Māris Krautmanis / Viedokļi

Ekonomistu domnīcās bieži skan viedoklis, ka Latvijas komercbankas kūtri kreditē tautsaimniecību, jo pēdējā laikā ir varējušas bez riska gūtu neadekvātu peļņu tikai uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju rēķina. Valdībā jau ir atbalstīts un kopā ar budžeta likumu tiek virzīts solidaritātes iemaksas likumprojekts, kas liks bankām dalīties ar savu virspeļņu vai arī demonstrēt lielākus kreditēšanas apjomus. Kādi ir kreditēšanas apjomi, vai tiem ir tendence pieaugt? Kāds ir baņķieru viedoklis par solidaritātes iemaksu likumu? “Nra.lv” saruna ar četru lielāko komercbanku amatpersonām.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa grupā “Visas preces un pakalpojumi” 2024. gada oktobrī, salīdzinot ar 2020. gada oktobri, patēriņa cenas ir palielinājušās par 34,5%. Tas nozīmē, ka pirktspēja 100 eiro apmērā 2020. gada oktobrī ir vienāda ar 134,50 eiro 2024. gada oktobrī.

Par valsts budžetiem pirms to apstiprināšanas diskutē arī Igaunijas un Lietuvas parlamentos. Ar bažām jāraugās, vai, cik daudz un kurās jomās Latvija nākamgad vēl vairāk turpinās atpalikt no kaimiņiem. Salīdzinot triju valstu budžetu rādītājus, lien ārā Latvijas āža kāja – nemākam pelnīt, alkstam aizņemties un trallināt.

Tas, ka Donalds Tramps būs nākamais ASV prezidents uz četriem gadiem, uzreiz ir atstājis iespaidu uz akciju tirgiem un uz ekonomiku kopumā visā pasaulē. Vērojams sen neredzēts dolāra vērtības kāpums. Tikmēr Eiropas akciju tirgi uz Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši ar kritumu. Arī naftas cenām lejupslīde.

Joprojām ir spēkā likuma grozījumi, kas paredz, ka no iedzīvotājiem, kas ir dalītu zemju un ēku īpašnieki, tiks iekasēti 15 eiro par to, ka viņi saņēmuši maksāšanas paziņojumus. Ko gan valsts tik briesmīgi smagu veic, ka tautai par katra rēķina automātisku izrakstīšanu jāsamaksā 15 eiro?

Pētniecības organizācijas “OpenSecrets” 8. oktobrī publicētajā ziņojumā konstatēts, ka abas lielāko ASV partiju prezidenta vēlēšanu kampaņas kopā ar tām saistītajām “politiskās rīcības komitejām” un trešo pušu kandidātiem un organizācijām 2024. gada vēlēšanu cikla laikā iztērēs vairāk nekā 15,9 miljardus dolāru.

Latvijas Konkurences padome (KP) savā mājaslapā publicējusi ziņu, kurā lepojas, ka jau desmito gadu pēc kārtas saglabājusi augsto trīs zvaigžņu novērtējumu starptautiskajā “Global Competition Review” reitingā, ierindojoties starp pasaules vadošajām konkurences iestādēm, turpretim politisko un ekonomisko procesu vērotāji  interneta sociālajos tīklos apšauba KP sasniegumus.

Kriminālprocesa likums paredz, ka turpmāk arestētas kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību kapitāla daļas (akcijas) vai pajas varēs ne tikai arestēt, bet arī nodot pārvaldībā kādam pārvaldniekam, kurš aizvietos īpašnieku.

“Neatkarīgā” ved šogad jau otro pikapu uz Ukrainu, pa ceļam redzot, kā šobrīd izskatās Bučā, Izjumā un citās kara postītajās vietās. Ziņas par iepriekš nogalinātajiem humānās palīdzības vedējiem ir likušas baltiešu humānās palīdzības misijām rīkoties vēl uzmanīgāk nekā līdz šim – ievērot piesardzību, disciplīnu un konspirāciju, īpaši jau tuvojoties frontes līnijai.

Naktī uz sestdienu Izraēlas gaisa spēki veica triecienu pa militāriem objektiem Irānā. Pasaules sabiedrības uzmanības centrā jautājums – karš Tuvajos Austrumos vērsīsies plašumā vai tomēr to izdosies ierobežot un apslāpēt.

Kādēļ ir pamats runāt par to, ka Saeimas izmeklēšanas komisijas starpziņojumā sajūtama ģimeniskā saikne starp “Rail Baltica” projekta ieviesēja “RB Rail” valdes locekli Kitiju Gruškevicu, viņas vīru, komisijas priekšsēdētāja Andra Kulberga padomu devēju, partijas biedra deputāta Edvarda Smiltēna palīgu Mareku Gruškevicu un komisijas starpziņojuma secinājumiem?

Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” nenoliedz, ka maršrutā starp Rīgu un Dubaiju lidmašīna met nelielu līkumu, lai nosēstos Burgasā un uzpildītu degvielu. Tas tiekot darīts, lai “saglabātu visaugstākos drošuma standartus pasažieriem un apkalpei”.

“airBaltic” avioreisa BT792 Dubaija–Rīga 14.10.2024. pasažieris Kārlis (vārds mainīts) “nra.lv” stāsta, ka šī lidmašīna sasniegusi galamērķi ar vairāk nekā divu stundu nokavēšanos. Pa ceļam uz Dubaiju lidmašīna pēkšņi nolaidusies Burgasas (Bulgārija) lidostā, lai uzpildītu degvielu. “Paskatījos iluminatorā un redzēju, ka degviela tiek pildīta no autocisternas ar uzrakstu “Lukoil”.”

Oktobra sākumā vienā no optikas veikaliem notikusi Veselības inspekcijas pārbaude, kurā celti augšā papīri, apskatītas telpas un nonākts līdz tam, ka konkrētais veikals saskaņā ar valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nemaz nedrīkst veikt redzes pārbaudes klientiem, kuri vēlas noskaidrot, cik stipras brilles viņiem nepieciešamas. Veselības ministrs Hosams Abu Meri sola “nra.lv” tikt skaidrībā ar notiekošajām nejēdzībām un tās novērst.

Ieinteresētības un degsmes trūkums politiķos steidzamā kārtā meklēt efektīvus risinājumus, kā slēgt mūsu valsts austrumu robežu nelikumīgajiem šķērsot tīkotājiem, vedina domāt, ka arī vismaz tuvākajā laikā asa sižeta filmu cienīgās tā dēvēto migrantu tvarstīšanas tā arī turpināsies. Šo nejēdzību izbeigt var tikai vienā veidā – cieši noslēgt austrumu robežu.

Pasaules uzmanība joprojām piesaistīta Izraēlas un Irānas militārajiem soļiem. Vai piepildīsies nelāgās prognozes un šis konflikts izvērsīsies plašākā karā, kas ietekmēs pārējos procesus pasaulē, tostarp Ukrainas spējas aizstāvēt savu valsti no iebrucējiem? Daudz jautājumu. Maz atbilžu.

VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) ir izsludinājusi apjomīgu iepirkumu ceļu apgaismojuma uzturēšanai un modernizācijai. Vieni no pretendentiem esot Valsts kontroles izgaismoto dārgo auto elektrouzlādes staciju būvētāji – SIA “Reck”.

Inovāciju, radošuma un sadarbības pasākums “Baltic AI Hack, Gen AI Hackathon” Rīgas Tehniskajā universitātē notika no 4. līdz 6. oktobrim un pulcēja studentus no visām Baltijas valstīm. Studentu uzdevums bija risināt reālās dzīves problēmas, izmantojot mākslīgā intelekta spēku. Viņi izstrādāja novatoriskus risinājumus tādās jomās kā dizains, mārketings un uzņēmējdarbība.

Kāpēc pierobežā ar Krieviju Igaunijā, Narvā, masveidā tiek pārdoti dzīvokļi, savukārt Lietuvas Visaginā, gluži pretēji, cilvēki tos pērk? Vai aizsardzības līnijas izbūve uz robežas ar Krieviju, “pūķa zobi” un dzeloņstieples dod pārliecību par drošību vai, gluži pretēji, biedē? Kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, kā mājokļu cenas pierobežas reģionos atspoguļo realitāti, un kāpēc Latvijas pierobežas reģionā netiek būvēti jauni mājokļi?

Baltkrievijas ārējās tirdzniecības galvenās ostas agrāk bija Klaipēda Lietuvā un Ventspils Latvijā. Pēc sankciju ieviešanas pret Aleksandra Lukašenko režīmu šis virziens praktiski ir apstājies. Minska izmisīgi meklē jaunas iespējas Krievijas ostās. Tikmēr Latvijas ostu speciālisti rūpīgi seko līdzi notiekošajiem procesiem.

Sabiedriskā transporta padome piektdien sprieda par sabiedriskā transporta maršrutu tīkla samazināšanu un biļešu cenu paaugstināšanu. Konkrētus maršrutus un skaitļus amatpersonas vēl nenosauca, bet izskatās, ka jūtami mazāk būs reisu uz Pierīgu.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, uz gadu iesaldējot partijām piešķiramo valsts finansējumu.