Māris Krautmanis / Viedokļi

Karš Ukrainā un karš Tuvajos Austrumos ik dienu atnes kādas jaunas vēstis par metodēm, kādas pretinieki izmanto, lai apspēlētu, samulsinātu, grautu un iznīcinātu cits citu. Ir redzams, ka plaši lietā tiek liktas modernās tehnoloģijas, zinātnes sasniegumi, mākslīgais intelekts. Nemitīgi turpinās informatīvais karš. Un tajā nereti pagadās informatīva draza vai pat pavisam neticamas blēņas.

Trešo valstu cilvēkiem, faktiski ekonomiskajiem migrantiem, mūsu Latvijas darba devējs spiests algā maksāt vairāk nekā mūsu vietējam strādniekam tautietim. Kādēļ tā un vai tas patiesi ir tā?

Jebkura diskusija par ekonomiku, ja vien tā notiek pietiekami ilgi, nonāk pie atziņas, ka, pat ja šodien pa Hormuza šaurumu atsāktu brīvi kuģot visu valstu tankeri un karadarbība reģionā beigtos, pašreizējo notikumu negatīvās sekas būtu jūtamas vēl ilgi – daudzus gadus. Taču ASV un Izraēlas karš pret Irānu nebūt vēl nav beidzies, un nav zināms, cik ilgi vēl turpināsies. Ir acīmredzami sākusies energoresursu krīze, turklāt globāla.

Satversmes tiesa 30. martā pasludināja spriedumu, ar kuru atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu attiecībā uz sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās. Viens no pieteikuma tiesai iniciatoriem Edvards Smiltēns (AS) spriedumu vērtē ļoti atzinīgi: tās ir ļoti lielas izmaiņas līdzšinējā filozofijā, norāda politiķis.

Raiba spriedzes pilna nedēļa kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Par Igaunijas un Lietuvas aktualitātēm “nra.lv” kaimiņu valstu preses apskatā.

Jēlnaftas cenas pasaules biržā piedzīvoja strauju lēcienu uz augšu, 19. martā pietuvinoties 100 dolāriem par barelu un pēc tam nokrītot atpakaļ līdz kādai nebūt normalitātei – līdz 96 dolāriem. Pašlaik jēlnaftas cena krīt ar ātrumu apmēram 3% diennaktī.

Lietuvas un Igaunijas plašsaziņas līdzekļos dažādi skati uz notiekošo pasaulē – lietuvieši priecājas par jauno ekspresvilcienu no Viļņas uz Kauņu, bet igauņi prāto, kā izsargāties no izputināšanas kara dēļ Irānā – par aktuāliem Igaunijas un Lietuvas notikumiem “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Pretrunīgi ziņojumi par kuģošanu Hormuza šaurumā šonedēļ ir likuši strauji svārstīties jēlnaftas cenām pasaules tirgū. Visā pasaulē ar šausmām veras uz šo kritisko vietu loģistikā, kur cauri 39 kilometrus platam jūras šaurumam starp Irānu un Omānu no Persijas līča uz Arābijas jūru parasti tiek transportēti aptuveni 20% no visas pasaules naftas un 35% no naftas, kas tiek transportēta tikai pa jūru.

Pēc karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos daudzas tēmas tagad ir kopīgas visām Baltijas valstīm. Par Igaunijas un Lietuvas aizvadītās nedēļas aktualitātēm šis “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Komunista Ļeņina idejas Latvijas Saeimā atdzimst un īstenojas dzīvē – darbarūķu nopelnītā nauda ir jāpārdala taisnīgi, proti, savējiem, komunistiem – mūsdienu versijā, trūkumcietējiem, kuri juridiski korekti sevi par tādiem prot pasniegt.

Pēc karadarbības sākuma sestdien Irānā un plašākā Tuvo Austrumu reģionā ir vērojams cenu pieaugums gan jēlnaftai un gāzei globālajā tirgū, gan degvielai uzpildes stacijās Latvijā, Lietuvā, Vācijā, visur.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi datus un konstatējusi, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā palielinājās par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, IKP faktiskajās cenās pērn bija 43 miljardi eiro. Lielākais ieguldījums IKP gada izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēm.

