzinieks “DeepSeek”, kas pāris dienu laikā piesaistījis miljoniem lietotāju, kļūstot par visvairāk lejupielādēto bezmaksas lietotni ASV un pirmdien radot akciju krituma paniku ASV akciju tirgū.

Termins “labais krievs” parādījās 2022. gadā, kad to sāka lietot viena no Krievijas emigrācijas opozīcijas grupām kā sava veida marķieri tiem, kas pametuši Krieviju un nosoda karu un Putina režīmu. Šim “labumam” vai “labestībai” netika sniegti nekādi kritēriji, izņemot publisku norobežošanos no Krievijas valdības ārpolitikas un iekšpolitikas. Tomēr šis termins nostiprinājās un, lai arī dažkārt ar sarkasma pieskaņu, ir iegājies žurnālistu un politologu leksikā.

Rīga vairs nav iedzīvotāju skaita ziņā lielākā pilsēta Baltijā. Šī gada sākumā Viļņas iedzīvotāju skaits pieaudzis līdz 607,4 tūkstošiem. Rīgas dati šā gada sākumā vēl nav apkopoti, bet tiem ir lejupejoša tendence.

Kaut kas koordinācijā nogājis greizi – Amsterdamas policisti viesojušies Rīgā un brīdinājuši par futbola trakumiem – “nra.lv” atklāj Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

Pašreizējās norises ar “airBaltic” mantu tik ļoti atgādina vēsturi – “Latvenergo” trīs miljonu nozagšanu vai shēmas ar “Latvijas kuģniecību”. Cerams, ka šie laiki ir jaunie laiki un tādas neglītības vairs nav iespējamas. Negribas ticēt, ka atkal kaut kādas lielas summas pazudīs vai izrādīsies, ka nacionālā aviokompānija ir tukša un tai vispār nav nekādas mantas, ja neskaita milzīgus parādus. Par to uztraucas “nra.lv”, un ne par ko vairāk.

Latvijā ir divi lieli satiksmes flagmaņi – par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) un nacionālā aviokompānija “airBaltic”. Pirmais mēģina būvēt dzelzceļu, otrais lidināt pasažierus. Tomēr, izskatās, abu galvenais uzņēmējdarbības virziens ir Eiropas Savienības fondu un Latvijas nodokļu maksātāju naudas izplenderēšana.

No “airBaltic” reklāmas kampaņas, kura skubina masveidā pirkt lētās aviobiļetes, noprotams, ka pēkšņi noticis necerēts brīnums – visi beigtie "Pratt & Whitney" dzinēji saremontējušies un pieskrūvējušies atpakaļ pie līzingā iegādāto lidaparātu korpusu spārniem – tagad nu gan var droši biļetes pirkt, jo tās vairs netiks atsauktas un plānotie reisi netiks atcelti.

Kā izrādās, smalkās Latvijas pārstāvniecības ANO 4200 kv.m telpas, kas atrodas ASV, Ņujorkā, Manhetenā, 50. Īststrītā 331, 333, kurās ieguldīti vismaz jau 15 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu, nemaz neesot telpas, kas nepieciešamas valsts funkciju, proti, sabiedrības vajadzību, apmierināšanai.

Rīgas pilsētas tiesa ir nolēmusi noraidīt bijušā sabiedrisko mediju ombuda Rīgas Stradiņa universitātes profesores Andas Rožukalnes prasību pret SIA “Mediju nams” par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskas kompensācijas piedziņu un pret SIA “Cocoon” par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Pirms 2. pasaules kara Latvijas centieni kļūt par Tautu Savienības Padomes locekli nebija sekmējuši aizsardzību pret agresoriem Vāciju un PSRS, bet tieši otrādi – pasliktināja Latvijas un Baltijas valstu pozīcijas globālpolitikas spēlītēs

“airBaltic” vadītāja Martina Gausa krēsla šūpošana notiek diezgan ļengani – kritiska pret M. Gausa palikšanu amatā ir vien valdības koalīcijas partija ZZS, taču tā pati atzīst, ka nevar būt jautājuma izlēmēja, jo nekontrolē satiksmes nozari. Diskusijas valdībā par “airBaltic” nākotni ir iesaldētas līdz 21. janvārim, kad notikšot akcionāru sapulce. Tas, protams, ir amizanti, jo 97,97% aviokompānijas akciju pieder Latvijas valstij, taču, neraugoties uz to, īpašnieks valsts tā īsti neko pielemt nevar.

Latvija tērē milzīgu naudu, lai uzturētu divas pārstāvniecības Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) – viena ir Ņujorkā (ASV), otra ir Ženēvā (Šveice). Simti tūkstošu eiro jāmaksā par dalību ANO un ANO programmām. Arī telpu iegāde, īre un uzturēšana pārstāvniecību vajadzībām veido pamatīgas summas. Īpaši dārgi tas izmaksā Ņujorkā, kur notiek vērienīgi Manhetenā iegādāto ēku rekonstrukcijas darbi. Kādēļ maksājam tik daudz, lai būtu biedri Vladimiram Putinam draudzīgajā organizācijā?

Reaģējot uz pagājušajā ceturtdienā izplatīto “airBaltic” paziņojumu, ka Latvijas nacionālā aviokompānija dzinēju apkopes kavēšanās dēļ atcels kopumā 4670 lidojumu, vaicājām “airBaltic” valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam un “airBaltic” padomes priekšsēdētājam Klāvam Vaskam, kurš par notiekošo saucams pie atbildības.

Lai gan Krievijas rublis vairs nav brīvi konvertējama valūta, biržas turpina rēķināt tā attiecību pret citām pasaules naudām. Eiropas tirgū rubļa kurss 2. janvārī svārstījās starp 114 un 109 rubļiem par vienu ASV dolāru. Slēdzot tirgu 1. janvārī, tas bija apstājies pie atzīmes 113 rubļi par dolāru.

Jau gandrīz piecus gadus “airBaltic” zināja, ka ir iegādāti lidaparāti ar dzinējiem, kuru kvalitāte liek satraukties par to darbības ilgtspēju. Tā vietā, lai risinātu problēmu ar pašu izvēlētajiem dzinējiem, uzņēmuma vadība lēma naski tirgot aviobiļetes un darbojošās lidmašīnas izīrēja citām konkurējošām lidsabiedrībām.