Bens Latkovskis / Viedokļi

Ir izaugusi paaudze, kura neko nav dzirdējusi par pagājušā gadsimta nogales cīņām ap “Latvenergo” privatizāciju. Atgādinu, ka šīs cīņas noslēdzās ar parakstu vākšanu visas tautas referendumam, līdz kuram gan nenonāca.

Pēc apraides licences anulēšanas Krievijas telekompānijai “Doždj” pret Latvijas valsti izvērsts masīvs informatīvais karš no krievu tā dēvētās liberālās emigrācijas puses. Desmitiem redzamu emigrācijas pārstāvju publicē nievājošus, Latvijas valsti aizskarošus izteikumus.

Nosaukti jaunās (vecās) Krišjāņa Kariņa valdības ministru kandidāti. Ko lai saka? Teiksim, kā ir. Lai arī starp šiem potenciālajiem ministriem ir arī dažas nosacīti jaunas sejas, vispārējā noskaņa ir kā klasiskajā grupas “Led Zeppelin” koncertalbumā – “Song remain the same”. Dziesma paliek vecā. Nekas nemainās.

Krievu rakstnieks un fantastiskas erudīcijas literatūras eksperts Dmitrijs Bikovs savā dzimšanas dienā 20. decembrī būs Rīgā, kur kinoteātra “Splendid Palace” zālē uzstāsies ar lekciju. Taču, ja uz šo pasākumu sadomātu atnākt mūsu slavenais režisors Alvis Hermanis, tad ne mazāk slavenais rakstnieks viņam roku nepaspiestu. Tā vismaz Bikovs paziņoja intervijā “Youtube” kanālā “Populārā politika” (“Популярная политика”).

Pastrādāts šaušalīgs noziegums, kādu pasaule nav redzējusi gadu desmitiem, bet TV “Doždj” uzvedas it kā joprojām būtu vienkārši opozīcijā Putina režīmam. Gluži tāpat kā pirms gada, diviem vai pieciem. Nesaprotot, ka vairs nevar būt tikai “opozīcijā” bandītam, noziedzniekam. Ir jādara vairāk. Jādara viss, lai noziedznieku neitralizētu, likvidētu.

Viens no aktuālākajiem Latvijas sabiedrības jautājumiem, kurš turpmākajos gados var kļūt vēl aktuālāks, ir – kāpēc Latvija arvien vairāk atpaliek no Lietuvas un Igaunijas? Ir daudz un dažādu atbilžu versiju, bet viena no tām – neefektīva valsts pārvalde.

Vēl turpinās globālo kultūrkaru vietējās nozīmes cīņa ap Daugavpils domes lēmumu aizvākt no Rotko centra dažus apšaubāmas kvalitātes objektus, kad izcēlies jauns “skandāls”. Vairāku kinoteātru mājaslapās pie animācijas filmas “Savādā pasaule” (vecuma kategorija 7+) anotācijas parādījies brīdinājums: “Šī Disneja studijas filma ataino LGBT tēmu.”

Daugavpils “Rotko centrā” no igauņu mākslinieka Sandersa Raudsepa darbu izstādes aizvākti trīs objekti. Šis notikums varbūt paliktu plašākai sabiedrībai nepamanīts, ja vien sociālajos tīklos atsevišķi cīnītāji par “mākslinieciskās iztēles” brīvību nesaceltu traci.

Nākamais būs valsts prezidenta vēlēšanu gads. Lai arī Latvijas prezidents tiek ievēlēts (iecelts) samērā šaurā lokā, zināma priekšvēlēšanu kampaņa pasīvajiem skatītājiem – tautai – arī tiek rīkota, jo nevar jau gluži sabiedrībā nemīlētu un negribētu personu bīdīt šim augstajam amatam. 

Autoritatīvais, labi informētais izdevums “Politico” publicējis rakstu, kurā teikts, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācijā pieaugot bažas par Krievijas plāniem lietot Ukrainā ķīmiskos ieročus.

14. Saeimas pirmais lēmums varētu būt jaunas klimata un enerģētikas ministrijas izveide, LTV raidījumā “Rīta panorāma” izteicās Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Šāds lēmums būtu savā ziņā simbolisks, jo iezīmētu galīgu atteikšanos no agrākajām ideoloģiskajām paradigmām.