Igaunijā pārtraukta jaukā iespēja braukt pa ledu no Hījumā uz Sāmsalu. Bet ne tāpēc Sāmsalas pašvaldībā izcēlies skandāls un pajuka koalīcija. Lietuvā katastrofāla iedzīvotāju iekrišana telefonkrāpnieku lamatās. Par to lasiet “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskatu.

Covid-19 pandēmija būtiski skāra tūrisma un viesmīlības nozari visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā (ceļošanas ierobežojumi, sociālā distancēšanās, C-19 pases utt.). Pateicoties “Baltijas burbulim”, Latvijai salīdzinoši veiksmīga izdevās pandēmijas pirmā vasaras sezona. Taču vēlāk Latvijas atgūšanās ir notikusi vissmagāk starp visām ES valstīm.

Lai gan Raimonds Pauls ir kategoriski un atkārtoti iebildis pret Raimonda Paula dziesmu svētku rīkošanu, “Biļešu paradīzē” joprojām pieejamas biļetes uz 11. jūlijā paredzēto koncertu “Dziesmu svētki “Manai dzimtenei””. Pilnībā izpārdotas ir tikai par 15 eiro un 45 eiro, bet par 35, 50, 60, 75, 100 un 150 eiro vēl var dabūt.

Par to, kādas kaislības Igaunijā ap “Rail Baltica” projektu, par “ģenerāļu priekšlikumu” izveidot militāru tiesu, par Lietuvas konservatīvās politiķes ierosinājumu līdz 16 gadu vecumam neatļaut sociālos medijus un citām kaimiņu aktualitātēm “nra.lv” Baltijas preses apskats.

4. februārī aviokompānija “airBaltic” veica lidojumu no Dubaijas uz Rīgu. Parastā astoņu stundu lidojuma vietā ceļā tika pavadīta gandrīz diennakts. Pasažieri bija stresā un neziņā par to, kas notiek – viņus par norisēm vāji informēja; lidmašīna nolaidās Bukarestē, kur visiem bija jāpāriet uz citu lidmašīnu. Daudzi nokavēja darbu un citas lietas. Bet ir arī labā ziņa – tie pasažieri, kas pieteiksies un pareizi noformēs dokumentu, var cerēt uz diezgan pat labu kompensāciju – 600 eiro.

24. februārī apritēs četri gadi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) turpina izmantot Krievijā izstrādātu programmatūru “1C”, ko lieto uzņēmuma vadības un grāmatvedības vajadzībām.

Ziemas skarbums Baltijas valstīs ir mazliet atslābis – dīzeļi atkal lec. Taču Igaunijas un Lietuvas iekšpolitikā kaisme ne mirkli neatslābst. Par to “nra.lv” kaimiņzemju preses apskatā.

Mēģinājums diskreditēt godprātīgus valdības lēmumus par baļķu cenām, kas Krievijas izraisītā kara gados glāba Latvijas kokrūpniecību no monopolista “Latvijas valsts meži” uzspiestajiem līgumiem – šādi un līdzīgi lietpratēji komentē nule kā publiskoto tā dēvētās zāģbaļķu komisijas ziņojumu. Tajā vērtēts pirms vairāk nekā diviem gadiem valdībā apstiprinātais lēmums uzlikt par pienākumu “Latvijas valsts mežiem” tirgot zāģbaļķus par tirgus, nevis par mākslīgi sakāpinātu cenu.

Ziema šoreiz ir padevusies bargāka nekā daudzos iepriekšējos gados, tāpēc pastiprinās bažas, vai pietiks kurināmā un cik tas maksās. Līdzīgs satraukums valda arī par elektroenerģiju.

Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) joprojām izmanto Krievijā izstrādātu programmatūru “1C”. RS pārāk nesteidzas atbrīvoties no Krievijas produkta, aizbildinoties, ka atteikšanās no tā izmaksātu ļoti dārgi, un ir izsludinājis iepirkumu, kas paredz izstrādāt izmaiņas tajā pašā programmatūrā, kāda ir.