Māris Krautmanis / Viedokļi

Preses konferencē pirms tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas valstu līderiem ASV prezidents Donalds Tramps lielu daļu sava runājamā veltīja nevis galvenajai tēmai, par kuru ir satraukta Eiropa un Ukraina, bet kaut kur garām, veicot tālas pasāžas dziļi savas valsts iekšpolitikā un kritizējot ASV žurnālistus. Radās iespaids, ka tostu viņš sāk par Ukrainu, bet pabeidz ar savu iekšplitisko ņemšanos, par kuru Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un uz Vašingtonu atbraukušajiem Eiropas valstu līderiem maz daļas.

Kauliņi mesti – šis vasaras izskaņā valdībai jāizvēlas, kam uzticēt vadīt Konkurences padomi – ierēdnim ar stāžu bez pieredzes uzņēmējdarbībā, ekonomikā vai tomēr tam, kuram ir pieredze uzņēmējdarbībā, sapratne par to, ko nozīmē pelnīt naudu un ko nozīmē to darīt godīgas konkurences apstākļos.

Mārupes novada pašvaldībai piederošā “Mārupes komunālie pakalpojumi” (MKP) sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus un 2024. gadu nostrādāja ar peļņu 106 950 EUR apmērā, ko bija paredzēts novirzīt Mārupes novada ūdenssaimniecības attīstībai.

Amerikāņu filozofs, uzņēmējs, kurš piedalījies komandā, kas dibināja “PayPal”, Rods D. Mārtins, sociālajā vietnē “X” publicējis ļoti viedu rakstu, kas atspoguļo pašreizējo situāciju ASV un Šveices attiecībās. ASV un Šveice nozīmē tālejošas sekas visai pasaulei, tajā skaitā arī Latvijai.

Saeimas deputāts Artūrs Butāns sociālajā vietnē “X” paudis bažas par Iekšlietu ministrijas izsludināto VUGD automašīnu iegādes iepirkumu, piemēram, četru cilvēku ekipāžām plānots iegādāties automašīnas ar trim sēdvietām.

Sociālajos tīklos izplatās informācija par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošo Izraēlas spiegprogrammatūru, kas palīdz identificēt nodokļu nemaksātājus, tajā skaitā piekļūt šifrētai informācijai no “iOS” un “Android” viedtālruņiem, apejot ierīču drošības sistēmas. VID vieš skaidrību, norādot, ka izskanējusī informācija ir neprecīza un sabiedrību maldinoša.

No 2026. gada 1. janvāra visos ūdens centros un peldbaseinos Igaunijā būs jābūt glābējam. Latvijā jaunas izmaiņas normatīvajos aktos, kas nodrošinātu plašāku glābēju iesaisti, top ilgi un mokoši – nu jau gadiem.

Latvijas laukos briest raža. Uz beigām iet zemeņu laiks, daudzviet aug cūku pupas, daudzviet arī zirņu lauki un burkāni, un kartupeļi, kukurūza, ķirbji. Daži saimnieki pat atvēl katram pilsētniekam nedaudz salasīt savām vajadzībām bez maksas.

2024. gadā jauniešu īpatsvars, kas katru dienu lietoja internetu, Eiropas Savienībā (ES) svārstījās no 93% līdz gandrīz 100%, rāda ES statistikas dienesta “Eurostat” dati.

Eiropas Komisija (EK) publiskojusi piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam nākamajā plānošanas periodā no 2028. līdz 2034. gadam. Tas izsaucis sašutumu gan Latvijas interešu aizstāvjiem Briselē, gan arī Latvijā.

Šā gada sākumā Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators “Elron” atklāja dzelzceļa līniju Tallina–Rīga.

Premjere Evika Siliņa, premjera biroja vadītāja Ieva Zīberga, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, premjeres padomnieki, konsultanti, juristi un citi Valsts kancelejas darbinieki šā gada pirmajos trīs mēnešos kopumā devušies vairāk nekā 20 ārvalstu komandējumos, kuru kopējās izmaksas (lidmašīnu biļetes, naktsmītnes, dienas naudas un “citi komandējuma izdevumi”) lēšamas ap 75 tūkstošiem eiro. Tajā skaitā premjeres un sešu viņu pavadošo darbinieku lidojums uz Dubaiju un atpakaļ izmaksājis gandrīz 10 tūkstošus eiro, liecina Valsts kancelejas pārskats par komandējumu faktiskajiem izdevumiem no šā gada 1. janvāra līdz 31. martam.