Valsts svētku dunā tikpat kā nepamanīta palika ziņa par it kā 18. novembrī dienas vidū (?!) – 14.24 – apķēpātu Puškina pieminekli Rīgā, Kronvalda parkā. Rakstu “it kā”, jo sākotnējais šīs ziņas avots ir vairāk nekā apšaubāms – Krievijas vēstniecības Latvijā ieraksts sociālajā vietnē “Facebook”. Arī visi tālākie šīs “ziņas” pārpublicējumi ir ar atsauci uz šo ierakstu.

Valdības veidošana, kas sākotnēji šķita ne pārāk ilga laika jautājums, sāk ievilkties, un šīs potenciālās valdības spējas saskanīgi darboties kļūst arvien apšaubāmākas. Ko darīt?

Ziņa, ka Polijā nokritusī, un divu cilvēku dzīvības paņēmusī raķete, iespējams, bijusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku raidīta, izraisījusi nebijušu aktivitāti ASV noderīgo idiotu kopienā, kurus vieno sarkanās MAGA (Make America Great Again) cepurītes.

Lai arī Rietumu valstu vadītāji apliecina, ka nav svarīgi, kuras valsts raķete nokritusi Polijā, jo tāpat vainīga ir agresorvalsts Krievija, tomēr ziņa, ka Polijā, visticamāk, sprāgusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku raķete, ļauj Rietumiem saglabāt seju un izlikties, ka nekas traks jau nav noticis. Galvenais – “neeskalēt situāciju”.

Vakar pēc ilgstošiem klejojumiem Latvijas politiskajos džungļos (lasi: trijās priedēs) “Apvienotais saraksts” (AS) tuvojās kontrolpostenim. Galīgai piekrišanai iet Kariņa vadītajā valdībā. Ar “viltīgo” cilpu mešanu AS nevienu neapmānīja. Ja nu vienīgi paši sevi.

Otrdienas pievakarē sociālajos tīklos izplatījās ziņa, ka Krievijas masveida raķešu uzbrukuma laikā Ukrainai viena raķete trāpījusi Polijas teritorijā, Ļubļinas apgabalā, Ukrainas pierobežā. Ir divi bojā gajušie. Ziņa pamatota ar atsauci uz Polijas “Radio Zet”. Vēlāk parādījās ziņa, ka Polijas premjerministrs Mateušs Moravecskis esot sasaucis Polijas Nacionālās drošības padomes sēdi, kurā tiks skatīts šis jautājums un iespējamā Polijas reakcija.

Pēc graujošas sakāves 14. Saeimas vēlēšanās partija “Konservatīvie” pārvēlēja valdi. Daudzi redzami šīs partijas politiķi jau paziņojuši, ka aiziet no partijas, un nav šaubu, ka šis politgrupējums būtu izbeidzis savu eksistenci, ja ne valsts piešķirtais finansējums, kurš ļaus vēl četrus gadus dažiem šīs izkārtnes turētājiem par šo turēšanu saņem Latvijas nodokļu maksātāju naudu.

Valdības veidošanas konsultāciju vadītājs Krišjānis Kariņš pagājušās nedēļas sākumā, pēc sarunām ar “Apvienoto sarakstu”, paziņoja, ka gaidīšot līdz nedēļas beigām – vai nu, vai nu! Vai nu AS piekritīs “Kariņa piedāvājumam”, vai arī ne. Tas tad arī noteikšot – būs valdība vai nebūs.

8. novembrī notikušās ASV vidustermiņa vēlēšanas grūti vērtēt viennozīmīgi. It kā nomināli uzvarējuši republikāņi, taču viņu uzvara ir tik mazpārliecinoša, ka vairāk izskatās pēc zaudējuma. Vienīgā vieta valstī, kur republikāņi tiešām triumfēja, ir Floridas pavalsts, un tieši šai uzvarai varētu būt izšķirošā nozīme jau drīzā nākotnē.

Runas par to, ka Krievijas karaspēks varētu atstāt Hersonu, dažādos informatīvajos avotos klīda jau vairākas nedēļas. Trešdien Krievijas aizsardzības ministrs (bet ne bruņoto spēku virspavēlnieks) Sergejs Šoigu deva pavēli atvilkt karaspēku no Dņepras labā (rietumu) krasta.

Valdības veidošanas sarunas stieg acīmredzamā muklājā. Savstarpēja nesaprašanās vai, pareizāk sakot, nevēlēšanas saprasties kļūst arvien uzkrītošāka. Ja vēl otrdien šķita, ka “Apvienotajam sarakstam” ir grūtības skaidri formulēt, ko tas īsti grib sagaidīt no “Vienotības”, tad tagad procesa bremzētāja lomā atkal iejuties pats valdības “stādītājs” Krišjānis Kariņš.