Eiropas Komisija šonedēļ gatavojas paziņot par jaunu nodevu noteikšanu Eiropas Savienībā strādājošiem uzņēmumiem. Šāda iniciatīva ir saistīta ar nepieciešamību stiprināt kopējo ES budžetu, lai reaģētu uz pieaugošajām prasībām aizsardzības, parādu apkalpošanas un rūpniecības politikas jomā. Plāna projektu redzējuši izdevuma “Financial Times” žurnālisti, un tas oficiāli tiks publicēts šonedēļ. Tas paredz nodokli visiem uzņēmumiem, kuru gada neto apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro. Saskaņā ar “Lursoft” datiem, Latvijā 2024. gadā 50 miljonu eiro apgrozījums bija 128 uzņēmumiem.

Latviju ir pāršalkusi ziņa, ka turpmāk visiem būs jāaizpilda “sliekšņa deklarācijas”, ja bankā skaidrā naudā tiks iemaksāti 750 eiro vai vairāk. Turklāt jaunā kārtība būšot ar atpakaļejošu spēku.

Valdību veidojošo partiju koalīcijai nāksies izšķirties par diezgan sūru jautājumu, ko var formulēt tā: “Laist valsts uzņēmumus uz privatizāciju vai nē?” Jau iezīmējas pretrunas valdošo partiju starpā, kas, iespējams, var novest pie lieliem strīdiem un plaisām Evikas Siliņas pašlaik vēl stabilajā valdības monolītā.

Daudzi iedomājas, ka bankā glabāto naudu var izņemt jebkurā laikā – galu galā, tā ir cilvēka īpašums. Tomēr tā nav. Izrādās, ka dažos gadījumos bankas var neizsniegt naudu dažiem klientiem. Tomēr, pēc pašu baņķieru domām, tam ir svarīgi iemesli.

Zemo emisiju zona (ZEZ) ir pilsētas daļa, kurā tiek ieviesti papildu ierobežojumi, lai samazinātu autotransporta radīto gaisa piesārņojumu ar mērķi uzlabot iedzīvotāju un pilsētas viesu veselību.

Bijušais nacionālās aviokompānijas “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir atstājis Latvijas politiski ekonomiskās dzīves skatuvi. Taču pēdas ir atstājis nedzēšamas, un atmiņas par viņu vēl ilgi paliks latvju tautas sirdī. Pēc darba zaudēšanas viņš ir iesniedzis pēdējo valsts amatpersonas deklarāciju, kurā būs redzams, kādas kompensācijas, “zelta lietussargu” labumus, atlaišanas pabalstus viņš ir vai nav saņēmis.

Daudzās Eiropas valstīs ir mošejas – musulmaņu reliģiskā kulta celtnes. Tās pilda arī vairākas papildu sabiedriskās dzīves funkcijas.

Konsolidētajā kopbudžetā nodokļos šī gada pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,6 miljardi eiro. Tas ir par 5,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, taču par 1,4% atpaliek no plānotā, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa ieraksts sociālajā tīmekļa vietnē X.

Jauns “Tradingpedia” pētījums ir identificējis Eiropas aviokompānijas ar visaugstākajām slēptajām maksām 2025. gadā, vēsta informācijas aģentūra “Unian”. Lai gan zemo cenu pārvadātāji var izskatīties pievilcīgi, realitāte bieži vien ir sarežģītāka, norāda pētījuma autori.

“Šī gada sākumā (janvārī) pārmērījām Latvijas sabiedrības vērtējumus pie varas esošajiem. Vērtējumi tradicionāli slikti – 57% atzina, ka pie varas galvenokārt ir cilvēki, kuriem rūp tikai sava materiālā labklājība un karjera. Līdzīgi kā 2022. gadā bija tikai 3% atzinīgu vērtējumu,” sociālo mediju vietnē “X” raksta sociologs, tirgus un sabiedrisko pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.